Ko jūs patiesībā darāt Re-Wild projektā?

“Tātad... ko īsti jūs darāt Re-Wild?”
“Mēs pētām Bila Plotkina (Bill Plotkin) izstrādāto ekocentrisko cilvēka attīstības modeli un meklējam veidus, kā to izmantot darbā ar jauniešiem.”
 “Labi... un kā tieši jūs to pētāt?”
 “Nu, dažreiz mēs vienkārši cenšamies saņemt informāciju par sevi vai pasauli, pavadot laiku dabā un esot atvērti tam, ko tā mums stāsta.”
 “”Pagaidi, ko?"
 “Vai tu kādreiz esi vaicājis sev, no kurienes patiesībā nāk informācija, ko tu uztver katru dienu?”
“Umm... mans prāts?”
 "Heh. Labāk apsēdies, draugs. Šis jautājums var aizņemt kādu laiciņu."

Paraksimies dziļāk!

Četri zināšanu logi

Lai izskaidrotu, ko mēs darām "Re-Wild” projektā, vispirms jāiepazīstina ar četru zināšanu logu modeli. Šis modelis, ko sākotnēji piedāvāja Eligio Stīvens Gallegoss (Eligio Stephen Gallegos) un vēlāk pārņēma Bils Plotkins, liecina, ka mums, cilvēkiem, ir nevis viens, bet gan četri galvenie zināšanu veidi jeb zināšanu logi:

• Dziļā domāšana

• Maņas

• Emocijas

• Dziļā iztēle

Autori uzskata, ka visi četri ir vienlīdz derīgi. Neviens no tiem nav “patiesāks” vai “svarīgāks” par pārējiem. Šī atziņa viena pati par sevi daudz ko maina, īpaši, ja esat uzaudzis kultūrā, kurā racionālā domāšana tiek nostādīta tronī un viss pārējais tiek uzskatīts par... nu, mazliet aizdomīgu.

Ir arī piektais elements, kas kopīgs visiem zināšanas veidiem: intuīcija. Intuīcija darbojas kā iekšējais kompass, kas palīdz mums orientēties un interpretēt atziņas, kas nāk caur katru no četriem logiem. Pat ja intuīcija šķiet tāla vai sveša, to var izkopt, pamanot, kad tā parādās, un apzināti izvēloties tajā ieklausīties.

 

Četri veidi, kā iepazīt galdu (jā, patiešām)

Ņemsim kaut ko tik parastu kā galds un aplūkosim to caur četriem zināšanu logiem:

1. Dziļā domāšana

Tas ir tas, kurā mēs visi esam apmācīti.

 "Ak, jā, tas ir galds. Tas ir izgatavots no koka un ir taisnstūra formas, un tas mazliet šūpojas. Tas ir ozolkoka galds, līdz ar to, visticamākais, tas kalpos ļoti ilgi." 

 Tā ir analītiska, uz faktiem balstīta, loģiska domāšana.

 

2. Maņas

Ko par šo galdu vēsta jūsu maņas?

 Kāda ir tā tekstūra? Kāda ir tā temperatūra? Kā tas izklausās, kad uz tā pieklauvē? Vai tas smaržo pēc svaigas koksnes vai mitra pagraba? Kādas vibrācijas tas izstaro - mājīgas vai  aukstas? Pazīstamas? Dīvainas? Vai tas šķiet kā kaut kas tāds, pie kā jūs vēlētos apsēsties vai no kā gribētu izvairīties?

 

3. Emocijas

Kādas emocijas rodas, kad jūs mijiedarbojaties ar šo galdu? 

 Vai tā ir nostalģija? Aizkaitinājums? Mierīgums?  Vai jūs varat nosaukt šo emociju?  Kur jūs to jūtat savā ķermenī?

 

4. Dziļā iztēle

Šajā zināšanu veidā viss var šķist dīvaini - un skaisti.

 Kas vēl varētu būt šis galds?  Ja tas būtu cilvēks, ko tas teiktu?  Vai tas čukstētu noslēpumus vai kliegtu pavēles? Vai tas tevi mīlētu vai tiesātu?

 

Un tas maina visu. Lūk, tagad sākas īstās pārmaiņas. Ko darīt, ja tā visa izrādāš vērtīga informācija? Kā reaģēt uz smalko sajūtu, ka galds rada sliktas vibrācijas - vai ka tam būs skarba, rupja balss? Vai šai sajūtai varētu būt tikpat liela nozīme kā domai “Tas ir lēts, salauzts galds”?

Daudziem no mums, kas uzauguši mūsdienu Eiropas (vai Rietumu) kultūrās, šī varētu šķist radikāla doma. Mums ir mācīts par prioritāti izvirzīt racionālu domāšanu un visu pārējo uzskatīt par otršķirīgu vai pat neuzticamu.

 

Emocijas? Varbūt atļautas, bet bieži vien pārprastas.

Maņas? Rezervēts dzejniekiem vai hipijiem.

Iztēle? Bērniem, nevis nopietniem pieaugušajiem.

Un intuīcija? Bieži vien tiek pilnībā ignorēta.

Bet... ja nu  šie zināšanu veidi īstenībā nav traucēklis?  Ja nu tie patiesībā ir ļoti nozīmīgi? 

 

Uz brīdi kļūsim patiešām neprātīgi.

Iedomājieties, ka ejat pa mežu. Jūs ejat garām kokam un pēkšņi sajūtat aicinājumu to apskaut. Jūs to darāt. Tad jūs impulsīvi pajautājat kokam, kā tam klājas. Un savam pārsteigumam jūs iedomājaties, ka tas ir... skumjš.

Un ko tagad? Vai tas ir mazāk reāli nekā zinātnisks novērtējums par koka veselību?  Vai šī emocionālā saikne ir mazāk nozīmīga? 

Ko darīt, ja sapnī, kas jums bija pagājušajā naktī, ir kāda patiesība par jūsu dzīvi, ko jūsu racionālais prāts vēl nav sapratis? Ko darīt, ja, paliekot atvērtiem šiem zināšanu veidiem, mēs kļūstam atsaucīgāki, līdzjūtīgāki, dzīvāki?

 

Ko mēs darām Re-Wild? Mēs pētām tieši šos jautājumus. Mēs pētām ideju, ka mēs esam daļa no pasaules un ka pasaule mūs uzrunā ne tikai ar faktu un loģikas palīdzību. Mēs varam to labāk sadzirdēt un pilnīgāk izprast, ja klausāmies, atverot visus četrus zināšanu logus.

 

Gloria Pascual Torres

Projekts “Re-wild” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmu Erasmus Plus, kuru Rumānijā administrē Valsts aģentūra Kopienas programmām izglītības un profesionālās izglītības jomā, atbalstu. Raksts atspoguļo tikai autores viedokli.