Ziedu spēks Abavas ielejas pļavās

Ir paskrējušas jau divas nedēļas kopš 25 jauniešu apmaiņas “Flower Power” dalībnieki pametuši skaistās Abavas ielejas pļavas un atgriezušies savās mājās Rīgā, Ķekavā, Kazdangā, kā arī Slovēnijā, Polijā, Lietuvā un Gruzijā. Bet sāksim visu no sākuma. 

Pirms vairāk nekā gada, janvārī, tieši manā dzimšanas dienā, es piedalījos biedrības “Puse Latvijas” seminārā par Latvijas mežu aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tajā dienā man atausa prātā nostaļģiskas atmiņas par jauniešu apmaiņām, ko 2008. un 2009. gadā Radi Vidi Pats īstenoja Papes dabas parkā, Dienvidkurzemē. Aizdomājos arī par to, ka arvien vairāk esam atrauti no dabas, pavadam laiku ekrānos, skolas solos un dažādās sistēmās un  aizmirstam par tādu vienkāršu būšanu, mirkļa baudīšanu un to, ka esam daļa no dabas. Lai arī ceļojam arvien vairāk, Latvijā daba arī ir ļoti skaista, dziednieciska, daudzveidīga un es to redzu vērojot Abavas ielejas nogāzi un tos 7 hektārus ziedošās pļavas, kura jūlijā izskatās jau pavisam citādāk nekā maijā. Varētu uzrīkot kādu nometni, kādu pasākumu jauniešiem? Jā, mums tak ir Erasmus+ akreditācija, kurā mums paredzēts 2026. gada plānā rīkot apmaiņu, man saka Linda, kura atbild par akreditācijas ietvaros īstenotajām aktivitātēm. Bet viņa arī saka: “Bet Tu zini, ka jauniešu apmaiņu jāīsteno un jāplāno pašiem jauniešiem, nevis Tev?” Zinu, zinu. Nu es pastāstīšu viņiem savu vīziju un redzēs, vai vispār kādam interesēs.  

Pirmais, kas man ienāk prātā ir manu paziņu dēls, kuru pazīstu kopš dzimšanas, un kurš caur Radi Vidi Pats ir bijis brīvprātīgais Gruzijā, Rustavi skautu centrā. Zvans Jēkabam –  “Jā, lieliski, es par. Ar ko sākam? Es uztaisīšu uzsaukumu, piedāvāšu saviem studiju biedriem, kas studē ķīmiju un ieliksim arī Radi Vidi Pats soc. tīklos.” Sarunājām, ka Jēkabs meklēs jauniešus un es – partnerus ārzemēs. Mums noteikti vajag arī gruzīņus un arī tos, kas var ceļot zaļi, jo mūsu akreditācija paredz, ka vismaz puse mūsu aktivitāšu dalībnieku ceļo zaļi un nelido ar lidmašīnu.

 Visus atradām, dažiem arī atteicām, ilgi diskutējot par un pret,  jo pieteikumu  bija nedaudz vairāk, nekā mums vajag.” Atsaucās gan jaunas partnerorganizācijas, gan jau tādas, kas daudzus gadus piedalās mūsu projektos, gan arī slovēņi, ar kuriem sadarbojamies pateicoties Infromagiovaninet sadarbības tīklam, ko kooordinē organizācija no Sicīlijas (Attēls 1 - visi kopā).

Apmaiņas rāmi veidojām kopā ar latviešu grupas jauniešiem, taču neformālās izglītības saturu tajā pildīja visu jauniešu grupu līderi kopā sazinoties jau pirms aktivitātes, kā arī katras dienas izvērtējumā.  Pirmā diena sākās arī ar to, ka visiem kopā bija jāuzvelk kupola pārsegs, zem kura mēs darbojāmies turpmākajā apmaiņas laikā.

