Kam pieder vara Liepājā?
Nu jau ilgāk kā gadu ar kolēģēm rokamies sabiedrības apziņas dzīlēs un projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros meklējam to zelta atslēgu, kas atvērtu cilvēku vēlmi būt aktīvākiem savas dzīves veidotājiem, sākot ar personīgajām vēlmēm un vajadzībām un tālāk jau iestājoties par plašākas grupas interesēm. Sekojam līdzi Liepājas pašvaldības darbam domes un komisiju sēdēm, metodēm, ko izmanto pašvaldība, lai iesaistītu iedzīvotājus. Meklējam ceļus, kā sadarboties un kaut nedaudz mazināt sabiedrībā izveidojušos uzskatu “mēs-viņi”. Tāpat piedalāmies dažādos tīklošanās semināros, diskusijās un konferencēs, lai mēs būtu informēti par jaunākajām tendencēm un notikumiem iedzīvotāju līdzdalības jomā Latvijā un Eiropā. Šis ir Eiropas Jaunatnes gads un līdz pavasarim notiek Konference par Eiropas nākotni, kas dod iespēju gan līdzdarboties un ar savu viedokli veidot Eiropas politiku, gan arī izvirza iedzīvotāju līdzdalības aspektu Eiropas uzmanības centrā.
Līdzalība
Pēdējā laikā publiskajājā telpā arvien biežāk runā par cilvēku pilsonisko aktivitāti - vai tā ir pietiekoša, kā panākt lielāku cilvēku iesaisti un vai līdz šim pielietotās sabiedrības līdzdalības veicināšanas metodes sabiedrībā raisa uzticību un vēlmi līdzdarboties.
Latvijā pastāvošā pārvaldes forma ir pārstāvnieciskā demokrātija, un valsts svarīgākajā dokumentā Satversmē ir rakstīts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, 102. pantā noteikta biedrošanās brīvība – ikviena iedzīvotāja tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās, un 101. pants nostiprina tautas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās un darbībā, savukārt 104. dod tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldības iestādēm, kas precizētas citos likumos - Administratīvā procesa likums, Ministru Kabineta iekārtas likums, Iesniegumu likums un Informācijas atklātības likums. Tāpat nostiprinātas tiesības uz līdzdalību ir vairākos tiesību aktos un likumā Par pašvaldībām (likumi.lv). Par pēdējo nedaudz vairāk runāsim zemāk.
Arī valsts plānošanas dokumentos mēģināts arvien skaidrāk noformulēt pilsoniskās sabiedrības jēdzienu un rīkus tās iekļaujošākai iesaistei pilsoniskajās aktivitātēs. Piemēram, 2021. gada februārī Ministru kabinetā apstiprināja ilgi gaidīto Kultūras ministrijas iesniegto politikas plānošanas dokumentu pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā „Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”. Šis dokuments tika veidots, izmantojot iekļaujošas līdzdalības principu, kas šājā gadījumā nozīmēja atšķirīgu iedzīvotāju iesaisti dokumenta veidošanā, viedokļu izteikšanā un diskutēšanā iedzīvotāju grupās. Lai to paveiktu, tika iesaistītas 6 lielākās pilsoniskā sabiedrības organizācijas(PSO) no visiem Latvijas reģioniem, kas organizēja iedzīvotāju diskusijas. Liepājā šādu tikšanos organizēja Kurzemes NVO centrs. Arī mūsu biedrības pārstāvji piedalījās darba grupās un izteica savas idejas demokrātijas kultūras un pilsoniskās aktivitātes jomā. Secinājums ir, ka šāda veida pasākumi tiešām veicina piederības sajūtu un saliedē diskusijas dalībniekus, sevišķi, ja to vada pieredzējis moderators. Jāpiemin, ka šādus procesu, kuros dalībnieki pārdomāti un rūpīgi izsver argumentus, apspriež iespējas un kopīgi pieņem lēmumus par svarīgiem jautājumiem kopienās vai organizācijās, nu jau arvien biežāk arī pie mums sauc par deliberatīvu procesu. Uzskatām, ka tieši deliberatīvās metodes - iedzīvotāju padomes, žurijas, asamblejas u.c, noteikti jāievieš kā regulāra prakse, kas laika gaitā iedzīvotāju iesaisti varētu nodrošināt daudz jēgpilnāku un kvalitatīvāku.
