Sekojam līdzi domes sēdēm
Katru mēnesi ceturtdienā pulksten 12:00 notiek Liepājas domes sēdes, kad kopā sanāk 15 deputāti lemt par liepājniekiem svarīgiem jautājumiem. Katrā sēdē ir aptuveni 50-60 lēmumprojekti, ko apstiprināt vai noraidīt. Visbiežāk tomēr izskatāmie jautājumi tiek vienbalsīgi apstiprināti, jo daudzi no tiem ir iepriekš apspriesti komisijās, kā arī gandrīz puse jautājumu saistīti ar pašvaldības nekustamo īpašumu – atsavināšana, izsoles, nomas izsoles, cenu noteikšanas, graustu problēmu risināšana utt. 22.aprīļa domes sēdē deputāti pieņēma šādus lēmumprojektus:
Skolēni turpinās mācīties attālināti, kā pirmo deputāti izskatīja sēdes 63.punktu – par mācību procesa atsākšanu klātienē Liepājas vispārizglītojošās skolās, ko valstī noteikto ierobežojumu dēļ nolēma neskatīt, jo Liepājā pēdējie saslimstības rādītāji ir paaugstinājušies.
Kā nākamo Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis iepazīstināja ar Liepājas pilsētas pašvaldības 2020.gada saimniecisko pārskatu. Ieņēmumi ir 101 154 312 eiro un izdevumi 96 719 254 eiro. Ienākumi ir samazinājušies par aptuveni 6,6 miljoniem salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kas lielākoties noticis iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma dēļ, kas ir lielākais pašvaldības ienākumu avots. Savukārt izdevumi palielinājušies par 1,7 miljoniem eiro, ko veido vispārējie vadības dienestu izdevumi, kas saistīti ar minimālās algas pacelšanu un algu palielināšanu par 10% pašvaldības darbiniekiem. Ieņēmumu kāpums noticis pateicoties vairākām pozīcijām, kur ienākumi bijuši lielāki kā citkārt, piemēram, par nekustamā īpašuma nodokli iekasēts par, apmēram, miljonu eiro vairāk kā pērn, jo 2020. gadā tika pieņemta nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņu pārcelšana, kas iekavēja nodokļu ienākšanu kasē. Bet nu gan iedzīvotājiem jāsteidz samaksāt iekrātais parāds.
Deputāte Ludmila Rjazanova izteica komentāru par projektu gaisa kvalitātes mērīšanai, kam saimnieciskajā pārskatā palikuši neiztērēti 61 930 eiro. Deputāte aktualizēja smaku problēmu Laumas rajonā un ierosināja pilsētai beidzot iegādāties eletronisku smaku monitoringu, jo izsauktie speciālisti var smakas un to stiprumu uztvert dažādi. Liepājas pašvaldības Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece paskaidroja, ka minētā nauda paredzēta gaisa kvalitātes rīcības programmas izstrādei, kurā tiks noteikti pasākumi un darbības, kas Liepājas pašvaldībai būs jāizpilda gaisa kvalitātes uzlabošanai. Projekts notiks līdz septembrim.
Pamazām notiek jaunā plānošanas reģiona sadarbība un deputāti apstiprināja likumprojektu par Liepājas valstspilsētas un jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novada kopīgās attīstības programmas 2022.-2027.gadam un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035.gadam izstrādes uzsākšanu, kā arī nodoma protokola slēgšanu sarp Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novada Finanšu komisiju par novadu iesaistīšanu un sadarbību ceļā uz Eropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma sagatavošanu.
Deputāti šodienas sēdē apstiprināja Liepājas pilsētas attīstības programmas 2015. – 2020.gadam pielikuma Nr.2.2. “Investīciju plāns 2015.- 2020.gadam" aktualizēšanu, kas papildināts ar 6 jauniem projektiem. Vienbalsīgi tika atbalstīts biedrības You+ lūgums piešķirt priekšfinansējumu projektam par jauniešu atbalsta tīklu. Projekts ir apstiprināts Sabiedrības integrācijas fonda programmā. Priekšfinansējums tiks atgriezts atpakaļ.
