Kontrasts

Fonta izmērs

news_show
Projekta plakāts

Valoda kā iespēja

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes (Strasbūrā) iniciatīva un kopš 2001. gada tiek svinēta 26. septembrī.

700 miljoni eiropiešu no Eiropas Padomē pārstāvētajām 46 dalībvalstīm tiek mudināti savas dzīves laikā apgūt pēc iespējas vairāk valodu gan izglītības iestādēs, gan pašmācības ceļā. Eiropas Padome ir pārliecināta, ka daudzvalodība ir līdzeklis labākai starpkultūru sapratnei un tā ir mūsu kontinenta kultūras mantojuma galvenā sastāvdaļa. Tāpēc arī Eiropas Padome iestājas par plurilingvismu jeb daudzvalodību Eiropā.

 Tikmēr ar skumjām nākas noraudzīties, kā valoda tiek politizēta un padarīta par ienaidnieka valodu. Par to liecina ne tikai politiķu runās un ministriju lēmumos izskanējušās idejas par kādas valodas kā svešvalodas izņemšanu no mācību satura, bet arī fakts, ka, piemēram Liepājas Universitātē Eiropas valodu un kultūru studijās vispār studējošo skaits krasi sarūk, jo valodu apguve nav vairs uzskatāma par jauniešus interesējošu jomu. Jau vairākus gadus pēc kārtas trūkst krievu valodu studēt gribošu reflektantu, nedz arī krievu valoda ir pieprasīta izvēles kursos.

Šogad biedrība “Radi Vidi Pats” piedalās čehu organizācijas “Czech Inspire” rīkotajā aprojektā “Transformation”.

Projekta mērķis ir sniegt jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem prasmes medijpratībā un radošā veidā izaicināt katras valsts medijtelpā atrastos toksiskos naratīvus.  Medijpratība ir "cilvēku spēja netikt manipulētiem ar medijos pasniegto informāciju" . Savukārt par toksisku naratīvu uzskatāms "jebkurš naratīvs (rakstveida vai mutvārdu teksts), kas izraisa aizspriedumus, dikrimināciju, izstumšanu un pārinodarījumu minoritātēm vai  vēsturiski apspiestām sabiedrības grupām " (VOJTĚCH ŽÁK, projekta “ Transformation” koordinators).


Projekta laikā sekojot līdzi aktualitātēm Latvijas medijos, likās, ka tieši valodu lietošanas un arī valodu apguves jautājums tiek marginalizēts un politizēts. Tāpēc izvēlējāmies runāt par daudzvalodības nozīmi jauniešu dzīvē, neaizmirstot to, ka arī krievu valoda ir vērtīga līdzās citām mūsu valstī mācītām un runātām valodām. 

Tāpat projekta laikā izveidojām īstu aptaujas anketu, lai noskaidrotu mūsu biedrības aktīvistu un sekotāju viedokli par krievu valodas lietojumu Latvijā. Anketās parādījās samērā liela viedokļu dažādība, ar kuru arī gribētos šeit dalīties:

 

  • Tas (valoda)  ir instruments, kura esamība palīdz dzīvot, komunicēt un strādāt.

 

  • Bija diezgan grūti atrast darbu nepietiekamu krievu valodas zināšanu dēļ, lai gan krievu valodu mācījos skolā, kursos. Savukārt krievvalodīgajiem jauniešiem, kuri prot latviešu valodu ne visai labā līmenī, iekārtoties darbā ir vieglāk, nekā cilvēkiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet krievu valodas paktiskās zināšanas ir nelielas.

 

  • Dzīvojot Latvijā esmu apbēdināta, ka vēljoprojām daudzi krievvalodīgie nemāk latviešu valodu. Strādājot ar jauniešiem, ja nerunātu ar viņiem krieviski, viņi iespējams neapmeklētu manas nodarbības. Bet kopumā man nav nekādu pretenziju pret krievu valodu.

 

  • Krievu valodas zināšanas pieprasa pat darbos, kuri nav saistīti ar tūrismu. Ar šādām problēmām saskārušies arī mani pazīstamie. Sarežģījumi atrast darbu, sliktākas pozīcijas darba tirgū krievu valodas dēļ rada rūgtumu un aizvainojumu. Esošajā darbā mani pieņēma, pateicoties tam, ka darba intervijā krieviski uzdeva vienu no jautājumiem, uz kuriem iepriekš biju sagatavojusi atbildes.

