Augt pašiem, lai padarītu pasauli par labāku vietu.

Jūlija beigās mēs tikāmies Jauniešu apmaiņā “Grow”, lai mācītos un augtu, un padarītu pasauli par labāku vietu. Nedēļas garumā mēs mācījāmies, ko un cik daudz cilvēki atstāj aiz sevis, kāda ir nozīme būt pilsoniski aktīvam un aizsargāt dabu un vidi sev apkārt.  Mēs visi - 26 jauni cilvēki (21 jaunietis no 13-17 gadu vecumam un 5 grupas vadītāji 18+), no piecām Eiropas valstīm - Itālijas, Ziemeļmaķedonijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, satikāmies Liepājā, lai mainītos ar zināšanām un pieredzi par vides aizsardzību un aktīvu līdzdalību. Tikāmies Liepājā, jo biedrība “Radi Vidi Pats” ar Erasmus+  akreditācijas piešķirto finansējumu organizēja šo jauniešu apmaiņu, lai jauniešiem dotu iespēju mainīties pieredzēm un aktualizēt katra rīcības nozīmi par vides problēmām un aizsardzību. Pa šo nedēļu mēs paguvām ļoti daudz.

Pirmajā vakarā mūsu apmešanās vietā  Liepājas Universitātes dienesta viesnīcā “Liepu hostelis” viens pēc otra ieradās dalībnieki no visām dalībnieku valstīm. Pēdējie ieradās vien 3 naktī. Tāpēc pirmo reizi visi satikāmies nākamajā rītā, kad devāmies uz Liepājas Kopienas dārzu. Tur arī iepazināmies un vēlreiz pārdomājām, kāpēc esam šēit un ko mēs katrs vēlamies iemācīties, kas mums varētu traucēt, no kā baidāmies un, kas varētu palīdzēt mums mērķi sasniegt un mācīties. Iepazināmies arī ar biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāvjiem, kuri mums pastāstīja gan par brīvbodes “Pārmaiņas punkts”, gan Kopienas dārza izveidi un mērķiem. Interesanti bija uzzināt, kas liek citiem cilvēkiem arīt kaut ko priekš citiem jeb veikt brīvprātīgo darbu. Ja gribam dzīvot foršā un skaistā vidē, pašam jāpiedalās tās vides veidošanā, sākot ar sevi un savu sētu, turpinot ar pilsētu, beidzot ar valsti un iesaisti jau globālos procesos.

Viens no svarīgākajiem šīs nedēļas darbiem bija palīdzēt organizēt Liepājas Kopienas dārza festivālu, kas notika divas dienas. Mēs varējām izvēlēties kādā virzienā darboties un īstenot katrs savas idejas. Darbojāmies gan kā dizaineri, iekārtojot brīvbodi dārzā, gan kā reklāmisti, domājot, kā popularizēt pasākumu. Mākslinieku grupa rūpējās par dārza izdaiļošanu un konteinera apgleznošanu, savukārt tehniskā grupa veidoja skatuvīti, trošu sistēmu karodziņiem, bērnu stūrīti un citas lietas. Pavāru komanda rūpējās par našķiem un uzkodām festivāla apmeklētājiem. Svētki bija izdevušies par spīti ļoti mainīgiem laikapstākļiem un īslaicīgām, bet  stiprām lietusgāzēm. Bija gandarījums par padarīto un to, ka varējām sagādāt prieku svētku apmeklētājiem.

Apmeklējām Liepājas RAS atkritumu poligonu, kur mums vienkāršā veidā izskaidroja atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas sistēmu. Šķirošanas spēlē nostiprinājām ikdienā jau praktizēto atkritumu šķirošanu. Uzzinājām kā no noglabāto, nešķiroto atkritumu kalna iegūst enerģiju. Apskatījām atkritumu muzeju, kur bija daudz interesantu mantu, ko cilvēki atveduši uz poligonu, lai izmestu. Poligonā “Ķīvītes” darbojas arī mantu maiņa, kur cilvēki atstāj kādas vēl labas lietas, bet citi paņem. Arī daži no mums tika pie foršām noderīgām lietām. Vēlreiz

Caur sarunām, spēlēm un neformālās izglītības metodēm izzinājām kā dažādus ar vidi saistītus jautājumus risina katrā no pārstāvētajām valstīm. Piemēram, dažās valstīs atkritumu pārstrāde un cilvēku atbildība ir daudz sliktākā stadijā, kā Latvijā, bet no citām, īpaši Igaunijas, varam arī daudz ko vēl mācīties.  Meklējām atbildes, kāda nozīme ir katra cilvēka rīcībai un aktīvismam un pētot notikumus pasaulē guvām pierādījumus tam, ka daudz svarīgu lietu ir sākušās ar viena jaunieša iniciatīvu un uzdrīkstēšanos.

