Par atkritumu apsaimniekošanas diskusiju 15. decembrī
Decembra vidū notika Liepājas RAS un portāla IrLiepājas organizētā diskusija par atkritumu apsaimniekošanu, kur izteikt savu viedokli bija aicināti gan Liepājas atkritumu operatoru un Liepājas domes pārstāvji, gan vairāki Liepājas iedzīvotāji.
Saruna notika apļa diskusijas formā un kopumā tika izrunāti četri jautājumi – par zonu sadalīšanu vairākiem operatoriem, par atkritumu šķirošanu un to dalītu savākšanu un ar to saistītajām grūtībām un atbildībām, par konteineru pieejamību, kas neapmierina atkritumu apsaimniekošanā iesaistītās puses un, vai ir kādas problēmas, kas pilsētas mērogā nav atrisināmas.
Jautājumā par atkritumu apsaimniekošanas zonām LRAS pārstāvis Normunds Niedols pastāstīja, ka Liepājas pilsēta kopā ar vairākām Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām veica kopīgu iepirkumu atkritumu apsaimniekošanas operatora izvēlē, kas sniedz iespēju saņemt ekonomiski visizdevīgāko pakalpojumu pilsētas un reģiona iedzīvotājiem. Par šo jautājumu daudz diskusiju nebija – iedzīvotāju pārstāvji piekrita, ka konkurencei ir jābūt, savukārt, paši operatori piebilda, ka “spēlē pēc noteikumiem, par kuriem parakstījušies” pat, ja vienam no operatoriem tas nav bijis ‘ekonomiski izdevīgi.
Otrs jautājums par iesaistīto pušu atbildību, lai iedzīvotāji aktīvāk un atbildīgāk šķirotu, kas jādara LRAS, pašvaldībai, operatoriem un katram sabiedrības loceklim – izraisīja daudz vairāk diskusiju un viedokļi atšķīrās. Daļa iedzīvotāju pārstāvju uzsvēra, ka konteineri nav pietiekamā daudzumā un to trūkums apgrūtina šķirošanu cilvēkiem, kuri to vēlētos darīt, uz ko operatori atbildēja, ka konteineri ir pietiekami daudz un jebkurš var pasūtīt šķirošanas konteinerus un maisus jebkurā laikā. Tāpat viedoklis atšķīrās jautājumā par cilvēku izglītošanu par to, kā šķirot atkritumus. Iedzīvotāju pāŗstāvji uzsvēra, ka trūkst viegli pieejamas informācijas, kā šķirot, kur tas nonāk, kas to pārstrādā, bet SIA "Eko Kurzeme" izpilddirektors Andris Karlsons norādīja, ka informācija tiek izsūtīta gan jaunajiem klientiem, gan izvietota uz atkritumu konteineriem, tāpat informāciju par atkritumu veidiem un šķirošanu atrodama gan SIA "Eko Kurzeme", gan LRAS interneta vietnēs. Diskusijas gaitā tika skarts jautājums par māju apsaimniekotājiem, kuri ir atbildīgi par to, kā tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana konkrētajās daudzdzīvokļu mājās. Tika secināts, ka ne visos gadījumos šis pienākums tiek pildīts godprātīgi un varbūt pašvaldībām ir vairāk jāstrādā tieši ar māju apsaimniekotājiem.
N.Niedols iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar plāniem un prasībām atkritumu šķirošanā. Tuvākās zināmās Eiropas Savienības prasības dalītā atkritumu apsaimniekošanā ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta savākšana, kas jāievieš līdz 2023.gadam un tekstila dalīta savākšana līdz 2025.gadam. Liepājas pašvaldības pārstāvis atzina, ka tas būs liels izaicinājums un šobrīd nav zināms kā tas tiks paveikts. Iedzīvotāji izteica viedokli, ka šī atkritumu dalītā savākšana vajadzīga, pirmkārt, mums, Liepājas un apkaimes iedzīvotājiem, un Eiropas prasības šajā gadījumā ir tikai loģiskas. No iedzīvotāju puses izskanēja idejas par komposta veidošanu pilsētvidē, kas atkritumu apsaimniekotāju pārstāvjiem šķita šobrīd nepaveicams uzdevums.
Runājot par to, kas neapmierina katru no iesaistītajām pusēm, parādījās jau iepriekš izrunātās problēmas – šķirošanas konteineri un viegli pieejamas iinformācijas trūkums no iedzīvotāju puses. Savukārt, atkritumu operatorus satrauc nepareizi vai negodprātīgi šķirotie atkritumi. Lai arī visu pušu pārstāvji minēja dažādas problēmas, diskusijas noslēgumā, atbildot uz pēdējo jautājumu – Vai Liepājā ir būtiskas problēmas, kuras komunikācijā ar pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību, LRAS nav atrisināmas? – visi atzina, ka šādu jautājumu nav un pie pārrunāto problēmu risinājumiem ir iespējams nonākt sarunu ceļā.
Jāpiebilst, ka šī bija pirmā šāda veida diskusija, kurai nākamajā gadā sekos citas, jau par konkrētākiem jautājumiem.
Informācija sagatavota projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros.
Projektu “Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.