Kontrasts

Fonta izmērs

news_show

Min par sevi pats!

Vasarai aizritot un rudenim iestājoties, kopumā esam aizvadījuši piecus visnotaļ tematiski dažādus velobraucienus, kas papildinājuši mūsu izpratni par Liepājas iedzīvotājiem, viņu interesēm, vēlmēm un spējām realizēt savus mērķus.  Viens no pirmajiem velobraucieniem “Vecajām ēkām pa pēdām” jau nedaudz ieskicēts citā blogā (https://radividipats.lv/blogs/aif-blogs/vecajam_ekam_pa_pedam_braucam), tāpēc neieslīgšu detaļās, vairāk domājot par to, ko varam mācīties un paturēt prātā no mūsu braucieniem.

Noteikumu ievērošana – arī pilsoniskā atbildība

Iespējams diezgan naivi cerējām, ka iedzīvotāji, kas piedalīsies “Radi Liepāju pats” velobraucienos būs atbildīgākie un zinošākie par ceļu satiksmes drošības noteikumiem. Tā, protams, nebija. Taču daļa atbildības gulstās arī uz mūsu organizatoriskajiem pleciem, jo nebijām parūpējušies pat par rakstisku noteikumu izklāstu mūsu velobraucieniem. Lielākie noteikumu pārkāpēji šoreiz bija ģimenes ar bērniem, nelietojot bērnu aizsargķiveres – manā skatījumā tas ļoti apdraud bērna drošību un veselību. Par to ar konkrētajiem vecākiem brauciena laikā runājām, un pēc tam vienojāmies, ka nākamajos braucienos dalībnieki vecumā līdz 12 gadiem bez ķiverēm nevarēs piedalīties. Vai ceļu satiksmes drošības noteikumu neievērošana arī parāda pilsoniskās atbildības līmeni – manuprāt, jā, jo daudzas no šādām izvēlēm apdraud ne tikai pašus, bet visu sabiedrību.

Taču mēs ļoti gaidām velobraucienos ģimenes ar bērniem, jo lielā mērā tā ir iespēja bērniem iepazīt aktīvismu, kas nav garlaicīgs, kur varbūt nenotiek tik daudz “lieku” sarunu, bet, kas ir aktīvs un mērķtiecīgs.

Temati un intereses – jaunais vilina vairāk

Rekordlielu dalībnieku skaitu piedzīvojām velobraucienā “Vecajām ēkām pa pēdām”. Nezinu, vai tas bija saulainā laika iespaidā vai arī cilvēkus ļoti ieintriģēja iespēja velobrauciena noslēgumā noskaidrot, par ko nākotnē plānots tapt bijušajai internātpamatskolas ēkai. Sliecos domāt, ka abi aspekti bijuši vienlīdz svarīgi. Taču tas nozīmē, ka velobrauciens kā forma vairs nav primārais iemesls, kāpēc kādā darba dienas vakarā sēsties uz ričuka un piebiedroties bariņam cilvēku pilsētas izpētē. Tieši tematu dēļ un tāpēc, vai tie apspriesti sabiedrībā, cilvēki dažkārt pievienojas, bet dažkārt – nē. Mums nav bezgalīgi daudz universālu tematu, par kuriem plānot velobraucienus, tāpēc mēs jo īpaši aicinām iedzīvotājus rakstīt un sūtīt savas idejas vai galamērķus uz info@radividipats.lv. Daudzus no esošajiem tematiem esam aizguvuši sarunu vakaru iespaidā, piemēram, “Kaimiņu būšanu”, kā arī “Atrodi meistaru” un tas sniedz pamatīgāku iedziļināšanos tematā, turklāt ar katru no aktivitātēm aizsniedzam citu mērķauditoriju – ne visi, kas ierodas uz sarunu vakaru, dosies velobraucienā un otrādi.

Velobrauciens nav tikai pārvietošanās no punkta A uz punktu B

Radi Vidi Pats ir diezgan sena velo kultūras vēsture, ko lielā mērā veidojis Boltik Baik jeb velokultūras festivāli, daudziem biedrības aktīvistiem velobraukšana ir ikdiena un pārvietošanās līdzeklis. Taču Radi Liepāju pats braucienos mēs vairāk aicinām koncentrēties uz to, ko sniedz šis pārvietošanās un pilsētas izziņas veids. Tā ir iespēja braukt bariņā – kas ir jauki, uzmundrinoši un iespēja socializēties (tā ir iespēja arī vienkārši braukt un nerunāt, bet just cilvēkus sev turpat netālu).  Tā ir iespēja braukt ar konkrētu mērķi un to īstenot. Tā ir iespēja ieraudzīt jaunas lietas, jo barā ir “vairāk acu”. Tā ir iespēja iepazīt pilsētu no citiem skatu punktiem, aizbraukt turp, kur savā ikdienas maršrutā nekad nenonākam.

Velobraucienus turpināsim arī nākamajā sezonā, tāpēc aicinām visu ziemu domāt tematus, rakstīt par tiem mums (info@radividipats.lv), apkopt savus velosipēdus un gatavoties izbraukt vismaz pāris reizes (vai pirmo reizi!).

Ilze