Par līdzdalību un sabiedrības iesaistīšanu pagājušā gadā notikuši dažādi pētījumi, semināri un konferences. Arī Liepājas pašvaldība aktīvāk pievērsusies līdzdalības jautājumiem. Pavasarī Liepājas pašvaldības administrācija organizēja NVO forumu “Liepājas līdzdalības līderis”, kur tika apspriests, kādas iespējas ir iesaistīties pilsētas plānošanā. Bet gada nogalē rīkotajā ttiešsaistes diskusijseminārā “Vai tradicionālā līdzdalība ir mirusi?” tika diskutēts par rīkiem ar ko nodrošināt iedzīvotāju iesaisti. Pasākumā piedalījās Liepājas un Kurzemes organizācijas, Liepājas pašvaldības pārstāvji. Pasākumu vadīja sabiedrības līdzdalības eksperts Vilis Brūveris. Pirmajā daļā biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar pētījuma “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums” secinājumiem, kas, šķiet, klātesošajiem deva skaidrību un iedvesmu turpināt attīstīt līdzdalības iespējas gan no nevaldības organizāciju puses, gan pašvaldības. Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027 pieteikuma gatavošanas darba grupas locekle Nora Sudmale pastāstīja par pieteikuma līdziesaistes sadaļu “Misija 85”, kā uzdevums ir veicināt līdzdalību tajā sabiedrības daļā, kas vēl aktīvi neiesaistās notiekošajos procesos pilsētā un novadā. Tie ir 85% iedzīvotāju. Arī šis diskusijseminārs bija viena no pirmajām aktivitātēm ceļā uz lielāku līdzdalību. Šķiet, visjēgpilnāk būtu, ja līdzdalība notiktu sadarbībā - iedzīvotāju un pārvaldes abpusējas iniciatīvas rezultātā. Tādēļ diskusijas otrajā grupās strādājām pie idejām, lai pastrādātu pie idejām, kas varētu veicināt iedzīvotāju atbildību par visiem kopīgo dzīvesvidi, kā atbalstīt NVO darbību un kā iesaistīt iedzīvotājus kultūras procesos. Spraigās diskusijās nonācām pie labām idejām un sadarbības plāniem. Piemēram, lai veicinātu iedzīvotāju atbildību pret dzīves vidi, ir jāstiprina piederības sajūta, ko varētu panākt, pilsētas vadībai biežāk un jēgpilnāk dodoties pie iedzīvotājiem iztaujājot par viņu vajadzībām, pastāstot par jaunumiem un plāniem pilsētā un aicinot izmantot dažādās līdzdalības iespējas. Noskaidrojām, kādas ir NVO pamatvajadzības - telpas, atbalsts lietvedībā un grāmatvedībā, kā arī ieskicējām kāda varētu būt sen izsapņotā NVO sadarbības platforma, inkubators, NVO māja.
Novembra un decembra mēnešos Liepājas dome rīkoja Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2035. gadam un Attīstības programmas 2022.-2027. gadam publiskās apspriešanas sapulces, kurām cītīgi sekojām. Pārraides bija veidotas saistošas, ar iespēju komentāros izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus uz kuriem tika arī atbildēts. Tiešraides skatītāju skaits nebija pārāk iepriecinošs - no 80 līdz 20 skatītājiem, tomēr video ieraksti skatīti vidēji 3000 reižu, kas varētu nozīmēt, ka šī ir tā Liepājas iedzīvotāju ieinteresētā daļa. Protams, tā daļa, kura “dzīvo” ne tikai Liepājā, bet arī @facebook.com. Arī šīs virtuālās pasaules veidošana un lielā mērā pārcelšanās uz dzīvi tajā ir pārdomu vērts apstāklis.
