Vai Stokholmā saule spīd spožāk?

Mūsu biedrības aktīvistes Linda un Alise  no 25. janvāra līdz 29. janvārim  devās mācību vizītē uz Stokholmu, lai iepazītu Zviedrijā lielāko bezpeļņas jaunatnes organizāciju “Fryshushet”. Tā jau darbojas 40 gadus un tās mērogu var apbrīnot un smelties iedvesmu jaunu ideju attīstībai. Šo organizāciju izveidoja un finansēja Anders Kolbergs, kurš vēlējās radīt tādu vietu, kur jaunieši, nodrošinot viņiem nepieciešamās iespējas un atbalstu, varētu augt, realizēt savu potenciālu un atrast savu vietu sabiedrībā.”Fryshushet”  nepieder nevienai politiskai vai reliģiskai apvienībai un tā vadās pēc pārliecības, ka jauniešu atbalstīšanā būtisks ir iedrošinājums, uzticēšanās, atbildība un izpratne.

“Fryshushet” reizē ir gan jauniešu organizācija, gan  skola  kurai filiāles atrodas arī citās Zviedrijas pilsētās. Šeit jaunieši var iesaistīties dažādās ārpusstudiju aktivitātēs: piedalīties sporta spēlēs, muzicēt, iemācīties dejot, skeitot, jo iekštelpās atrodas megaliels skeitparks. “Fryshushet” ēkā atrodas vairākas atpūtas telpas un kafejnīca, kurās satiekas dažādas kopienas. Piemēram, LGBT+ kopiena reizi nedēļā rīko sadraudzības pasākumu un tā vienkārši ir vieta kur jauniešiem atnākt, veidot jaunas draudzības, atpūsties un labi pavadīt laiku. 

Mācību vizītes ietvaros vairāki Fryshushet darbinieki iepazīstināja mūs ar Zviedrijas cietumu struktūru un brīvprātīgo darbu tajā. Zviedrijā ir augsti, vidēji un zemi drošības līmeņa cietumi. Brīvprātīgie bieži dodas uz Kulmu - Zviedrijas lielāko cietumu.  Viņu vizītes cietumā ir individuālas, kur viens brīvprātīgais tiekas ar vienu jaunieti un sarunājas. Bieži vien šīs tikšanās ir vienreizējas un nākošajās nodarbībās brīvprātīgais tiksies ar citu jaunieti. Tikšanās pārsvarā ir bez ieslodzījuma pārvaldes klātbūtnes, bet, ja jaunieši vēlas tikties ar radiniekiem, ieslodzījumā esošie darbinieki telpās ir klātesoši. Zviedrijā lielākie pārkāpumi ir saistīti ar narkotiku un ieroču tirdzniecību. Te ir ļoti izplatīti gangsteru grupējumi. Zviedrijas varas iestādes ceļ arvien jaunus cietumus un iegulda tajā diezgan lielu finansējumu, ko nevarētu teikt par resocializācijas un sociālās iekļaušanas sistēmas attīstīšanu un uzturēšanu.

Alise dalījās pārdomās par dzirdēto: “Mani patiesi pārsteidza tas, ka Zviedrijā ir daudz augstāks noziedzības līmenis nekā Latvijā un, ka izdarītie noziegumi tur ir daudz pārdomātāki un bīstamāki. Piemēram, spridzināšana un apšaudes. Kā interesants fakts jāpiemin, ka jaunieši ļoti ietekmējas no zviedru repa un reperiem, kas rada ilūziju un pamudina viņu kļūt par gangsteri un piekopt kriminālu dzīves veidu. “ Tāpat kā Latvijā, arī šeit jaunieši augstu novērtē brīvprātīgo vizītes un nodarbības cietumā. Sabiedrība ir ļoti svarīga, kad jaunietis iznāk no ieslodzījuma vietas. Kaut arī jaunieši vēlētos veidot savu dzīvi normālāku, tas nemaz nav tik vienkārši izdarāms, jo bieži vien gan vide, gan apstākļi ir traucējoši.

Devāmies arī uz Zviedrijas probācijas dienestu un RFS. Probācijas dienestā redzētais bija patiešām iedvesmojoši. Linda dalās pārdomās: “Lai arī Zviedrijā probācijas sistēma un pieejamais finsnsējums atšķiras no Latvijā esošās, iepazināmies ar vairākiem piemēriem, kas nav saistīti ar budžeta lielumu. Ar prieku klausījos par to, cik ļoti svarīga ir darbinieku labbūtība. Probācijas ofisā bija pieejamas telpas atpūtai un snaudai, tualetēs ir bezmaksas tamponi un paketes, darba laikā drīkst apmeklēt ārstu, katru mēnesi ir obligātas un palīdzošas supervīzijas, izstrādāti vairāki gan fiziski, gan emocionāli droša darba mehānismi. Šī pieredze mani mudina turpināt iesaistīt arī valsts iestāžu darbiniekus, kas strādā ar jauniešiem, starptautiskās pieredžu apmaiņās un mācībās.” Savukārt “RFS” ir 1968. gadā dibināta nevaldības organizācija, kas veicina brīvprātīgo darbu sabiedrības labā. Viņi sniedz informāciju, apmāca un atbalsta cilvēkus, kuri veic brīvprātīgo darbu un popularizē tā nozīmi Zviedrijas sabiedrībā. RFS sadarbojas ar probācijas dienestu un ieslodzījuma vietu pārvaldi. RFS parasti sagatavo brīvprātīgos, kuri kļūst par kontaktpersonām vai aizbildņiem kādam probācijas jaunietim vai arī mentori vai atbalsta personas cietumos. 

Mēs apmeklējām arī “Fryshushet” rīkoto semināru pret vardarbību, kurā ar savu iedvesmojošo stāstu dalījās Hektors, kurš bija izgājis “Homeboy Industries” rehabilitācijas programmu. “Homeboy Industries” ir vieta, kur tiek sniegts atbalsts bijušajiem gangsteru dalībniekiem un ieslodzītajiem. Hektora stāsts bija atklāts, skaudrs un arī iedvesmojošs. Viņš stāstīja par to, kā jaunieši iekļūst bandās un izdara pārkāpumus. Bieži vien aiz noziedzības slēpjas neaizsargāts jaunietis, kurš vēlas būt mīlēts un vajadzīgs. Apstākļi un vide mēdz būt izaicinoša, kas agri vai vēlu pamudina jaunieti uz pārkāpumiem. Gangsteru dzīves veids var jauniešiem likties vilinošs un aizraujošs, jo ikviens taču vēlas būt bagāts, ietekmīgs un braukt ar dārgām mašīnām, būt stilīgs un pieņemams. Bet par kādu cenu? Hektora stāsts lika aizdomāties par cilvēcīguma robežām. Bieži vien, lai iegūtu visas šīs lietas ir nepieciešama likumu pārkāpšana, varadarbība, kur kāds tiek sāpināts vai  kādam kaut kas tiek atņemts. Ir patīkami dzirdēt veiksmīgos stāstus, kur cilvēks ir  apzinājies, ka viņš ir kļūdījies un sapratis, ka ir iespējams dzīvot savādāk, ka ir iespējams arī cits ceļš.

 

Šī publikācija ir izstrādāta ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu atbildīgi ir tikai šī projekta koordinatori, un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes viedokli vai politiku.