Kā iemācīties dzīvot dažādībā?
Alise ir viena no projekta “Līdz mēs visi esam brīvi” dalībniece, kura vēlas dalīties savā pieredzē par brīvprātīgo darbu un nodarbību rīkošanu ieslodzījuma vietā.
“Nekad nebiju iedomājusies, ka došos uz cietumu kā brīvprātīgais. Tā kā šī vide man bija sveša, mēģināju saprast kā iejutīšos un vai bez satraukuma spēšu izveidot kontaktu ar dalībniekiem un vadīt savas nodarbības. Rēķinājos, ka varētu pastāvēt dažādi riski, kas izaicinātu manus uzskatus un domas par jauniešiem un pašu ieslodzījuma vietu. Sākotnēji, kad devos iepazīties ar cietuma vidi un piedalīties citu brīvprātīgo nodarbībās, jutos diezgan brīvi un nepiespiesti: varēju bez satraukuma ar ieslodzījumā esošajiem jauniešiem sarunāties un spēlēt galda spēles.
Kad pirmo reizi sāku vadīt savas nodarbības cietumā, biju ārkārtīgi satraukusies un nedaudz nobijusies, jo nevarēju iedomāties kas mani sagaidīs kad puišus atvedīs un vai mana grupa vēlēsies iesaistīties darbīcās, uztvers mani nopietni. Apzināti piekritu un nolēmu vadīt nodarbības vienai grupai, lai radītu viņos uzticību un viņiem būtu vieglāk atvērties. Izrādījās, ka satraukumam nebija pamata. Mani ļoti pārsteidza, ka šie jaunieši bija atvērti, vēlējās iedziļnāties, arī iesaistīties sarunās un praktiskās radošās darbnīcās. Visspilgtāk man palika atmiņā nodarbība, kurā apguvām zināšanas par ilgtspējīgu domāšunu un strādājām pie empātijas apzināšanās. Šajā nodarbībā grupas dalībnieki ieteica praktiskus padomus resursu taupīšanā un bija ļoti atvērti empātijas spēlē, kur katram bija jāiejūtas dažādu būtņu vietā un jāatbild uz būtiskiem dzīves jautājumiem. Man patiešām tika iedalīta ļoti jauka grupa, kuru ne tikai es mācīju, bet tā iemācīja arī man daudz praktisku un vērtīgu lietu. Galvenais, kas radīja emocionālo piesaisti un “sildīja sirdi” bija tas, ka šie jaunieši ļoti novērtē brīvprātīgo darbu: tavu laiku un enerģiju. Viņi katru reizi, kad nodarbība beidzās nevarēja sagaidīt nākošo. Tāpēc, ir ļoti vērtīgi apzināties savu iekšējo gaismu, kuru vari sniegt citem, lai veidotu kaut vai nelielas pārmaiņas šo jauniešu izpratnē vai paradumos.
Saprotams, ka cietums ir vienmuļa vide. Tajā ir ierobežota fiziskā brīvība, ikdienā nav tik lielas iespējas brīvi komunicēt un pārvietoties kā tas ir nodarbībās. Varbūt mūsu kā brīvprātīgo veltītais laiks un enerģija varētu padarīt viņu dzīves pilnvērtīgākas un apzinātākas. Lai arī projekta nosaukums ir diezgan tēlains un poētisks, tas var mudināt sev uzdot būtiskus jautājumus un izprast kas ir katra individuālā brīvība: kā kļūt brīvam, lai Tava rīcība nesāpinātu un neierobežotu citu dzīvu būtņu brīvību?
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.