Jaunas vēsmas likumā “Par pašvaldībām”
Šobrīd Saeimā tiek izskatīts jaunais likumprojekts “Pašvaldību likums”. Pirms likumprojekta virzīšanas Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka šis likums iezīmē domāšanas un laikmeta maiņu, un lielākais akcents un uzsvars ir likts tieši uz sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā un savstarpējo uzticēšanos pašvaldību un iedzīvotāju vidū, visās pašvaldībās paredzēts ieviest līdzdalības budžetu, sniedzot iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta, īstenojot pašu rosinātus projektus. Tāpat paredzēts veidot iedzīvotāju padome, kas likumprojektā ir iekļautas kā konsultatīvas kolektīvas institūcijas, kuru darbības mērķis ir nodrošināt pagastu un pilsētu iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldību domēs. Likumprojekta izstrādē piedalījās arī biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”(LPA). Bet netika apstiprināti biedrības sniegtie priekšlikumi, kas bija saistīti ar atklātību par pašvaldību darbību, piemēram, publicēt detalizētu informāciju par tēriņiem, iespējamiem interešu konfliktiem, lai novērstu šaubas par valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanas objektivitāti un to darbību sabiedrības interešu labā. LPA direktore Kristīne Zomberga LVportālam pastāsta, ka iedzīvotāju padomes ir jāievēl iedzīvotāju sapulcei, nevis domei, kā paredzēts likumprojektā. Tas nodrošinātu, ka šīs personas ir sabiedrības virzīti pārstāvji, ne politiski iecelta pārstāvniecība, kā arī ir nepieciešams pārvērtēt, kur tiek veidotas iedzīvotāju padomes. Šībrīža redakcija paredz, ka padomes jāveido tikai novada teritoriālā iedalījuma vienībās (pilsētās, pagastos), bet tās netiek veidotas arī novada administratīvā centra (piemēram, Saldus) un valstspilsētas pašvaldībās (piemēram, Liepāja). K.Zomberga uzsver, ka iedzīvotāju padomēm jābūt visur neatkarīgi no teritorijas lieluma. Tas ir īpaši svarīgi, jo pašreizējā vēlēšanu sistēma nenodrošina “kvotu sistēmu”, kad no katras administratīvās vienības tiek ievēlēti deputāti, lai pārstāvētu katras administratīvās vienības iedzīvotāju intereses. Rīgā tās varētu būt apkaimju valdes.
Likumprojektā ir paredzētas vietējo pašvaldību referenduma tiesības, par ko diskusijas sāktas jau 1997.gadā. Arī nevaldības sektors vairākkārt aicinājis lemt par likuma steidzamu pieņemšanu, taču Vietējo pašvaldību referendumu likums līdz šim nav pieņemts.
Likumprojekta “Pašvaldību likums” izskatīšana turpinās un 2. februārī plkst. 10:00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tiks uzsākts skatīt jaunā Pašvaldību likuma 6.nodaļu “Sabiedrības iesaiste pašvaldību darbā”. Pieteikšanās komisijas darbam, rakstot e-pastu: pasvaldibas.komisija@saeima.lv. Ar priekšlikumiem var iepazīties šeit Priekšlikumu tabula uz komisijas sēdi (saeima.lv).
Kā iesaistīties Liepājas procesos
Lai arī ilgstoši vērojama zema iedzīvotāju līdzdalība dažādos sabiedriskos un politiskos procesos, šķiet kritiskais punkts bija pašvaldības vēlēšanas 5.jūnijā, kurās Liepājā jaunos deputātus vēlēt bija ieradušies vien 28% liepājnieku. Ikdienā strādājot ar sabiedrības iesaisti - aicinot piedalīties sarunu vakaros, izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus saviem priekšstāvjiem pašvaldības vai valsts pārvaldēs, aicinot pašiem veidot savu vidi, pilsētu, piemēram, iesējot savu saules puķi Kopienas dārzā vai iesniedzot savu iniciatīvu pilsētas pilnveidei, esam guvuši noteiktu priekšstatu par iedzīvotāju iemesliem līdzdarboties vai nē.
Pirmkārt, gadu laikā cilvēkiem ir zudusi ticība spējām ietekmēt notiekošos procesus, kam par iemeslu cilvēki min dažādus apstākļus - vēlēšanu un partiju sistēma izveidota tā, ka deputātiem nav jāuzņemas atbildība, pie varas ilgstoši ir vieni un tie paši deputāti un partijas, nav caurskatāmi darījumi, kas vedina domāt par korupcijas iespējamību, tādēļ uzticība politiskajiem spēkiem zūd, trūkst pārvaldes atvērtības un cilvēku iesaiste svarīgu lēmumu pieņemšanā, neredz sava viedokļa, izvēles ietekmi. Otrkārt, daudzu mājsaimniecību pārstāvji nemaz nespēj iesaistīties dažādu ierobežojošu apstākļu dēļ, it īpaši ekonomisku - visa enerģija tiek ieguldīta savu pamatvajadzību apmierināšanā, ģimenes uzturēšanā. Treškārt, mainījušās vispārējās vērtības sabiedrībā, kas vairāk vērstas uz patērēšanas kultūru, mazāk notiek ieklausīšanās līdzcilvēkos, trūkst spēja iejusties un empātija pret citādo.
Tomēr ir vēl tie 15% ticību nezaudējušie aktīvie iedzīvotāji, kuru vērtības un ekonomiskā situācija ļauj rūpēties arī par citiem un savu pilsētu, un process, lai uzlabotu situāciju iedzīvotāju aktīvākā iesaistīšanā lēmumpieņemšanas procesos, ir sācies.
