Visjaukākie briesmoņi pasaulē
Sveiki! Esmu brīvprātīgā Lietuvā, un jā, es zinu, kas tas nav pats populārākais galamērķis latviešu brīvprātīgajiem. Kā es nokļuvu projektā Lietuvā ir garš stāsts, bet īsumā es ļoti izmisīgi meklēju projektu 2019. gada oktobrī, un pēc daudziem atteikumiem man beidzot uzsmaidīja veiksme, un es devos uz Kauņu, Lietuvā. Pati sākumā šaubījos, vai Lietuva ir tas labākais variants, arī jau tur atrodoties, bet mierināju sevi ar domu, ka esmu jau daudz ceļojusi pa pasauli iepriekš un ceļošu vēl vairāk pēc tam. Es ticu, ka visam, kas ar mums notiek, ir iemesls, un patiešām, brīvprātīgais darbs Lietuvā ir sniedzis man vienu no visinteresantākajiem gadiem manā dzīvē.
Kad ierados Lietuvā, biju ļoti pārsteigta uzzināt, cik daudz brīvprātīgo ir ne tikai Kauņā, bet visā Lietuvā kopā. Kauņā mēs esam aptuveni 25, kāds jauns ierodas gandrīz katru mēnesi, bet citi dodas prom. Regulāri tiek rīkotas ballītes un pasākumi brīvprātīgajiem, bieži dodamies no pilsētas uz pilsētu ciemos viens pie otra. Kaut arī esmu tepat, Lietuvā, esmu uzzinājusi vairāk par Ēģiptes, Spānijas, Francijas, Gruzijas un tik ļoti daudzām citām kultūrām, nekā man būtu sapņos rādījies. Esmu ieguvusi draugus no puspasaules.
Un tagad mazliet par manu projektu. Es strādāju Kauņas Palemona Ģimnāzijā. Mans darbs sākas 12:00 un beidzas 17:00. Mans galvenais uzdevums ir izklaidēt pagarināto grupu, kurā ir ļoti daudz sešgadnieku. Sākumā, kad es pieteicos projektā, man likās, ka strādāšu ar vecākiem bērniem, un, kad sapratu, ka tā nebūs, mazliet sabijos, jo nekādas pieredzes ar tik maziņiem cilvēciņiem man dzīvē vēl nav bijis. Bet diez vai citā projektā es par sevi un cilvēkiem kā tādiem būtu uzzinājusi tik daudz. Kaut arī lielākā daļa no viņiem nerunāja angliski, mēs ļoti ātri iemācījāmies saprasties. Es sapratu, ka mazi bērni var būt visjaukākais, kas vien ir uz šīs planētas, kad katru dienu, ienākot klasē, viņi metas apskaut mani, dāvināt izkusušas konfektes, kuras viņi ilgi ir sargājuši rociņā un apkraut mani ar kaudzi zīmējumiem. Nekad dzīvē es neko tādu nebiju pieredzējusi. Es arī sapratu, ka viņi ir mazi, nekontrolējami briesmoņi. Pagāja kāds laiciņš, līdz sapratu, kādas aktivitātes viņiem patīk un kādas nav droši ieteikt, lai situācija nekļūtu nekontrolējama. Kopumā strādāt ar maziem bērniem ir ļoti interesanti, es pati sapratu, ka sirdī drīzāk esmu bērns, un uzzināju, ka mazu bērnu prāti ir daudz atšķirīgāki nekā pieaugušajiem, labā nozīmē.
Dodies brīvprātīgajā darbā bija labākais lēmums dzīvē, kaut arī bija grūtāki periodi, bet tādi bija visiem brīvprātīgajiem, kurus es satiku, un es satiku daudz. Bet to, ko es ieguvu šajā projektā , es nekur citur neiegūtu. Es visiem ļoti iesaku dodies brīvprātīgajā darbā, kaut vai uz kaimiņvalsti Lietuvu.
Amanda
Projekts "#glocal" tiek rīkots programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" ietvaros un finansējumu saņem on Eiropas Savienības. Raksts atspoguļo tikai autora viedokli.