Neizpalika arī kulturālie pasākumi, kad katra valsts prezentēja savu valsti, iesaistot pārējos dalībniekus dejās, spēlēs un piedāvājot nogaršot savas nacionālās garšas.

Jauniešu apmaiņas noslēgumā devāmies divu dienu pārgājienā uz Ziemupi, kas daudziem no mums bija īpaši grūts pārbaudījums, jo dienā mums vajadzēja noiet pat līdz 15 km garu ceļu. Pārgājienu sākām Karostā. Jau no Ziemeļu mola uzsākām atkritumu vākšanu. Secinājām, ka atkritumu ir ļoti daudz, jo sevišķi sīkie - tādi kā cigarešu izsmēķi un sīkas plastmasas daļiņas, mikroplastmasa. Pārgājiena laikā uzzinājām arī to, ka šis piesārņojums, ko var redzēt un pacelt, ir tikai daļa. Baltijas jūra ir jaunākā un arī viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē dēļ daudzajām upēm un strautiem, kas ietek mūsu jūrā caur 14 sateces baseina valstīm. Tādēļ Baltijas jūrā ūdens ir salīdzinoši salds. Sāļumu dod Atlantijas okeāns, kā sāļais ūdens samaisās ar jūrā satecējušo upju saldūdeni. Tāpēc Pie Dānijas krastiem Baltijas jūra ir sāļāka un arī tīrāka. Tikpat pārsteidzoši bija uzzinā, ka Baltijas jūrā ārkārtīgi lieli apgabali jau pārvērtušies “mirušajās zonās”, kurās dēļ eitrofikācijas vairs nav skābekļa  un dzīvās būtnes tur nespēj dzīvot.

Pārgājiena pēdējā vakarā mēs strādājām nacionālajās grupās plānojot, kā nodot iegūto pieredzi un zināšanas mūsu vienaudžiem savās skolās vai biedrībās. Pārdomājām, ko esam piedzīvojuši nedēļas laikā un ko esam iemācījušies. Kā mēs paši vērtējam savu mācīšanās procesu un ieguldījumu. Noslēguma aplī mēs kļuvām ļoti emocionāli un tikai stiprākie puiši neraudāja. Tikai tagad mēs paīstam sapratām, cik mīļi viens otram esam kļuvuši šīs nedēļas laikā. Un tas ir beidzies. Bet tagad mums ir draugi no dažādām valstīm. Mēs turpinām sarakstīties un sazvanīties un, kas zina, varbūt taps kāds kopīgs projekts, lai turpinātu mācīties un palīdzētu pasauli padarīt par labāku vietu.

Dažu Latviešu grupas jauniešu domas par apmaiņu:

Agate:”Man patika šis projekts un es noteikti iesaku citiem piedalīties. Tā ir iespēja iepazīties ar foršiem cilvēkiem un iemācīties jaunas lietas par sevi un pasauli.”

Alise:“Padzirdot no draudzenes par to, kā viņa piedalījās Erasmus projektā, domāju arī pamēģināt. Iepazinu daudz jaunu cilvēku, ieguvu daudz jaunu zināšanu par pasauli un kā to jebkurš var ietekmēt kaut mazliet. Projektu ļoti izbaudīju un labprāt brauktu uz vēl kādu. Noteikti ieteiktu citiem iesaistīties, lai uzzināt jaunu informāciju, kā arī iepazīt jaunas valstis un kultūras.”

Ieva:”Pirmo reizi piedalījos šādā projektā un man ļoti patika. Nedēļa paskrēja loti ātri, bet likās, ka tas ir bijis daudz garāks laiks, jo darījām un piedzīvojām tik daudz ko.”

Šo iespēju iepazīties un mācīties mums deva Eiropas Savienības programma Erasmus+, kas apmaksāja ceļošanas, nakšņošanas un ēdināšanas izdevumus.