Dāvanas, piparkūkas un atkritumu sāpes

Tuvojoties svētkiem, es un arī manas kolēģes, arvien vairāk dzirdējām sev apkārt cilvēkus runājam, ka “gribam svinēt svētkus ar pēc iespējas mazākiem atkritumu apjomiem, taču tas neizdodas”. Kāpēc? Tieši milzīgo atkritumu dēļ bieži vien pēc svētkiem paliek tāds kā rūgtums par dabai nodarīto. Sabiedrībā, ģimenēs pieņemts pārapdāvināties. Turklāt visbiežāk dāvanas nav videi draudzīgas – ne iepakojumu, ne materiālu ziņā. Lielai daļai nav izsekojams arī saražošanas process – tie ir lieli izmeši un slikti darba apstākļi cilvēkiem, kas lietas rada.

Biedrībai, rīkojot sarunu vakaru par tēmu “Ziemassvētku maiss – atkritumu maiss”, runājām par dažādām Ziemassvētku atkritumu sāpēm, dalībniekiem daloties savā pieredzē. “Liepājas RAS” pārstāve aicināja pirmajās pēcsvētku dienās doties ekspedīcijās pa daudzdzīvokļu māju pagalmiem – konteineri ir pārbāzti. Izmests tiek gan iepakojums, kas bieži vien nav pārstrādājams, gan neapēstais ēdiens.

Daudziem dalībniekiem Ziemassvētkus izmainīja bērnu ienākšana ģimenē – kad pārējie ģimenes locekļi grib mazos pārapdāvināt, jo īpaši, ja paši nav bērnībā saņēmuši pietiekami daudz rotaļlietu. Agrākos laikos nopirkt dāvanas saviem mīļajiem visbiežāk nevarēja, jo varbūt pietrūka brīvu naudas līdzekļu. Piemēram, 90.gados vai arī 2000. gadu krīzes laikā. Iespējams, šī gūtā pieredze liek mums pirkt un dāvināt, jo pašlaik to varam atļauties. Taču tās bieži vien ir lētas, krāsainas plastmasas rotaļlietas, kas ātri saplīst, nesagaidījušas nākamos svētkus.

Daudzās ģimenēs pieņemts, ka dāvanas tiek pasniegtas tikai mazākiem bērniem, pieaugušie neapdāvinās, jo vairs īsti tam nesaskata jēgu, nav pamata to darīt. Un bērniem pasniedz tikai vienu dāvaniņu, turklāt tā ir pārdomāta, ne pirkta pēdējā mirklī. Ja bērnam ir viena, divas, trīs vai vēl vairāk dāvanas, viņš beigās apjūk un tiek zaudēta arī brīnuma sajūta.

Mūsdienās arī daudzi uzņēmumi atsakās no korporatīvajām dāvanām, tā vietā visa uzņēmuma vārdā, ziedojot labdarībai. Sarunu vakarā secinājām, ka, ja bez dāvināšanas nevar iztikt, svarīgi dāvināt, ko jēdzīgu un nepieciešamu – kādam tas varbūt ir džemperis vai labi ziemas zābaki bērniem. Dāvināt vienu, bet ilgtspējīgu dāvanu. Vēl ir iespēja dāvināt pieredzi – biļetes uz koncertiem un izrādēm, žurnāla abonementu.

Ja tā padomā, svētku būtiskākā iezīme ir ģimenes un draugu kopā sanākšana, spēļu spēlēšana, sarunas – tas, kam būtu jābūt svētkos un, kas tos piepilda.Un apdāvināšanās nav jāizvirza par centrālo notikumu, bet tā vietā izcelt ko citu – kādu kopīgu tradīciju, dziesmas un spēles. Taču pieredze rāda, ka pat vienas ģimenes ietvaros ieviest pārmaiņas prasa laiku, pacietību un sarunāšanos.

Un, kā jūs aizvadījāt savus svētkus?

Ilze

Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.