Kas strādā cietumā?

Ievadā es vēlos padalīties par kādu citu, ar cietumu nesaistītu projektu, pie kā strādāju. Tas bija divu gadu ilgs projekts par jaunatnes darbinieku labbūtību. Kopš profesionālās izdegšanas, ko piedzīvoju 2016. gadā, un pēc gandrīz izdegšanas pēc-Covid laikā, šī ir tēma, ko mēģinu regulāri iekļaut jaunatnes darbinieku mācībās. Vairākus gadus tā bija mana misija. Līdz ar to priecājos par iespēju strādāt pie lielāka apjoma projekta par labbūtību. Šim projektam bija divi tematiskie virzieni - labbūtība un interešu pārstāvniecība, kas, ja godīgi, mani sākotnēji nemaz īpaši neinteresēja. Līdz mirklim, kad, intervējot jomā iesaistītos, tik skaidri izkristalizējās, ka personīgo robežu novilkšana un prasmes rūpēties par sevi ir svarīgas, bet ar elpošanas vingrinājumiem un mācīšanos teikšanu “nē” nav iespējams risināt sistēmas izaicinājumus, kas ir lielākie jauntnes darbinieku stresori. Līdz ar to es patiešām novērtēju iespēju gan pašai apgūt interešu pārstāvniecības prasmes, gan iedrošināt jomas kolēģus iestāties par savām interesēm. 

Pie līdzīgām pārdomām nonāku pēdējā laika darbos, kad izglītoju par to, kas ir neformālā izglītība un kā to pielietot darbā ar jauniešiem ieslodzījumā vai probācijas uzraudzībā. Es ļoti ticu neformālās izglītības spēkam. Kad atkāju šo jomu, kādu laiku to pat dēvēju par savu reliģiju. Mani sākotnēji patiešām iespaidoja, cik trāpīga un elastīga ir neformālā izglītība, cik iedarbīga tā ir uz atšķirīgām mērķgrupām. Arī sākot darboties ar pilngadīgajiem jauniešiem Liepājas cietumā, savas nodarbības balstīju neformālajā izglītībā. Šī pieeja palīdzēja veidot uzticību grupā, puiši vairāk atvērās un bija gatavi izmēģināt dažādas metodes. 

Tagad projektā “Paths of Connection: Building Support around Youth in the Justice System” kopā ar kolēģiem strādājam pie tā, lai neformālā izglītība tiktu iepazīta vairāk un lai Ieslodzījumu vietu pārvaldes brīvprātīgie, kā arī daži ieslodzījumu vietu darbinieki to ieviestu arī savās aktivitātēs cietumos. Runājot par jauniešu vajadzībām un izaicinājumiem, par šķēršļiem, ar ko sastopamies savā darbā, daudzi min tieši sistēmiskus izaicinājumus, kas saistīti ar ieslodzījumu vietu vidi, struktūrām, atļaujām u.tml. Un šeit neformālā izglītība nebūs nekāda panaceja. Tie ir jautājumi, kas jārisina ar skaidrojošu darbu, ar interešu pārstāvniecības metodēm. Paralēli jāstrādā ar jauniešiem tieslietu sistēmā. Viņu vajadzības ir daudz un dažādas, un tieši šeit noder neformālā izglītība. Šajā projektā cilvēki, kas strādā ar jauniešiem, apgūst neformālās izglītības pamatprincipus, grupas dinamikas teorijas, pēta metožu daudzveidību un arī plāno, kā to pielietot savā darbā. 

Kā iekodēts projekta nosaukumā - mūsu darbs palīdz veidot veselīgākas saiknes un komunikāciju ar šiem jauniešiem. Vai tas ir viegli? Protams, ka nē. Vai tas ir vajadzīgi? Arvien vairāk. Par to liecina arī dalībnieku atsauksmes no pirmajām mācībām:

“Uzzināju jaunus paņēmienus un pieejas labākai apmācību programmas veidošanai.”

“Vērtīgākais bija praktiski rīki, kā saliedēt komandu, spēļu nozīme un izvērtējums pēc paveiktā.”

“Liels ieguvums bija sevis pieņemšana un ļaušanās sev būt autentiskam esot grupas fasilitētājam.”

Projekts ir tikai tagad ieskrējies, priekšā vēl daudz mācību, gan vietēju, gan starptautisku. Tomēr jau tagad redzams, ka rezultāts būs ieguldītā darba vērts. Lai arī sistēma mainās un attīstās lēni, darbs ar jauniešiem nepieciešams jau tagad. Tādēļ ļoti priecē, ka mūsu projekta dalībnieki interesējas, grib mācīties vēl un, pats svarīgākais, izmantot šo pieredzi darbā ar vienu no sarežģītākajām un atstumtākajām jauniešu grupām. 

Neformālās izglītības mācību vadītāja, brīvprātīgā Liepājas cietumā

Linda Ulāne