Daudzvalodība pandēmijas laikā II
“Valoda liecina ne tikai par mūsu saknēm un vietu, no kurienes nākam, bet arī rāda virzienu, kurā mēs dodamies”
(Gabriel Vivas Marinez, projekta apmācītājs)
Projekta dalībnieki Sabilē ieradās karstajā 14. jūlijā. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija tikt līdz Abavas upei un atveldzēties. Izrādās to darīja arī vietējais zalktis, kurš vēlāk ņēma sliktu galu sadursmē ar kādu citu jauniešu grupu, kas nebija mūsējā. Bet tā nu jau pašā aktivitātes pirmssākumā vārds “snake” un vēlāk jau “čūska” kļuva par vienu no biežāk lietotajiem vārdiem projekta saziņā, jo izrādās tieši es biju tā, kas visiem saistījās ar to ierakstu Whatsap grupā – uzmanību, čūska! Tā radās arī vārdi čūskot un čūskināt un starptautiskā sarunvalodas versija chuskin(g). Katrā ziņā, ja runa ir par valodu, tad šis viss perfekti iederējās projekta saturā – jaunu vārdu apguve, jaunu nozīmju piešķiršana, vārdu spēles. Arī maniem kolēģiem Lucijai un Gabrielam radās jauns vārda networking pielietojums, proti, viņi abi kopā izmisīgi centās logā iestiprināt pretodu tīklu un secināja, ka šo procesu tiešām var saukt par net working. Un tie tīkli pie logiem bija nepieciešami, jo bija ļoti karsti un visās telpās, cik iespējams bija jātur logi vaļā, lai sajustu kaut mazliet wind – ow!
Pirms dalībnieku ievilināšanas programmā, kura veidojas paralēli tam, kas notiek visapkārt un tam, kādas ir kopējās vajadzības, dalībniekus ir nepieciešams izguldināt un paēdināt. Ružēnos mums tam bija vairākas ēkas, lai varētu dalībniekus sadalīt mazākās grupās un nodrošināt vairākas dušas, vairākas ejas un nebūtu pārāk liela drūzmēšanās. Iespēju un izpratnes robežās nodrošinājām šo valstī un pasaulē noteikto distancēšanos un viens no pamatnosacījumiem bija maksimāli visu darīt ārā. Mums bija lielisks un daudzveidīgs mājās gatavots veģetārs un lielākoties arī vegāns ēdiens, ieskaitot zupas, saldos, sacepumus, picas utt. Lai to visu nodrošinātu, programmā bijām paredzējuši ikdienas grupu sadalījumu, kur nelielās grupās, visi devās, vai nu palīdzēt virtuvē vai sakārtot galdus un sanest ēdienus, iztīrīt koptelpas. Tā bija tā sauktā aktivitāte kopienas labā, lai visi justos labi un visi piedalītos visos aktivitātes procesos.
Pārējā programma nebija mazāk svarīga. Neformālajā izglītībā visiem zināms, ka pirmā diena tiek veltīta grupas veidošanai un vienam otra iepazīšanai. Mums tas noritēja ļoti dabīgi, jo visi bija ļoti draudzīgi un runātīgi un jau pirmais vakars izvērtās ar pasēdēšanu, ģitāras spēlēšanu un dziesmām visās pārstāvētajās valodās un neformālām sarunām. Mūsu uzstādījums bija – pirmās piecas dienas parādīt dalībniekiem, kā ikdienā strādājam ar valodām mēs – apmācītāji:
Agata Babina – bijusī biedrības Radi Vidi Pats valdes priekšsēdētāja (2008-2014) un vairāk nekā 30 neformālās izglītības projektu koordinatore. Tagad dažreiz ir mentors biedrībā uzņemtajiem brīvprātīgajiem. Brīvi runā latviešu, spāņu, angļu, franču, poļu un krievu valodā, saprot vēl pāris valodas. Pašlaik spāņu valodas un kultūras studiju lektore Liepājas universitātē un raksta disertāciju par spāņu valodas aguvi izmantojot mikrostāstus un veido dažādus didaktiskos materiālus, kuru pamatā ir ļoti īsi mūsdienu prozas teksti. Apmācībās ik dienu mudināja dalībniekus uz brīvo rakstīšanu, kas veidoja pierakstus, no kuriem vēlāk dalībnieki varēja smelties iedvesmu savām aktivitātēm, refleksijai un turpmākām idejām savā ikdienā.