  

Pēcāk pirmā diena tika veltīta gan savstarpējai iepazīšanai, gan grupas saliedēšanai. Jāatzīst, ka jau ierašanās vakarā radās neticami pozitīvs iespaids par to, ka jaunieši ir ļoti draudzīgi un viens otram iet klāt un kopā sarunājas. Tie, kas ieradās ātrāk, jau kā vietējie, sagaidīja pārējos dalībniekus,  kas 5. jūlijā ieplūda Sabilē un pamazām pievienojās un sēdās pie kopīga vakariņu galda. Bija arī dalībnieces, kas ar auto ieradās pašā vēlā vakarā, bet arī viņas tika sagaidītas un uzņemtas ar sirsnību no visu pārējo puses. 

 Ir jau viegli domāt, ka ielaidīsi jauniešus zaļā pļavā un viņi zinās, ko tajā darīt. Mēs tomēr lēmām par labu arī pāris zinātāju piesaistei. Viens no tiem bija pieredzējis vides gids Jānis Šlūke, ar kuru biedrība sadarbojusies jau pašos tās darbības pirmajos gados, organizējot nometnes, apmaiņas un brīvprātīgo darbu Rucavā, Papē un Ķemeru nacionālajā parkā. Te atkal nospēlēja nostaļģija: “Nu Jāni, negribi atkal atkārtot kaut ko ar mums kopā pēc padsmit gadiem?” 

Jānis jauniešiem pastāstīja mazliet par aktualitātēm dabas aizsardzības politikā Eiropā, piegatavojot tieši piemērus no dalībnieku valstīm un iesaistot arī pašus jauniešus meklējot atbildes uz jautājumiem, cik nacionālo parku ir katrā valstī, cik procentu valsts teritorijas tiek aizsargāta, kuri ir visvārīgākie un vairāk izzūdošie biotopi? Zālāji! Un mēs atrodamies Abavas ielejas pļavās, Natura 2000 teritorijā, kas arī ir apdraudēta gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā. Tad tas viss tika apskatīts arī dažāda mēroga kartēs. Un visbeidzot, jauniešiem tika dota informācija par dažādu augu dzimtēm, kā tās atpazīt, kā arī aplikācija ar kuru viņi mazās grupās devās izpētīt, kas tad aug tuvākajā apkārtnē, kā arī ievākt augus, lai veidotu to nospiedumus ar īpaši amizantu un senu aparātu, ko Jānis bija iegādājies savam priekam kādā antikvariātā. Interesanti, ka beigu beigās tas, ko vairāki jaunieši atzina, ka viņiem būtu gribējies vēl klausīties un uzzināt vairāk datu, teorijas utt. Bija citi, kurus vairāk uzrunāja mākslinieciskā daļa.

  

Otra pieaicinātā persona bija Ginta Ernštreite, kuru mēs kā Radi Vidi Pats bijām iepazinuši kā vienu no festivāla Give&Get organizētājām, kurā arī reiz bijām organizējuši savas aktivitātes. Ginta savās praksēs izmanto daudz un dažādus augus, gan gatavojot dažādus uzlējumus, novārījumus, gan gatavojot herbārijus, papīru, augu batiku, augu preparātus, rotaslietas, smaržkociņus utt. Gintas attieksme ir vairāk ezotēriska, folkloriska par to, kā ar katru augu veidojas vai neveidojas dialogs un ir augi, kas vieniem cilvēkiem palīdz, bet citiem nē.  Trešās dienas aktivitātēs dalībnieki iesaistījās papīra gatavošanā, batikošanā un arī latviešu zīmju iepazīšanā, tos krāsojot uz sejas vai dedzinot kokā.

   

Turpinājums sekos 2. daļā.

 

Teksta autore Agata Babina,

jauniešu apmaiņas atbalsta persona

 

Fotogrāfijas: Adriana Lešinska, 

jauniešu apmaiņas dalībniece

 

Jauniešu apmaiņa “Flower Power” tikai realizēta Radi Vidi Pats ikgadējās Erasmus+ akreditācijas ietvaros un tajā piedalījās partnerorganizācijas: Zielone Ogniwo (PL), Ambitia Institute(SLO), Tavo Europa (LT), Georgian Youth for Europe (GE) 

 

Finansē Eiropas Savienība. Paustais viedoklis un uzskati atspoguļo tikai autora viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Mobilitātes un ES programmu aģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.