Cietums un spēļošana
Projekts “Līdz mēs visi esam brīvi” nav biedrības pirmais projekts, kurā mūsu aktīvisti dodas uz ieslodzījuma vietu un vada nodarbības. Šī projekta ietvaros tika rīkotas vērtīgas un izglītojošas aktivitātes Liepājas cietumā, kas ilga no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam. Šī projekta galvenais mērķis bija veidot drošāku, iekļaujošāku un viedāku sabiedrību caur ieslodzījumā esošo jauniešu resocializāciju un atbalsta sniegšanu caur izglītojošu aktivitāšu rīkošanu cietumā un brīvībā. Sergejs bija viens no projekta dalībniekiem, kurš vēlējās dalīties savā pieredzē par galdu spēļu nodarbību vadīšanu un brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā.
“Pirms šī projekta man bija iespēja strādāt internātskolā ar riska grupas jauniešiem. Savā praksē es centos mācīt dažādus priekšmetus, piemēram, matemātiku, fiziku un valodas, izmantojot gamifikācijas jeb spēļošanas pieeju kā galveno rīku. Es piedalījos projektā ar ideju, ka vēlētos izmēģināt to pašu savā dzimtajā pilsētā Liepājā. Centos neizvirzīt pārāk lielas gaidas, bet tas bija grūti. Es gaidīju zināmu pretestību vai noslēgtu attieksmi pret metodēm, ko plānoju ieviest galda spēlēs. Vēlējos tās izmantot, lai popularizētu jaunu hobiju un veselīgu socializēšanās veidu. Tajā pašā laikā arī sniegt vienkāršas praktiskas prasmes, piemēram, problēmu risināšanu, plānošanu un resursu pārvaldību.
Kad pirmo reizi iegāju Liepājas cietumā, jutos ļoti neērti. Lai nokļūtu līdz klasei, kur varētu rīkot galda spēļu aktivitātes man bija jāiziet cauri gaiteņiem, kuriem visapkāt bija restes un metāla durvīm, kas savienoja telpas. Bijām sagatavojuši vairākas ievadspēles, piemēram, CATAN. Tā arī man pašam bija pirmā spēle, kas ieinteresēja galda spēļu pasaulē. Cerēju, ka arī viņiem tā liksies interesanta. Kad grupa ieradās — aptuveni 10 cilvēki — es iepazīstināju ar sevi un pēc tam ar pašu spēli. Sākumā viņiem bija grūti saprast noteikumus. Biju saspringts, jo domāju, ka varbūt neesmu to labi izskaidrojis, bet mana grupa bija ieinteresēta un vēlējās saprast. Spēlējot CATAN, mums diezgan bieži izveidojās interesanti saskarsmes brīži un kuriozas spēles situācijas, kas mūsos izraisīja smieklus. Spēlei turpinoties, atmosfēra kļuva arvien dzīvāka. Šie panākumi mani ļoti iepriecināja. Es nevarēju sagaidīt nākamo dienu, kad atkal varēšu iet uz cietumu un vadīt nodarbības. Katru reizi mēs izmēģinājām jaunas spēles, pakāpeniski palielinot to sarežģītību. Ja mums būtu bijušas vairāk nekā trīs stundas spēlēšanai, domāju, ka mēs būtu varējuši spēlēt pat ļoti sarežģītas spēles. Projekta beigās man bija izveidojusies stabila kodolgrupa, kura vēlējās turpināt galda spēles arī pēc projekta beigām. Pašlaik strādājam pie tādas iespējas.
Vadot galda spēļu aktivitātes cietumā, redzēju daudz skaistu lietu. Es redzēju pieaugušus vīriešus, kuri atmodināja sevī iekšējo bērnu, redzēju, ka pat tādā vietā kā cietums joprojām pastāv līdzjūtība un vēlme palīdzēt citiem. Ievēroju kā cilvēki dalās stratēģijās un palīdz viens otram uzvarēt. Tas bija vienkārši apbrīnojami! Daži ieslodzītie paši uzņēmās iniciatīvu un skaidroja noteikumus jaunpienācējiem. Kopumā atmosfēra vienmēr bija pozitīva. Jūtu, ka viss laiks, ko pavadīju kā brīvprātīgais cietumā, daloties savā aizrautībā ar citiem bija ļoti vērtīgs un, ka neliela daļa manas enerģijas un laika, ko tur pavadīju atstāja nelielu, bet jūtamu iespaidu. Ja man būtu jāapraksta visa mana pieredze galda spēļu nodarbību vadīšanā, rakturotu to ar vienu vārdu — BEAUTIFUL!”
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.