Kontrasts

Fonta izmērs

news_show

Jolantas stāsts

EVS S.P.E.C.I.A.L. Latinovac, Horvātijā 2 mēneši?

Likās kā 2 nedēļas.

            Es gribētu sākt ar lielu paldies! Tie bija labākie divi mēneši manā dzīvē tālu no Latvijas un ar iespēju iepazīties kaut ko jaunu.

            Horvātija ir liela skaista valsts ar lieliskiem cilvēkiem, ar kuriem stopējot braukt kopā. Bet pirmkārt, ko mēs tur darījām? Mūsu tēma bija permaculture. Kas ir permaculture? Permacultre ir viss par dārzkopību, kompostēšanu, otrreizējo pārstrādi ēdienos un tārpu barošanu, lai no viņu urīna atšķaidot ar ūdeni sanāktu mēslojums.

Mums bija Požarts Požegā, kur mēs mēģinājām izplatīt informāciju par EVS un nometni, mums bija nometne ar Požega cilvēkiem (no 30km pilsētas), mums bija salmu festivāls ar convergents, kur mēs neko nedarījām unjutāmies atstumti. Mums bija arī brīvais laiks, kad mēs devāmies visur (Ungārija, Bosnija, Horvātija-Zagreba, Osijeka, Slavonski Brod, citi Serbiju, Slavoniju, Horvātijas piekrasti un Kosovu).

            Mēs palikām nelielā ciematā Latinovacā, tuvākais veikals bija Čaglinā 3 km attālumā, tuvākā pilsēta bija 30 km attālumā Požega vai Slavonski Brod. Mēs palikām kopā ar saimniekiem 3 cilvēki vienā mājā citi 3 vienā istabā. Manā saimnieku mājā palika vēl viens latvietis un lietuviešu meitene, mums bija atvēlēts viss otrais stāvs. Saimnieki bija jauki mājās, bet, kad viņi lūdza palīdzību, visi ienīda viņus par viņu rupjību, un par to, ka viņi neuzskatīja mūs brīvprātīgos kā cilvēkus , bet drīzāk kā vergus. Bet no citas puses mums bija labākais kaimiņš Drago, kurš mīlēja brīvprātīgajos, un visi viņu mīlēja par viņa atvērtību un rūpēm pret mums, un visi gribēja palīdzēt viņam jebkurā laikā.

            Mums bija permakultūru stundas un Horvātiešu stundas. Kā mani galvenie teica: „ Šī grupa nav ļoti ieinteresēta apgūt Horvātu valodu.”, bet man tik un tā patika šīs stundas un smieklīgākā daļa bija, kad vārdi sakrita ar latviešu un tulkojums bija tas pats un tie, kas saprot krievu valodu sapratīs Horvātu.

            Vienīgais visā projektā, kas nevienam no (no brīvprātīgajiem) nepatika, bija convergents vai salmu festivāls. Convergenca laikā cilvēki kopīgi sanāk no visurienes kopā, lai saņemtu diplomu, un tās bija 3 dienas, mums vajadzēja izklaidēties un mēs to darījām pirms, ne tajā laikā. Koordinatori neorganizēja visu mūsu laiku, un mums visiem bija nepieciešams sēdēt karstākajā dienā mūsu virtuvē un gaidīt, kad viņi uzdos kaut ko darīt. Bet tāpēc, ka mums nebija daudz miega dēļ dzimšanas dienas svinībām, mēs bijām noguruši, un, tā kā prezentācijas bija horvātiski, mēs palaidām garām iespēju mācīties. Bet mums bija labs miegs zem galdiem. J

Bosnija ir ārpus ES, bet viss ir tur tik lēts, ka pat jūs nevarat iedomāties, pusi no Latvijas cenām. Ja jūs kādreiz vēlaties iepirkties, redzēt kalnus, ar rokām izgatavotas rotaslietas un traukus no kapara, tad jums jādodas uz Bosniju.

Es iemīlējos Ungārijā, Budapeštā !!! Ahh ... Budapešta ir visskaistākā pilsēta manās acīs. Es nevaru izskaidrot, ko es par to jūtu, mums bija viena meitene no Ungārijas, kas parādīja mums tik daudz, cik vien viņa spēja vienas dienas laikā, bet man tas bija pietiekami. Man par to nav daudz ko teikt, tikai vienu dienu es atgriezīšos un tur palikšu.

Jolanta Vītoliņa

Projekts “S.P.E.C.I.A.L.” īstenots "Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros un finansējumu saņem no Eiropas Savienības.