Kā jau minēts iepriekš, arī Liepājā pēdējā laikā ir īpaši jūtama pašvaldības vēlme noskaidrot iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos un iesaistīt publiskās apspriešanās, kas, jāatzīst, notiek gan pateicoties Liepājas dalībai konkursā par Eiropas galvaspilsētas titulu, gan valsts izdotajiem likumiem, arī Eiropas Savienības mērķu sasniegšana prasa lielāku sabiedrības iesaisti. Tātad ir noteikumi, kas pieprasa no pašvaldībām dažādos veidos iesaistīt iedzīvotājus pilsētas veidošanā. No katras pašvaldības vadītājiem un arī iedzīvotāju pieprasījuma ir atkarīgs tas, vai pašvaldība pildīs tikai likumā noteikto, vai būs radošākas un iedzīvotājiem atvērtākas.
Liepājas pašvaldības mājaslapā jau šobrīd ir minētas šādas līdzdalības iespējas - iesaistīties publiskajās apspriešanās, iesniegt priekšlikumus pašvaldībā rakstiskā veidā un tiekoties ar domes deputātiem, piedaloties komisijās, iesaistoties biedrībās, kā arī ziņojot par problēmvietām aplikācijā “Liepāja”.
Arī mēs biedrībā “Radi Vidi Pats” cenšamies atrast dažādus veidus, kā iesaistīt cilvēkus sarunās, paust savu viedokli un līdzdarboties. Viena no jaunākajām metodēm, ko mēģinam ieviest ir iniciatīvu platforma. Tā ir iespēja katram liepājniekam iesniegt savu ideju par to, kādus jaunus procesus ieviest, lai uzlabotu pilsētvidi, sadarbību, attīstītu kultūru, mākslu, izglītību vai citas jomas. Iniciatīvu platforma ir pieejama mūsu mājas lapā RadiVidiPats. Lai pievienotu savu ideju, ir nepieciešams veikt vienkāršu reģistrāciju. Kad tas izdarīts var arī nobalsot par citu liepājnieku iesniegtajām iniciatīvām. Šeit video pamācība, kā to izdarīt Radi Vidi Pats – Ieraksti | Facebook.
Jēdziens “līdzdalība” arī turpmāk būs bieži sastopams dažādu semināru un konferenču darba kārtībā, likumos un normatīvajos aktos. Ceru, ka šis jēdziens “izkāps” no teorētiskajiem aprakstiem un plāniem un kļūs par ikvienam liepājniekam pašsaprotamu rīcību ikdienā. Līdz tam vēl ir daudz darba pārvaldei, jo jāizveido jauni rīki. Īpaši gaidītas ir iedzīvotāju padomes. Savukārt iedzīvotājiem jāseko līdzi to ieviešanai, lai šis metodes būtu jēgpilnas un demokrātiskas. Valsts un pilsētas pārvaldēm ir jākļūst daudz atvērtākām, visām darbībām jābūt viegli pārskatāmām un pieejamām, jādod iedzīvotājiem lielākas tiesības lemt par notikumiem savā valstī un pilsētā. Tāpēc ir svarīgi, ka mums ir uzņēmigi cilvēki un spēcīgas organizācijas, kas pārstāv iedzīvotāju intereses gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, kas ienes jaunas vēsmas un pētījumos balstītas vadības metodes no labākajiem piemēriem Eiropā. Tādas kā Kurzemes NVO centrs, Latvijas Pilsoniskā alianse, Providus un citas.
Tas, kādā pilsētā un valstī mēs dzīvosim, ir atkarīgs no katra indivīda ikdienas izvēlēm. Izvēlēties ziņot par izdegušu laternas spuldzi, iesaistīties biedrībās vai politiskās partijās, iestāties par savām tiesībām, nepieļaut netaisnību, atklāt korupciju vai tomēr to nedarīt. Mums kopīgi jāstrādā, lai apgūtu līdzdalības mākslu sākot no visvienkāršākajām lietām - nobalsot vēlēšanās, līdz likumprojekta iesniegšanai nobalsošanai Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Un galu galā - kam pieder vara Liepājā? Un Latvijā? Mīļais lasītāj, lūdzu, ja Tev ir viedoklis raksti mums rvpliepaja@gmail.com, tematā norādi ”Kam pieder vara?”. Katrs atbildes autors saņems personīgu aicinājumu uz sarunu vakaru Kopienas dārzā!
Ieva
Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.