Kontrasts

Fonta izmērs

news_show
Foto: Morling College blog

Jaunieši šeit un tagad

20. oktobrī jau atkal tiešsaistes formātā “satikāmies” sarunu vakarā, šoreiz – lai runātu par jauniešiem un viņu dzīves un izaugsmes iespējām Liepājā. Lai arī bijām izsūtījuši personīgus uzaicinājumus vairākiem cilvēkiem, kas saistīti ar jaunatnes jomu, nevienu jaunieti sarunu vakarā tā arī nesastapām. Toties bija pāris jauniešu vecāki un jauki, ka no jaundibinātas organizācijas Jelgavā, kas vēlas darboties ar bērniem un jauniešiem, arī bija pieteikusies pārstāve.

Centāmies dalīties savos redzējumos par dažādiem jautājumiem, ņemot vērā gan pašu pieredzi,  gan novēroto un dažādos pētījumos publicēto. Secinājām, ka, mūsuprāt, Liepājas jauniešiem ir gana daudz iespēju brīvā laika pavadīšanā sportā, mūzikā un mākslā.

Kā esošās problēmas jauniešu dzīvē šobrīd tika minētas tieši mentālās veselības pasliktināšanās – pandēmijas ietekmē tā ir cietusi vēl jo vairāk, taču nenoliedzami, ka problēmas bijušas arī iepriekš. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veiktā pētījumā 70,4% respondentu vecumā no 12 līdz 24 gadiem atzīst, ka pēdējo 2 nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju. (Vairāk par pētījumu: https://www.pusaudzis.lv/pētījums).

Uz lielāko daļu jauniešu attiecas tieši tie paši izaicinājumi, kas uz liepājniekiem kopumā, piemēram, iespējas atrast savu dzīvesvietu – nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir trūcīgs, cenas – augstas. Varbūt ir nepieciešama kāda atbalsta sistēma tieši jauniešiem arī šajā jomā?

Liepājā darba vietas šobrīd ir pieejamas, taču sarunas gaitā radās jautājums, vai tās ir pievilcīgas jauniešiem un, cik daudzās no tām iespējama profesionālā izaugsme? Šeit būtu noderējis jauniešu skatījums par šīm problēmām, jo izpratne par pievilcīgu darba vietu var būt ļoti dažāda – kādam tas ir atalgojums, citam – elastīgs darba laiks utt.

Man pašai šķiet, ka liela problēma ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā ir pieejamā informācija par reproduktīvo veselību, par kontracepciju u.tml. Kā noprotu, šie temati skolās bieži vien tiek apspriesti trūcīgi vai vispār netiek apspriesti.

Un visbeidzot – jauniešiem ir būtiska vide, kurā tikties, darboties, plānot, apšaubīt lēmumus, strīdēties un diskutēt. Šādu telpu Liepājā ir pārāk maz, jo īpaši mikrorajonos. Jauniešu mājas piemērotība arī tiek apšaubīta jau krietnu laiku – tajā nav pieejas nodalītām telpām un kopumā ir pārāk mazas savā platībā. Turklāt jauniešu māja ir struktūrvienība Bērnu un jaunatnes centram, taču Liepājā jau sen ir nepieciešamība atsevišķi nodalīt bērnu un jauniešu vajadzības. Līdztekus telpām jādomā arī par atalgojumu un noslogojumu jaunatnes lietu speciālistiem. Attīstot iepriekš minēto pastāv lielāka iespēja jauniešus jau agrīni iesaistīt pilsoniskajās aktivitātēs un lēmumpieņemšanas procesos – sniegt viņiem iespēju piedalīties reālā dzīvē un kaut ko tajā arī mainīt.

Raksts tapis projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros. Projektu “Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.