Lai pagarinātu cilvēkresursu piesaisti medicīnas nozarei gan Jaunliepājas, gan Vecliepājas primārās veselības nodrošināšanai, gan medicīnas studentu, tai skaitā zobārstniecībā, prakses vietu nodrošināšanai tika vienbalsīgi lemts par grozījumiem 2015.gada 5.novembra lēmumā Nr.494 "Par projektu "Cilvēkresursu piesaistes programma veselības aprūpei Liepājā, 3.kārta".
Edvīns Striks iepazīstināja ar projektu "Sportisti: Testē - Plāno - Gūsti panākumus” ("Athletes: Screen - Plan - Succeed") - par jauniešu un bērnu fizisko sasniegumu testēšanas metodēm, lai mērķtiecīgi virzītos uz panākumiem fiziskajā attīstībā. Projektu 100% finansē programma Nordplus Adult un nepieciešams apstiprinājums par Liepājas pašvaldības dalību projektā.
Ar biedrības “Digitālo inovāciju parks” 2020.gada darbību iepazīstina biedrības vadītāja Agata Ambulte. IT nozares popularizēšanā zdarīts tiešām daudz un uzsākti jēgpilni projekti. Sīkāk par biedrības “Digitālo inovāciju parks” padarīto un vēl plānoto var aplūkot interneta vietnē Digitālo inovāciju parks (digip.lv).
Priecīgi notikumi arī izglītības jomā – deputāti apstiprina un sveic amatā ilgi gaidītā jaunā pii “Prātnieks” vadītāju Ilzi Koņušaku. Bērnudārza atvēršanu vecāki un bērni var gaidīt vasaras sākumā, bet ja rindā stāvētājam būs paveicies, noteikti saņems personīgu uzaicinājumu no jaunā “dārziņa”.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku apvienībām būs iespēja iegūt pašvaldības atbalstu sadzīves atkritumu savākšanas punktu izveidei Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā. Kopējais projektam atvēlētais finansējums ir 3200 eiro, bet vienam projektam maksimālā pieejamā summa būs 800 eiro. Konkursam varēs pieteikties jau šī gada laikā.
Deputāti vienbalsīgi apstiprināja grozījumus Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas nolikumā. Grozījums nolikumā nepieciešams, lai paplašinātu Dzīvokļu komisijas kompetenci, uzdodot pieņemt lēmumus par īres maksas noteikšanu par pašvaldības dzīvojamo telpu, kurām noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, lietošanu, kā arī par kompensācijas apjomu un termiņu, uz kādu īrnieks tiek atbrīvots no īres maksas peļņas daļas par pašvaldības īrnieka veiktajiem ieguldījumiem īrētajā pašvaldības dzīvojamā telpā.
Viedokļi dalījās jautājumā Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fondā īrnieku veikto ieguldījumu kompensēšanu, kas nosaka kārtību, kādā tiek daļēji kompensēti pašvaldības īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošo dzīvojamo telpu īrnieku ieguldījumi īrētajā pašvaldības dzīvojamajā fondā, kas saistīti ar logu, durvju, apkures iekārtu un grīdas pamatnes nomaiņu vai atjaunošanu, kā arī santehnikas darbiem un elektroinstalācijas maiņu. Noteikumos paredzēts, ka īrnieki varēs saņemt kompensāciju 70% apmērā no remontdarbu kopējām apstiprinātajām izmaksām, kas tiks kompensētas, atbrīvojot īrnieku no īres maksas noteiktās summas apmērā. Ludmila Rjazanova ierosināja veikt izmaiņas, lai maznodrošinātiem iedzīvotājiem būtu lielāka – 90% kompensācija. Ronalds Fricbergs nepiekrita, sakot, ka tas izkropļos noteikumu būtību. Marts Ergmanis atgādina, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegūt 100% atmaksu Liepājas pašvaldības sociālajā dienestā. Savukārt Mārtiņš Tīdens paskaidro, ka no pašvaldības dzīvokļu fonda īres maksas iegūtajiem līdzekļiem katru gadu 25-30 dzīvokļi tiek izromentēti un aicina balsot par sagatavoto lēmumu un atstāt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem individuālu pieeju. Par šo lēmumu pozitīvi balsoja visi koalīcijas deputāti, L.Rjazanova balsoja “pret”, bet vēl divi deputāti atturējās.
Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ar tiesas vai administratīvās komisijas lēmumu bērnam piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildi, izskatīšanai ir sagatavoti noteikumi “Par bērniem piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes kārtību Liepājas pilsētas pašvaldībā”. Noteikumi izstrādāti ar mērķi noteikt vienotu rīcību institūciju sadarbībai pēc lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem saņemšanas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku piemērotā piespiedu līdzekļa izpildi un izpildes uzraudzību.
Turpmāk fiziskām personām, kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumā noteikto ir priekšrocības uz pašpatēriņa zvejas tiesību nomu pašpatēriņa rūpnieciskās zvejas tiesību nomas Baltijas jūras piekrastes ūdeņos rakstiskas izsoles noteikumus un uzdot izsoli organizēt Domes Vides aizsardzības fonda komisijai, kā arī, lai nodrošinātu izsoles norises atbilstību izsoles noteikumiem, apstiprināt grozījumu Vides aizsardzības fonda komisijas nolikumā, papildinot to ar pienākumu Vides aizsardzības fonda komisijai organizēt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.
Lai veicinātu profilakses pasākumus krūts vēža savlaicīgai atpazīšanai, diagnostikai un ārstēšanai un paaugstinātu iedzīvotāju veselībpratību un profilaktisku pieeju indivīda veselības uzturēšanai, nepieciešams noslēgt sadarbības memorandu ar sabiedrības iesaistes platformu Skrinings.lv, kas ar risku kalkulācijas testu bez maksas palīdz sievietēm izzināt viņu personīgos krūts vēža riskus. Mērķis šai risku kalkulācijai ir veidot augstāku profilaktisko kultūru Latvijā, kā arī nodrošināt iesaistes rīku sievietēm, kas vēlas palīdzēt krūts vēža pētniecībā. Lēmumprojektu apstiprināja visi 13 deputāti.
Peldu ielas posmu no Hika ielas līdz Kūrmājas prospektam turpmāk sauks par Miķeļa Valtera ielu. Šāda iniciatīva radās pēc Latvijas Valsts prezidenta kancelejas aicinājumu pārdēvēt kādu no Liepājas ielām pirmā Latvijas Republikas iekšlietu ministra, liepājnieka Miķeļa Valtera vārdā, lai godinātu valstsvīra piemiņu. tika organizēta publiskā apspriešana, kurā Peldu ielas posma pārdēvēšanu par godu Miķelim Valteram atbalstīja 122 iedzīvotāji, neatbalstīja 46, bet citu viedokli izteica vēl 11 iedzīvotāji. Pēc vinbalsīga atbalsta šim lēmuma projektam, viedokli pieteicās sniegt Andris Gobiņš - biedrības „Eiropas Kustība Latvijā” prezidents. A.Gobiņš izteica atzinību par valstsvīram izrādīto godu, kā arī aicināja vārdu “iela” mainīt uz “bulvāris”, kas ir īpašāks, cienīgāks. Tā kā deputāti jau bija nobalsojuši, nekādas diskusijas par iespējamo maiņu netika uzsāktas.
Tiks slēgts līgums "Par tīkla reklāmas izvietošanu Liepājas pilsētā" ar SIA "JCDecaux Latvija", nosakot līguma termiņu uz 5 gadiem.