Lūsija Prišovska (Lucie Příšovská) – valodu pedagogs ar maģistra grādu angļu un franču valodas pedagogoģijā, neformālās izgītības apmācītāja Čehu nacionālajā aģentūrā, strādā Liberecas universitātē kā valodas skolotāju koučs un ir kaislīga ceļotāja.Viņai patīk izmantot dziedāšanas, teātra un stāstīšanas paņēmienus, lai palīdzētu cilvēkiem labāk apzināties, kas viņi ir un kas viņi vēlas būt. Viņa ir strādājusi ar drāmas elementiem valodu apguvē vairākos projektos no augstskolu kursiem (Drāma valodu mācīšanā) līdz starpkultūru teātra projektiem. Viņas pedagoģisko pieeju raksturo vienkāršība, autentiskums un jautrība.
Gabriels Vivass Martiness (Gabriel Vivas Martínez) - aktieris, apmācītājs un pētnieks ar plašu pieredzi sociālā teātra un balss vingrinājumu pasniegšanā vairākās nevalstiskās organizācijās un iestādēs Nīderlandē, Itālijā, Īrijā, Ungārijā, Igaunijā, Apvienotajā Karalistē un Čehijā. Viņa darba mērķinstruments ir balss – mutvārdu izteiksme, artikulācija un intonācija. Strādājis ar ļoti dažādām mērķgrupām, tajā skaitā ar jauniešiem ar autisma spektru. Pašlaik studē doktorantūrā un pasniedz lekcijas Londonas Universitātes Karaliskajā Runas un drāmas skolā. Raksta disertāciju par drāmas un balss izmantošanu pedagoģiskiem mērķiem un teātri kā sabiedriskā aktīvisma rīku.
Tātad, iedomājieties +33 grādi, mēs trīs un 25 dalībnieki lielā kupola teltī ar šiem mūsu trim elementiem: balsti, kustību un rakstīšanu. Kā redzams fotogrāfijās, komunikācijā iesaistīti daudzi kustības elementi, kuri tik kombinēti gan ar ķermeņa valodu, gan stāsniecību.
Apmācību 6. un 7. dienā mēs gribējām redzēt (un arī iepriekš to paredzējām), vai tas, ko mēs dodam, tiek ņemts un var tikt izmantots. Tāpēc šīs divas dienas bija paredzētas darbam pāros ar mērķi izveidot savu 40 minūšu sesiju: metožu kopumu, ko būtu iespējams izmantot valodas apguvē.
Saskaņā ar projekta pieteikumā rakstīto – 7. diena bija paredzēta kā atvērtā vieta (open space), kurā liepājnieki varētu piedalīties dalībnieku sagatavotajās valodu darbnīcās. Taču pandēmijai ieviešot korekcijas, pie tam tādas, kuras grūti paredzēt uz priekšu, kā arī tādas, kuras arvien vairāk mudina uz moderno tehnoloģiju izmantošanu, mēs radām risinājumu šai aktivitātes daļai un paaicinājām filmēšanas komandu, kas iemūžināja dalībnieku veidotās valodu darbnīcas (pavisam netradicionālas) un tagad tās ir skatāmas Radi Vidi Pats youtube kanālā zem nosaukuma Training course “Language within us” (https://youtu.be/nWZg9GOLWjY), bet vēl sagatavošanā ir rokasgrāmata ar metožu aprakstiem, kuru drīz publicēsim. Par tās vizuālo noformējumu gādā apmācību dalībniece no Rumānijas, Minodora Prodaņuka (Minodora Prodanyuk).
Apmācību pēdējā diena tika veltīta aktivitāšu izvērtēšanai, sarunām par iegūtajām kompetencēm kā arī nacionālo grupu prezentācijām par to, ko nu kurš var un grib darīt atgriežoties mājās, kā dalīties ar apgūto, kā nodrošināt apmācību redzamību. Tas viss iemūžināts fotogrāfijās un pamazām sākam saņemt atgriezenisko saiti no aktivitātēm mītnes zemēs.
Projekta koordinatore,
Agata Babina
Projekts “Language within us” tika finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
