Es esmu jaunietis

Liku šādu virsrakstu, jo, šķiet, ka katrs varam kaut nedaudz iztēloties sevi jaunieša ādā, vismaz es, klausoties diskusiju un lasot komentārus, uz mirkli sajutos kā daļa no šī tik svarīgā cilvēka – cilvēka trauslajā vecumposmā, kad ir tik daudz ideju, spēka un vēlmju, bet tajā pašā laikā var arī nekā no iepriekšminētā nebūt.
Nav svarīgi, vai Latvija mūsu domās ir spurains pusaudzis, nobriedis jaunietis vai bērns – darbs ar jaunatni Latvijā ir augšanas procesā un bieži vien atduras pret dažādām problēmām un šķēršļiem.

Aizvadītājā diskusijā “Liepāja jauniešiem” pārdomās dalījās un uz jautājumiem atbildēja vairāki jomas profesionāļi un pārstāvji:

• Jaunatnes darbiniece Linda Markuss-Narvila
• Liepājas Skolēnu domes prezidents Valters Toms Vasermanis
• Liepājas Jauniešu mājas vadītāja Ance Medne-Strazda
• Projekta “Proti un dari” jauniešu mentore Kristīne Jonova
• Biedrības “Attīstības platforma YOU+” vadītājs Andris Kāposts

Diskusijas laikā kopumā radās sajūta, ka pamazām jaunatnes joma attīstās un, viss iet uz labo pusi. Tomēr atbalsta apjomam gan jauniešiem, gan cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, būtu jābūt lielākam. Arī šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, vērojama darbinieku izdegšana. Viena no lietām, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību – kāda ir katras iesaistītās personas loma? Jābūt skaidrībai par konkrētiem amatiem un to pienākumiem, viens jaunatnes darbinieks nevar darīt visu, ir nepieciešama komanda un strukturēta atbalsta sistēma.

Lai arī kopumā jauniešu skaits Latvijā un arī Liepājā samazinās (dažādu faktoru ietekmē), joprojām ir ļoti daudzi jaunieši, līdz kuriem nav iespējams aizsniegties, jo nemaz nenojaušam par viņiem. Ir tā grupa, kas pati meklē atbalstu, mentorus u.tml., ir tie, kas apmeklē konkrētus atbalsta pasākumus (piemēram, treniņus pie kāda cilvēka, kam viņi uzticas), un ir apzināmi šādā veidā. Taču ir skaitliski liela grupa, kas atrodas “pagrīdē”. Jautājums, kā pie viņiem piekļūt (un ir būtiski viņus aizsniegt)? Šie jaunieši uz centriem neies, jaunatnes darbiniekiem ir jāiet pie viņiem. Un, protams, rodas jautājums, cik daudzas jauniešu institūcijas Liepājā to dara?

Tika aktualizēta nepieciešamība pēc telpām jauniešiem arī Liepājas mikrorajonos, jo vietas, kurp doties šobrīd viņiem mikrorajonos īsti nav (tiem jauniešiem, kuri vēlas kaut kur doties paši).

Diskusijā pietrūka sarunu par pandēmijas atstāto ietekmi uz jauniešiem. Un šī ietekme ir un būs visnotaļ būtiska. Ceram, ka mums būs iespēja par jauniešiem runāt vēl.

Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noskatīties mūsu Youtube kontā

Ilze

Bloga ieraksts veikts projekta "Radi Liepāju pats" ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.