Tika nolemts piedzīt aizvietotājizpildes izmaksu piedziņa no Bāriņu 24 kopīpašniekiem
2018.gadā 23.augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA “FeLM” noslēdza nodomu protokolu, kas noteica, ka bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā jāveido Liepājas Industriālais parks. Bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritorijas centrālajā daļā atrodas SIA “FeLM” piederoši nekustamie īpašumi, tādēļ to iespējamā atsavināšana citām privātpersonām padara neiespējamu iesāktā lokālplānojuma izstrādi un īstenošanu. Tādēļ tika iesniegts lēmuma projekts, kurā paredzēts vērsties Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar lūgumu veikt nepieciešamās darbības, lai SIA “FeLM” īpašumā esošie nekustamie īpašumi bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā vai SIA “FeLM” kapitāla daļas tiktu nodotas bez atlīdzības Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā, ko visi deputāti apstiprināja.
Turpmākajā daļā deputāti iepazīstināja kolēģus un kopīgi lēma par dzīvojamās platības piešķiršanu speciālistiem, pašvaldības zemes atsavināšanu zemes nomniekam, par vairākām izsolēm, nomas līgumu termiņu pagarināšanu un citiem jautājumiem. Garāku diskusiju izraisīja 62. punkts par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 72 atkārtotu izsoli, par ko ziņoja Uldis Sesks. Izskatīšanai ir iesniegts lēmuma projekts, kurā paredzēts apstiprināt izsoles noteikumus, tostarp izsoles sākumcenu 121 920 eiro, īpašumam Krūmu ielā 72, kura pirmā elektroniskā izsole ir bijusi nesekmīga. Jānis Vilnītis piebilst, ka Izpilddirektora birojā ir saņemta vēstule no blakus īpašumam Krūmu ielā 72 esošā uzņēmuma ar jautājumu, vai ir iespējams nekustamo īpašumu izsolē iegādāties uz nomaksu un ņemot vērā, ka normatīvie akti pieļauj šādu iespēju, varbūt jāveic izmaiņas izsoles noteikumos, dodot izsoles uzvarētājam minēto iespēju. Pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs piekrīt, ka teorētiski pašvaldībai ir iespēja izsolīto īpašumu pārdot uz nomaksu, bet šāda rīcība var kļūt par precedentu nākotnē. Argumentēt šādu rīcību varētu ar to, ka pirmā izsole ir bijusi neveiksmīga. Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis skaidro, ka minētajā gadījumā ir jāpārstrādā izsoles noteikumi, pilnībā mainot to struktūru. Iesaka atlikt lēmuma projekta izskatīšanu, pārstrādāt izsoles noteikumus un iesniegt lēmuma projektu izskatīšanai maija Domes sēdē. Skaidro, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ir noteikts, ka, pārdodot nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš ir pieci gadi ar procentu maksājumu - seši procenti gadā un nomaksas nosacījumi ir jāiestrādā izsoles noteikumos, pievienojot tiem hipotēkas līgumu. Izsole ir atklāta brīvam zemesgabalam, kas nav starpgabals, bet apbūvējams zemesgabals. Izsolē var pieteikties jebkurš un izsoles noteikumi ir jāsagatavo tā, lai tie būtu pieņemami jebkuram pretendentam, nevis tikai blakus esoša uzņēmuma īpašniekam. Jānis Vilnītis ierosina atlikt jautājuma izskatīšanu, balsojot pret sagatavoto lēmuma projektu, uzdot Nekustamā īpašuma pārvaldei pārstrādāt izsoles noteikumus un iesniegt lēmuma projektu “Par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 72 atkārtotu izsoli” izskatīšanai nākamajā domes sēdē.
Citus sēdē pārrunātos lēmuma projektus ko varat apskatīt sēdes protokolā, tāpat arī sēdē pārrunāto lēmumu projektiem pievienotos dokumentus 2021. gada 22. aprīļa domes sēde (liepaja.lv).
Šeit var sekot līdzi domes sēžu grafikam un atrast visu interesējošo informāciju – dokumentus, nākamo sēžu darba kārtības u.tml. https://www.liepaja.lv/domes-sedes/domes-sedes-2021-gada/
Nākamajā domes sēdē tiks skatīti budžeta grozījumi. Tiekamies virtuāli 20. maijā!