Kā mēs braucām vecajām ēkām pa pēdām

Esam sapulcējies diezgan prāvs bariņš velo un veco ēku entuziastu Juliannas pagalmā, pie biedrības telpām. Mana kolēģe Linda nedaudz ieskicē projektu un informāciju par Juliannas pagalmu. Šeit kādreiz bijusi tipogrāfija, sandaļu fabrika un šūšanas cehs. Pirms vairākiem gadiem šī teritorija ne tuvu nelīdzinājās tai sabiedriskajai vietai, kāda tā ir šobrīd.

Sākam braukt. Kā cilvēks, kuram vairāk patīk darboties individuāli, arī velobraukšana barā nav mīļākā nodarbošanās, taču brīvprātīgās un aktīvistes Sintijas drošajā vadībā, jūtos labi un ar acīm sekoju viņas oranžajai vestei. Drīz jau esam sasnieguši Veco ostmalu 54, kas pazīstama arī kā Muitas māja. Tajā pirms dažiem gadiem atradās gan mākslas centra “Totaldobže” pārstāvniecība, gan biedrība “Radi Vidi Pats”. Lai arī tolaik biedrībā nestrādāju, ļoti labi atceros Muitas mājas pagrabiņu, jo tolaik tur bāzējās arī Liepājas tiešās pirkšanas pulciņš. Kā jau stāsta Staņislavs  Babins (biedrības biedrs), kad esam piebraukuši pie mājas – ēka ir neapkurināma, bez komunikācijām (nav tualetes un ūdens). Un šāds salikums noteikti nebija labākais biedrībai vai jebkurai citai idejai, kurai tur attīstīties. Bez pārsteigumiem – ēka šobrīd ir tukša. Stass zina stāstīt, ka pašvaldība to vēlējusies pārdot, taču līdz šim tas nav izdevies.

Braucam tālāk, virzāmies bijušās Tuberkulozes slimnīcas virzienā un tur jau tā ir – saules ieskauta un apspīdēta. Kā izrādās, tā savulaik kalpojusi arī kā dzemdību nams, daži mūsu līdzbraucēji tur ieradušies pasaulē. Citi atceras, kā devušies apciemot savus draugus un klases biedrus, kas ārstējušies slimnīcā. Informācija, kas pieejama plašākai sabiedrībai, liecina, ka ēka ir nopirkta, un īpašniekam ir plāns labiekārtot tās apkārtni, taču sīkāk neko nezinām.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Velnciemu, ko lielākā daļa no mums sauc par Laumas rajonu. Ceļojam pa Krūmu ielu. Vispirms piebraucam pie kādreizējās 11. vidusskolas ēkas, kuru 2020. gadā izsolē nopircis kāds Liepājas uzņēmējs – tā zina stāstīt viens no mūsu velobrauciena dalībniekiem. Ēkā, visticamāk, tiks ieviesti īres dzīvokļi. Pavisam drīz esam klāt pie mūsu galamērķa Krūmu ielā 65, kur reiz mācījās un dzīvoja internātpamatskolas audzēkņi. Mana kolēģe Ieva, kas tur strādājusi par vēstures un sociālo zinību skolotāju, saka, ka bērni šo vietu saukuši par “inkubatoru”. Varbūt tāpēc, ka tā bija viņu drošības un siltuma vieta. Liepājnieks un dizainers Kaspars Endols ir viens no jaunā projekta izstrādātājiem, kas šajā ēkā vēlas redzēt kultūras un pasākumu norises, rezidences māksliniekiem un, iespējams, vēl daudz ko citu. Viņš stāsta, ka drīzumā ar Liepājas domi varētu tikt noslēgts līgums par šīs ēkas apsaimniekošanu un apdzīvošanu. Cik ilgu laiku tas varētu prasīt – nav vēl zināms. Kaspara stāstījumā par Laumas rajonu pēc brīža dusmīgi iejaucas divas no velobraucējām, kas šeit ir dzimušas un augušas. Viņām nepatīk attieksme un vērtējums, kas nāk no Vecliepājas iedzīvotājiem – Laumas rajons nav patīkams, tajā neviens negrib dzīvot un atpūsties. Lai padarītu rajonu pievilcīgāku, Kasparam šķitis svarīgi attīstīt šādu kultūras vietu. Dāmas uzskata, ka Laumas rajonā ir viss nepieciešamais labiem dzīves apstākļiem, un viņas absolūti nepiekrīt, ka šai vietai trūkst perspektīvu, pastaigu vai atpūtas vietu. Galu galā vienojamies, ka “Internāts” tā jaunajā veidolā būs ieguvums visiem, neatkarīgi no tā, ko par šo rajonu domā liepājnieki citās apkaimēs.

Taču šī velobrauciena diskusija lielā mērā norāda uz problēmu sabiedrībā – mēs katrs redzam apkaimes un vietas no savām perspektīvām. Ja tā padomā – arī Juliannas pagalms ir vilinošs un patīkams tūristiem un, protams, arī pašiem liepājniekiem. Savukārt tuvāko māju iedzīvotāji ir bieži zvanītāji pašvaldības policijai, sūdzoties par trokšņiem un demolēšanu. Arī mūsu Kopienas dārzs savā ziņā izjūt šādu kultūrvietu sekas. Tāpēc jau 30. augustā rīkosim sarunu vakaru “Kaimiņu būšana”, lai runātu par to, cik svarīgi ir būt saprotošiem un empātiskiem kaimiņiem, mācīties komunicēt, diskutēt, sarunāt un ieraudzīt otru cilvēku un iedzīvotāju savā telpā.

No šī brauciena noteikti prātā paliks Kaspara teiktais – ja ir labi izdarīts mājasdarbs, spēcīga un pārdomāta ideja, ko gribas attīstīt kādā apkaimē, ēkā un vietā, tad arī runāt ar pašvaldību ir vērts. Jo atbalsts un sadarbība ir iespējama.

 

Ilze

Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.