Dila mshvidobis, Sakartvelo! Labrīt, Gruzija!

Jūlija vidū uz Rustavi pilsētu Gruzijā devās 12 jaunieši no Latvijas, lai iesaistītos organizācijas “Georgian Youth for Europe” aktivitātēs, rīkotu nodarbības vietējiem jauniešiem un bērniem, kā arī lai iepazītu gruzīņu kultūru un dalītos pieredzē par to, kādas iespējas jauniešiem ir Latvijā. Bet Rustavi nav vienīgā vieta, kur jaunieši darbosies. Viņi apciemos citas jauniešu oranizācijas, lai apgūtu labākās prasmes, kā arī palīdzētu, kur vien nepieciešams. Nedēļu jaunieši pavadīja Pona eko ciematā, lai uzlabotu ceļu, attīstītu kulinārijas prasmes un arī izbaudītu Gruzijas savvaļas šarmu. Zemāk lasāms Līgas atskats uz pieredzi eko ciematā ar brīvprātīgās Mārītes lieliskajām bildēm.

 Atverot acis, uzreiz sajutu karstuma vilni, kas gāžas man virsū. Cīnoties ar nepaklausīgo guļammaisu, kas nereaģēja uz manu vēlmi izlauzties, saprotu, ka ne jau karstums bija tas, kas mani pamodināja. Vainīgais modinātājs stāv paslēpies aiz koka. Govs. Šo konkrēto govi iesaucu par Zvaniņu, diezgan acīm redzama iemesla dēļ - govij kaklā zvaniņš, kurš pie katras mazākās dzīvnieka kustības džinkst. Bet gotiņu ikdienā ap mums daudz un bieži. Nu jau izkūņojusies no guļammaisa, zvana skaņām pavadīta, eju skatīties vakardien padarīto. Kasījām sienu - laikam katram latvietim šī nodarbe ir pazīstama. Siena kasīšana ievilkās līdz piķa melnai tumsai, ka pat zāli un grābekli neredzējām. Mhmmmm, uzkāpju kapnā, kur jau smuki kārtojas siena čupas. Ziniet, solīdi. Kājas gan cietušas, ejot jūtu katru skrāpējumu, katru nobrāzumu. Siens te nav kā pie mums, tāds, kurā prieks pat gulēt. Nē, te tas ir no dadžveidīgiem augiem, kas mēģina savainot katru tā savācēju. Tā kalnā, starp gubām stāvot, saprotu, ka te, Pona eko ciematā, ir varen skaisti. Kā no bilžu grāmatām. Kalni visapkārt. Ne jau tādi mazie, bet tādi uz kuriem skatoties elpa aizraujas. Tuvējos kalnos Zvaniņa draugi un zirgi ganās. Smieklīgi, ka vakarnakt noturēju balto zirgu par vienradzi. Turpinot veikt mūsu, meiteņu, paveiktā darba dziļu analīzi, sļūcu pārbaudīt, kas puišiem izdevies. Viņu uzdotais darbs ir daudz nopietnāks - ceļa uzlabošana. Pēc katra lietus ceļš pārplūstot, kas neļauj gribētājiem nokļūt eko ciematā, tas jāmaina ceļu paceļot nedauz augstāk, izmantojot akmeņus un smiltis. Ceļš neslikts, smejamies, ka dažām lielām Latvijas kompānijām būtu jābrauc ņemt piemēru no puišu paveiktā.

 

Brokastu laiks, laikam, vēl tālu, neviens cits izņemot govis nav pamodies. Pat neatceros, kuram šodien kārta gatavot. Vispār jau jāuzslavē visi biedri par spēju pagatavot ņammas tikai ar vienu vienīgu nazi un izmantojot tikai to, kas ledusskapī - ziniet, veikals te tālu, tā, ka jāiztiek ar to, kas atvests. Laikam nākamais veikala brauciens paredzēts rīt… vai parīt. Ziniet, ko vienmēr pasūtam no “veikala”? Melones un arbūzus. Vietējie, svaigi un tik garšīgi.

Iekārtojos visērtākajā virtuvē atrodamajā krēslā un nododos savai ikrīta kafijas dzeršanai. Kafija arī ir jā, bez šīs ekstras nu nekādi nevarētu pamosties pēc vēlajiem vakariem. Vispār tie vēlie vakari sanāk regulāri, vai nu strādāšānas dēļ vai dziedāšanas,vai dzimšanas dienas svinēšanas, vai dēļ šakāļiem.Say what?Šakāļiem, pareizi izlasījāt. Tumsai iestājoties var dzirdēt kliedzienus, tādus CilvēkKaķSuņVilka apvienojumu. Tā kā guļu ārā, zem koka, liekas, ka tie šakāļi te pat vien blakus ir. Diezgan biedējoša sajūta. Ak, jā - Gruzija mostas tikai vēlosvakaros, tā ievērojām. Dienās ir tik karsts,ka neviens pat nemēģina kaut ko fizisku pasākt,tik tā ap vakarpusi visi sāk iekustēties, un, tā kā mēs tagad tādi pus gruzīni, mēs daram līdzi. Liels man tas prieks būt šeit Gruzijā jau otro nedēļu. Prieks būt daļai no Gruzijas, mācīties esot viņu ikdienā, saprast sevi, esot citā kultūrā.

Ir daudz lielu domu, dziļu mācību, jauku atmiņu, smieklīgu momentu, ko paņemt līdzi dzīvē un turpmākajā projektā no šīs nedēļas eko ciematā. No manis Tev - lai katrs jauns rīts, arī tas, kas sākts ar karstumu vai ar jaunām skaņām, atnes prieku un nebijušas sajūtas!

Ar sviecieniem no Gruzijas, Līga.

***

Eiropas Brīvprātīgā Darba projekts "European bridge in our mind" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Raksts atspoguļo tikai autora viedokli.