Annijas nakts pārdomas

Ir divi naktī, sēžu istabā ar plaši atvērtiem logiem, kondicionieris  strādā maksimālajā režīmā, man mugurā ir tikai peldkostīms un šobrīd ilgojos pēc Latvijas gaisa un vieglas vēja brāzmas. Ceru, ka esi  gatavs/a dažiem ieskatiem manā dzīvē. Vai jau minēju, ka strādāju brīvprātīgo darbu Barselonā, Spānijā? 

Kāpēc brīvprātīgais darbs?

Viss sākas ar sajūtu. Es zināju, ka ir jāmaina vide, kurā dzīvoju, ne  tāpēc, lai aizbēgtu no kaut kā, bet gan lai mācītos un attīstītu savas spējas. Man vienmēr ir bijis vienkāršāk ļauties jaunām lietām, kad esmu  prom no ierastās vides un, protams, dzīvot blakus jūrai un kalniem ir labs motivators. 

Kā tad man iet?

Sākumā bija interesanti redzēt sevi pieņemam, ka būšu šeit gadu un ka tas patiesībā nebija tik vienkārši, kā sākumā iztēlojos. Gaidīju, ka piedzīvojumi mani atradīs jau pirmajā mirklī, kad šeit nonācu. Tomēr  viss nenotiek tik vienkārši, jo vajadzīgs ir laiks, lai atrastu "savas" vietas, cilvēkus un aprastu ar kultūru (bērnībā skatītās Meksikāņu  melodrāmas palīdz ātrāk saprast spāņu valodu). Tad, vienā brīdī, es atcerējos, ka laiks neeksistē un aizraujošas lietas notiek tajos brīžos,  kad esmu pozitīvi noskaņota un atvērta jaunām lietām. Katru dienu es satieku fantastiskus cilvēkus, cenšos ceļot, cik daudz tas vien ir iespējams un mācīties interesantas lietas. 

 

Kritumi un kāpumi

Bija sācies otrais mēnesis, kad man pienāca ziņas no mājām, ka mans tēvs ir miris. Nākamās dienas pavadīju domājot par pilnīgi neko, viss notika  auto-pilotā. Bija sajūta, ka pāri visām emocijām un domām ir pārklājusies migla, kurai nevar redzēt galu. Šādi negaidīti notikumi ļauj paskatīties uz lietām no pavisam citas perspektīvas. Vienmēr esmu teikusi, ka katra pieredze ir noderīga un tā smagākā iemāca visvairāk.

Darbs organizācijā

Katru reizi, kad kādam palīdzu, es kļūstu par centimetru priecīgāka. Es darbojos organizācijā La Rotllana, kurā strādāju ar jauniešiem. Šajā organizācijā mēs rīkojam dažādus pasākumus un aktivitātes, lai motivētu jauniešus būt aktīvākiem. Tādā veidā viņiem rādot, ka ja vēlies kaut ko mainīt, ir nepieciešams darboties un jau drīzumā mērķis ir sasniegts.

Kas redzams nākotnē...

Viens no maniem mērķiem esot Spānijā bija iemācīties braukt ar skeitbordu, tas kaut kā nejauši notika (hihi, nejaušību nav). Tagad vēlos atrast mūziku, varbūt stārķis drīzumā atnesīs ģitāru.
Tas, ko es zinu, ka turpināšu darīt, ir teikt "jā" iespējām. Tā kā nav iespējams būt divās vietās vienlaicīgi - izbaudi mirkli, esi atvērts/a iespējām un ja tevi dzīvē kas neapmierina, maini to, jo izvēles veido tavu dzīvi.

 

Annija Kijoneka

Projekts “Building links" rīkots "Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros un finansējumu saņem no Eiropas Savienības.