Atskats uz 20. augusta pasākumu “Zaļa pilsētvide un Mēs. No idejas līdz rezultātam”

Biedrība “Radi Vidi Pats” (turpmāk: RVP) 2025. gada 20. augustā  aicināja Laumas apkaimes iedzīvotājus uz pasākumu  “Zaļa pilsētvide un Mēs. No idejas līdz rezultātam”, kurā tika prezentēta projekta “Zaļo teritoriju attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Ziemeļu priekšpilsētā, Liepājā” (turpmāk: projekts) uzraudzības gaita, izklāstīta turpmākā RVP sadarbība ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību un  Laumas apkaimju iedzīvotāju līdzdalības veicināšana, iesaistoties savas apkārtnes labiekārtošanā. 

Pasākumu organizējām kopā ar Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāju iniciatīvas grupu,  “Liepājas Novada fonda” un “JaunLiepājas” biedrībām. Tajā piedalījās viena no projektā īstenotā iepirkuma uzvarējušā uzņēmuma SIA “ALPS ainavu darbnīca” (turpmāk: SIA “ALPS”) pārstāves Indra Ozoliņa un Mārīte Sprudzāne, kuras pastāstīja par aktuālo projekta gaitu un plānotajām iecerēm Laumas apkaimes apzaļumošanā. No Liepājas pašvaldības bija ieradušies Iepirkumu komisijas vadītājs Didzis Jēriņš, Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece, pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs un Liepājas pašvaldības deputāti: Salvis Roga, Raivis Kalējs, Pāvels Jurs, kā arī Liepājas mērs Gunārs Ansiņš un vicemērs Jānis Džeriņš. Viens no būtiskākajiem šī pasākuma mērķiem bija informēt Laumas apkaimes iedzīvotājus par RVP veikto projekta uzraudzības procesu sadarbībā ar Liepājas pašvaldību un iedzīvotāju iesaiste savu ideju paušanā par teritorijas labiekārtošanu un apzaļumošanu. 

Uzņēmuma SIA “ALPS” pārstāves dalījās uzņēmuma pieredzē ar līdzīgiem projektiem pilsētplānošanā un  pilsētvides apzaļumošanā. Īpaši vērtīgi, ka uzņēmuma pārstāves dalījās ar piemēriem par bezpeļņas projektiem. Viens no tādiem bija Rīgas Sporta pils dārzi, kur aktīvo rīdzinieku iniciatīvas dēļ teritorijā no 2020. gada līdz 2025. gadam tika ierīkoti pagaidu urbānie dārzi un pļavas. Te arī varam rast nozīmīgu atziņu par kopienu un aktīvu iedzīvotāju grupu iniciatīvu attīstīšanu, sniedzot ilgtspēju radītajai vietai un tās uzturēšanai. Uzņēmuma pārstāves uzsvēra, ka, izveidojot jaunas zaļās zonas, ir jābūt skaidrai pārliecībai par to, kurš par to rūpēsies ilgtermiņā. SIA “ALPS” atzina, ka ir arvien vairāk iepirkumi, kuros uzvarētāju nosaka pēc saimnieciski izdevīgākā, ne tikai pēc lētākā cenu piedāvājuma, ko arī regulē Publisko iepirkumu likums. Projektā par zaļo teritoriju attīstību tika vērtēta ne tikai cena, bet arī profesionālās kvalifikācijas.

Pasākuma otrajā daļā attīstījās diskusija pašvaldības pārstāvju un iedzīvotāju vidū. Iedzīvotāji uzdeva jautājumus par projekta aktivitātēm un izdevumiem, apzaļumojot un veidojot pilsētu sev apkārt. Galvenokārt iedzīvotājus interesēja Ziemeļu priekšpilsētas labiekārtošana, autostāvvietu un zaļās infastruktūras trūkums un kas notiks ar izveidoto zaļo infrastruktūru vietās, kur blakus nākotnē būs nepieciešams veikt ceļu rekonstrukcijas darbus. Nonācām pie būtiskas atziņas, ka vietējos iedzīvotājus uztrauc savas apkaimes labiekārtošanas un zaļās infrastuktūras pieejamība, proti, faktiski paveiktais pašvaldībā, atstājot iepirkumu procesus, to uzraudzību un citus formālos procesus pašvaldības un NVO kompetencē.

Pasākumi, kuros piedalās iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji, sekmē to, ka notiek sarunas, kurās iedzīvotāji izsaka nepieciešamās vajadzības par  apkaimes  labiekārtošanu, pašiem iesaistoties infrastruktūras veidošanā. Pašvaldības darbinieki minēja, ka Liepājā ikviens iedzīvotājs var iesaistīties zaļās infrastruktūras attīstībā pašvaldības teritorijās, ja sagatavo plānu par vietai atbilstošu augu sortimentu un spēju veikt nepieciešamos darbus. Šī ideja ir jāsaskaņo ar pilsētas dārznieci, kura pārliecināsies par augu atbilstību vietai un attīstības plāniem. Paralēli nepieciešams apstiprinājums no būvvaldes par to, kādus risinājumus konkrētās vietās drīkst izvēlēties. Piemēram, ja tur, kur ir vēlme veidot mazu zaļo zonu, ir pazemes komunikācijas, tad izvēlētajam risinājumam ir jābūt, piemēram, augstajai dobei, vai puķupodiem. Vēl viena būtiska atziņa, pie kuras palīdzēja nonākt pasākuma diskusijas, ir nepieciešamība pēc patstāvīgas saziņas platformas, ar kuru īstenot pašvaldības un iedzīvotāju sadarbību. Uzskatām, ka neatkarīgi no tā, vai izveidotā platforma ir formalizēta, piemēram, biedrība vai iedzīvotāju padome, tai būtu jābūt ar iekšējo struktūru, spēju pārstāvēt vietējos iedzīvotājus un deleģēt atbildības, lai sadarbība ar apkaimi būtu attīstāma ilgtermiņā. 

Aizvadītais pasākums bija viena no noslēdzošajām aktivitātēm projektā “Integritātes pakti – sabiedrības iesaiste publiskā finansējuma izlietojuma uzraudzībā”. Secinājām, ka nevaldības organizācijām ir būtiska loma iepirkumu uzraudzības procesā, jo tās ir neatkarīgas un var objektīvāk izvērtēt uzraugāmā iepirkuma korupcijas riskus. Biedrības, pilnveidojot savu kapacitāti un zināšanas par iepirkumu uzraudzību, ir spējīgas  izmantot Integritātes pakta metodi, lai pārliecinātos par pašvaldības un uzņēmuma godprātību publisko finanšu līdzekļu izlietošanā.

Svarīgi!

Ja Tev ir kādi jautājumi un/vai bažas par iespējamām negodprātībām iepirkumos, raksti vai zvani uz norādīto kontaktinformāciju šeit->.

Raksts tiek veidots ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējumu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.