 

  • Ļoti noderīgas man bija krievu valodas zināšanas, kad Rumānijā divu nedēļu garumā bija nepieciešamība atbalstīt ukraiņu projekta komandu.

 

  • Valodām nav ne vainas, valodas nicina muļķi. Problēma ir cilvēkos, kuri runā dažādās valodās, neklausās un nesaprot (negrib saprast) viens otru.

 

  • Uzskatu, ka krievu valoda kā izvēles priekšmets būtu jāatstāj, jo zināt kādu valodu vienmēr ir ieguvums un brīvība. Sniedz arī iespēju lasīt/klausīties un saprast dažādus tekstus oriģinālvalodā.

 

  • Neuzskatu, ka, krievu valodu izņemot no aprites, kaut kas mainīsies .. krieviski runā ne tikai krievu tautības cilvēki, bet arī daudz citu tautu iedzīvotāji, jo brīdī, kad satiec ne savējo, pārzinot kaut nedaudz krievu valodas, varu parunāt ar otru.

 

  • Atbalstu krievvalodas apguvi skolās LV, ja tai ir svešvalodas statuss. Kā mācību pamatvaloda LV krievvalodīgo skolās- viennozīmīgi esmu pret šādu iespēju. Mana pedagoga pieredze liecina- piemēram, Vācijā, kura ir demokrātiska valsts, pamatizglītību bērni apgūst vācu valodā, nevis nodrošina iebraucēju bērniem pamatizglītību katram ieceļotājam dzimtajā valodā. Viss funkcionē, domāju, ka tas ir labs arguments. Jebkuru valodu var apgūt kā svešvalodu, atbilstoši valodas pieprasījumam darba, politiskajā un kultūras sakaru jomā, bet mācību process kā tāds jebkurā sevi cienošā valstī lai tiek organizēts tās valsts valodā. Attiecīgi LV - latviešu valodā.

 

  • Mūsu kaimiņi ir Krievija. To jau kartē izmainīt nevar. Un labāk ir zināt, ko un par ko runā, nekā nezināt.

 

  • Jebkura valoda ir bagātība. Neuzskatu šo lēmumu par pareizu, jo ar to tiek ietekmēts turpmākais jauniešu liktenis, ne tikai zinot mazāk valodas, bet arī neattīstot domāšanu, tādā veidā notrulinot smadzenes un beigās jaunā paaudze no izglītības iestādes var iznākt stulbāka nekā iepriekšējā paaudze. Tas iet pretrunā ar evolūcijas principiem. Krievu valoda ir ar milzīgu kultūras mantojuma bagāžu, tapēc runāt un lasīt šajā valodā ir tikai ieguvums.

 

Ir būtiski apzināties, ka karš, lai cik arī traģisks un nepieņems, taču reiz beigsies un  pāris gadu laikā situācija tomēr var mainīties. Nav nācijas bez grēka. Piemēram, ASV starptautiskās agresīvās politikas dēļ angļu valoda tiek boikotēta tikai dažu pasaules indivīdu līmenī, taču kopumā tā joprojām ir uzskatāma par lingua franca jeb starpniekvalodu.

Gribētos uzsvērt un pavēstīt jauniešiem, ka jebkura valoda ir dārgums un tā nebūtu jāpolarizē vai jāuzskata par kaut ko nevēlamu.  Valoda jebkurā gadījuma ir saziņas līdzeklis, jo īpaši saziņai ar tiem, kas ir mums līdzās. Valoda ir katra indivīda bagātība, ko neviens nevar atņemt, un tas, ka kāds cits zina vai nezina kādu valodu ir tikai viņa paša bagātība vai trūkums. Valoda palīdz iepazīt atšķirīgo, tuvināties tam un pat vienot. Jo tikai kopīga valoda var sasniegt to uz ko katrs humāni domājošs cilvēks vēlas – mieru. 

Tāpēc izveidojām vairākas mini intervijas, uzrunājot savus draugus un paziņas par viņu pieredzi ar svešvalodām un publicējām biedrības Youtube kanālā ar nosaukumu #languageisopportunity 

“Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru viedokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu”. 

#TCTransformation #languageisopportunity #erasmusplus #RadiVidiPats #czechinspire

Agata Babina

(Projekta “Transformation” dalībniece)