Karš. Ko darīt Liepājā?

Veicot šo ierakstu nav neviena vārda, kas varētu aprakstīt esošo situāciju. Skaidrs ir viens – apvienojot spēkus, iekšējos un ārējos resursus, mēs varam izdarīt ļoti daudz. Un palīdzēt daudz.

Otrdien, 1. martā, aizvadījām sarunu vakaru,  lai saprastu dažādos virzienus, kuros katrs no mums var ieguldīties. Lūkojām izveidot arī nelielu apkopojumu.

• Šobrīd cilvēkiem Ukrainā nepieciešama koordinēta rīcība. Ukrainai nepieciešamas konkrētas lietas, kravas, kas valsts līmenī tiek gādāts. Kas attiecas uz pārtikas precēm, apģērbiem, segām utt. nepieciešams sekot līdzi organizācijām, kas koordinē šo palīdzības nogādāšanu. Liepājā un Dienvidkurzemē tā ir “Tabitas sirds”. Tāpat iedzīvotāji ir icināti sekot Liepājas oficiālajai vietnei gan facebook, gan apmeklēt mājaslapu https://www.liepaja.lv/atbalsts-ukrainai/. Var sekot līdzi arī labdarības veikalam “Otrā elpa”, jo arī viņiek ik pa laikam ir akcijas, kad tiek vāktas kādas specifiskas lietas tieši Ukrainas iedzīvotājiem.
• Liepāja ir gatava bēgļu uzņemšanai, ir plāns. Tomēr nav zināms, uz cik ilgu laiku ļaudis šeit ieradīsies un arī, cik daudz ieradīsies. Ja šie cilvēki Liepājā paliks ilgtermiņā, noteikti būs nepieciešama aktīva liepājnieku iesaiste, palīdzēt dažādos sociālos jautājumos, valodas apguvē. Arī NVO būs aicināti iesaistīties plašāk, organizēt brīvprātīgo tīklu.
• Šorīt jau noskaidrojies, ka, lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izveidotais vienotais informatīvais tālrunis "Palīdzība ukraiņiem Latvijā" – 27380380.
• Liela uzmanība jāvelta arī latviešu krieviem un krieviski runājošajiem – starp viņiem un Putina režīmu nav liekama vienādības zīme. Jau izskanējuši gadījumi, kad bērni skolās vēršas pret saviem krievvalodīgajiem vienaudžiem. Lūgums, runāt ar līdzcilvēkiem, bērniem, skaidrot, ka mēs visi esam pret karu. Nevairosim vēl naidu.
• Ukraiņu bēgļiem ar laiku būtu jāizveido kāds tikšanās punkts, telpa, arī virtuāla, kur viņi varētu satikties savā starpā, justies droši, pavadīt brīvo laiku u.tml.
• Jāpauž pēc iespējas sava nostāja protestos, mītiņos, jādalās ar informāciju – gan ar radiem, draugiem Krievijā, gan Latvijā. Krievijas informatīvā telpa šobrīd ir ļoti izolēta, nepieciešams gan viņus informēt par notiekošo, gan pasaulei rādīt, ka protesti pret Putina režīmu un karu notiek arī pašā Krievijā, taču tiek smagi apspiesti, cilvēki tiek apcietināti.
• Atziņa no ģimenes, kas uzņēmusi ukraiņu bēgļu ģimeni – atverot durvis bēgļiem, nekas nebeidzas. Ar to viss tikai sākas. Jābūt gataviem uz praktisku palīdzību dokumentu kārtošanā, vides iepazīšanā. Jāturpina sadarboties ar NVO, jo viena ģimene arī nevar un nezina visu. Sākumā svarīgi šiem cilvēkiem dot laiku un telpu. Neuzbāzties ar piedāvājumiem, ļaut apjēgt notikušo.

Nobeigumā aicinām jūs visus uz to, ko mēģinām arī paši – turpinām dzīvot, darboties, strādāt, pavadīt laiku ar ģimeni, un, jā, arī atpūsties, lai noturētu savu mentālo veselību. Jo, visticamāk, mums vēl būs vajadzīgs daudz spēka.

Šīs ir dienas, kad daudzām mūsu ierastajām darbībām zūd jēga. Kamēr notiek tāda traģēdija, liekas dumji, neaktuāli, lieki darīt savus ikdienas darbus. Šai sajūtai nevajag ļauties. Ir jāatbalsta/jāziedo/jāseko līdzi (sabalansēti), bet jāturpina arī sava dzīve. Arī mums biedrībā pirmajās dienās negribējās turpināt pasākumus, kuros runājām par Liepājas Universitātes attīstību, negribējām plānot Tosmares ezera situācijas izpēti. Bet, ja mēs šos darbus pārtrauktu, mēs iedotu lielāku spēku Putina agresijas ietekmei. 

Sarunu vakaram pieslēdzās arī aktīviste no Portugāles, interesējoties, ko vēl var darīt, lai atbalstītu Ukrainu un ukraiņus. Tā ir jauniete, ar ko Radi Vidi Pats aktīvisti satikās kopīgā projektā Portugālē. Tas mums atgādina, cik svarīgi ir starptautiskie projekti, ko rīkojam un kuros piedalāmies, lai Latvijas jauniešiem būtu iespēja doties šādās pieredzēs un veidot starpvalstu draudzības. Jo uz draugiem nešauj.

Ilze

Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.