Aizvadīts pēdējais problēmu un risinājumu velobrauciens projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros
Mūsu pēdējā projekta “Radi Liepāju pats” velobraucienā mēģinājām izzināt energoresursu lietderīgu izmantošanu Liepājā. Šī tēma ir aktuāla jau kopš pirmajām sarunām par klimata pārmaiņu radītajām sekām un mūsu ikdienas paradumu ietekmi uz šiem procesiem, taču īpaši aktuāla tā kļuvusi šogad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Varam arī teikt, ka oktobris Liepājā tiek aizvadīts energoefektivitātes zīmē, jo Liepāja būs viena no vietām, kurā no 24.-28. oktobrim notiks energoefektivitātes nedēļas pasākumi (Aicina piedalīties Energoefektivitātes nedēļas pasākumos » irLiepāja (irliepaja.lv). Mudinām tajos piedalīties - arī pagājušogad aizvadītajā energoefektivitātes nedēļā Liepājā, kas, starp citu, bija pirmā energoefektivitātes nedēļa Latvijā, bija iespējams apmeklēt vairākus interesantus pasākumus un uzzināt par to, kā savus paradumus padarīt energoefektīvākus (Liepājā aizvadīta pirmā energoefektivitātes nedēļa Latvijā » irLiepāja (irliepaja.lv)). Gribas piebilst, ka arī 20. oktobrī Saldus KOPtelpā, Striķu ielā 2 notiks saistošs pasākums - izglītojošs seminārs “Praktiska rīcība energokrīzes apstākļos” ar mērķi informēt uzņēmējus par iespējām kā rīkoties šajā rudens un ziemas periodā, kad energoresursu izmaksas strauji aug. (https://fb.me/e/2068Wrddx )
Tātad tēma ir pat ļoti aktuāla un to iespējams apskatīt no dažādiem skatupunktiem. Mēs vēlējāmies izzināt, kuras vietas Liepājā ir saistītas ar energoefektivitātes problēmām un risinājumiem, tāpēc 14. oktobrī plkst.17:30 devāmies velobraucienā. Lai gan brauciena dalībnieku pulciņš bija neliels, sarunas pie visām pieturvietām vedās raiti un dažbrīd gribējās pie katras pieturvietas veidot mazu sarunu vakaru.
Energoefektivitāte iekļauj ļoti daudz aspektu, tāpēc arī velobraucienā mēģinājām izzināt vairākus no tiem un sākām ar siltumu, kas šoziem būs ļoti aktuāls. Pirmais maršruta punkts - Kaiju iela 33, kur atrodas uzņēmuma SIA “Liepājas enerģija” biomasas katlu māja un biomasas koģenerācijas stacija. Uzzinājām, ka Liepājas enerģijas galvenais energoresurss ir koksnes šķelda, kas ir atjaunojams energoresurss. Diskutējām par to, vai tas tiešām ir dabai draudzīgs veids un vai tiek izmantoti vietējie resursi. Secinājām, ka koksnes šķelda viennozīmīgi ir videi draudzīgāks resurss nekā degviela vai dabasgāze. No energoefektivitātes (un vides) viedokļa atskatījāmies arī vēsturē un uzzinājām, ka 1929. gadā darbību uzsāktajā Liepājas termo elektro centrālē siltuma ražošanai izmantoja akmeņogles, bet vēl turpmākos 20 gadus kā kurināmais tika izmantots mazuts.
