Nav viegli būt kaimiņam
Par kaimiņiem šajā vasarā tika domāts daudz, visvairāk jau Kopienas dārza sakarā – mums bija lieliski kaimiņi, kas nāca dārzu laistīt un kopt, kuri nāca parunāties un dārzā atveldzēties. Diemžēl piektdienas un sestdienas bieži vien kļuva par nedēļas skumjākajām dienām, kad “atpūtušies” pie mūsu kaimiņiem Juliannas pagalmā un Gipsy camp, nāca cilvēki “demolētāji, čurātāji u.c.”
Kad sarīkojām sarunu vakaru ar tādu pašu tematu, sapratām, ka ne jau mums vienīgajiem dažkārt grūti sadzīvot ar kaimiņiem. Lielāka diskusija, kurā iesaistījās dažādu jomu pārstāvji, bija kā loģisks turpinājums. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Attīstības pārvaldes, Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas, Pusaudžu resursa centra un Juliannas pagalma. Visu diskusiju iespējams noskatīties mūsu Youtube kontā vai facebook lapā. Svarīgākā atziņa laikam ir – mēs visi vēlamies kulturālus, saprotošus un sarunāties spējīgus kaimiņus. Arī Juliannas pagalms šajā vasarā saskāries ar nebijušu daudzumu pārkāpumiem un, kā atzina Pusaudžu resursu centra pārstāve Inga Laugale, šis pandēmijas gads lielā mērā ietekmēja to, kā cilvēki uzvedās vasarā.
Bieži vien iedzīvotājiem ir sajūta, ka policija varētu darīt vairāk, stingrāk sodīt miera traucētājus (arī diskusijas laikā bija vairāki komentāri, kas liecināja, ka cilvēki nav apmierināti ar policijas darbu), taču Liepājas pašvaldības policijas pārstāvji norādīja, ka viņiem, tāpat kā visiem, ir pilnvaru robežas. Tā piemēram, viņi nav tiesīgi ielauzties dzīvoklī, kur notiek ballīte, par kuru sūdzas kaimiņi, ja dzīvokļa īpašnieks policiju neielaiž. Viņi aicināja iedzīvotājus pašiem būt aktīviem – vākt parakstus, rakstīt iesniegumus, ja šādi gadījumi atkārtojas. Un tikai tad viņi var vainīgo saukt pie atbildības.
Mūsu dārzs ir vēl pavisam cits temats – esam rakstījuši iesniegumu policijā par salauzto pumpi, konsultējušies un tiešām guvuši arī lielu atbalstu. Šobrīd dārzā ir uzstādīts apgaismojums un arī video novērošanas kameras. Diskusijas laikā mums, protams, norādīja, ka Kopienas dārza teritorija ir privāta, tātad mēs paši uzņemamies pilnu atbildību par to, kas tur notiek un riskējam, ja reiz šādu projektu esam uzņēmušies īstenot. Pašvaldības policijai nav pienākuma mūsu dārzu apsekot biežāk vai to sargāt. Un tā ir taisnība. Te nu jāatzīst, ka mēs vairāk vēlējāmies aktualizēt tieši kaimiņattiecības un to, ciktāl kaimiņi var ietekmēt cits cita ikdienu un sajūtas par dzīvošanu līdzās. Kaut arī bieži vien meklējam vainīgos, diskusija pierādīja, ka tikai sadarbojoties un meklējot kopīgus risinājumus, var veidoties droša sabiedrība un vide. Šajā vasarā nevienam nebija viegli un, protams, ka daudzus no problemātiskajiem ballētājiem negaidām ne mēs, ne Juliannas pagalms. Visticamāk, ka mums jāturpina strādāt, izglītojot, iesaistot un sarunājoties tieši ar cilvēkiem, kuri veselīgas pilsoniskas aktivitātes pagaidām neatpazīst. Un jāturpina runāt un draudzēties ar kaimiņiem, lai grūtos brīžos tieši viņi būtu tie, pie kā vērsties pēc palīdzības.
Ilze
Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.