No Liepājas enerģijas mājaslapas (pēc 2021. gada datiem) uzzinājām, ka centralizētā siltumapgāde ir galvenais siltumapgādes veids Liepājas pilsētā, nodrošinot siltumu 1133 ēkās: 628 daudzīvokļu dzīvojamajās mājās, 235 privātmājās, 162 komercobjektos un 108 valsts un pašvaldības objektos. Velobrauciena dalībnieku minējumos gan izskanēja varianti ar vairākiem desmitiem tūkstošu ēku, jo šķita, ka ir vairāk. Bet ar ko tad mājas apsilda pārējie liepājnieki? Atcerējāmies, ka pagājušogad tika aktualizēts jautājums par gaisa piesārņojumu, ko rada privātās apkures sistēmas. 2021. gada rudenī portāls irliepaja.lv ziņoja, ka no 2022.gadā atbalstu plānots sniegt Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājiem gaisa piesārņojuma mazināšanai privātajā apkurē un ka atbalsta programma tiks īstenota, lai veicinātu iedzīvotāju pieslēgšanos kādai no centrālajām siltumapgādes sistēmām, neefektīvo krāšņu nomaiņai pret vides prasībām atbilstošiem biomasas katliem un siltumsūkņiem un saules paneļiem. Vairāk par šo atbalsta programmu gan neviens klātesošais šogad dzirdējis nebija. Dati liecinot, ka Liepāja, Rēzeknē un Rīgā, piemēram, ziemā samazinoties gaisa temperatūrai, pieaug minētā piesārņojuma apjoms. 2019.gadā ēku apkure radīja 62,9% no kopējā PM 2,5 piesārņojuma apjoma (Plāno stimulēt gaisa piesārņojuma mazināšanu privātajā apkurē » irLiepāja (irliepaja.lv). Diskusijas raisa temats par to, vai tiešām privātmāju apkure tik daudz ietekmē un vai būtiskāka nav ražošanas ietekme, bet datu par to mums nebija. Uzzinājām, ka Liepājas enerģijai ir arī citi ražošanas objekti - konteinera tipa koksnes šķeldas katlumāja Ģenerāļa Baloža ielā, gāzes koģenerācijas stacija, kurā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija un kuras darbībai kā kurināmo izmanto dabas gāzi, kā arī ir atsevišķās autonomās katlu mājas.
Bet energoefektivitātei svarīgs nav tikai apkures veids, tāpēc tālāk braucienā runājām par ēku energoefektivitāti un piestājām pie siltinātām un nesiltinātām daudzdzīvokļu ēkām. Atsaucoties uz Liepājas pašvaldības mājaslapas 2021.gada datiem, ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Liepājā renovētas jau vairāk nekā 110 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas Liepāju 2021. gadā ierindo pirmajā vietā Latvijā renovēto māju skaita ziņā. Apskatījām divas renovētās ēkas - Jāņa ielā 6 un Klaipēdas ielā 124 -, kuras pieteiktas konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" nominācijā "Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2022". Ēka Klaipēdas ielā šajā konkursā saņēmusi 3. vietu. Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Mēģinājām dzīvē ieraudzīt konkursa rezultātos uzskaitītās un vērtējumu veidojošās ēku pazīmes, pie viena apspriežot to, kādas ir pašvaldības līdzfinansējuma iespējas Liepājā un vai tās var palīdzēt risināt izaicinājumus, kādi rodas, piemēram, ja ēkā dzīvo cilvēki, kuru ienākumi nav pietiekami lieli, lai ieguldītos renovācijas līdzfinansējumā. Diskutējām arī par problemātiku saistībā ar gaisa kvalitāti siltinātās ēkās – kā gaisa kvalitāti dzīvokļos ietekmē ēku siltināšana un kāda ir ventilēšana? Dalījāmies gan ar pozitīviem, gan negatīviem piemēriem no pieredzes, kur gaisa kvalitāte ir bijusi tik slikta, ka dzīvoklī teju pastāvīgi jātur vaļā logi un tad energoefektivitāte pa vienu logu iekšā, pa otru ārā. Taču uz ēkas siltuma zudumiem siltināšanai efekts neapšaubāmi ir. Atsaucoties uz Liepājas enerģijas mājaslapā publicēto daudzdzīvokļu ēku siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu Liepājā 2021./2022.g. apkures sezonā, salīdzinām divu teju identisku blakus esošu ēku siltumenerģijas patēriņu 2021. gada decembrī un secinām, ka nesiltinātās ēkas patēriņš ir divas reizes lielāks - 28,1630 MWH pret 49,9930. Intereses pēc atrodam datus par savu māju siltumenerģijas patēriņu un dodamies tālāk uz Bāriņu ielu 15, kur atrodas uzņēmums “Saules enerģijas ieleja”, kurš ir uzstādījis vairāk nekā 40 ēkām saules paneļus Liepājā. Uzzinām, ko attiecībā uz saules paneļu uzstādīšanu nosaka Liepājas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī mēģinām aplēst, cik daudz ēkām šādi paneļi ir uzstādīti.
Nākamā pietura – ēka, kur ir uzstādīti ne tikai saules paneļi, bet ieviestas dažnedažādas viedās tehnoloģijas, lai gada griezumā ēka nepatērētu nevienu kilovatstundu – tā ir viedā moduļu ēka “Green Box”, kas šovasar tika atklāta biedrības ”Impact Hub” iekšpagalmā. ImpactHub omulīgajā iekšpagalmā mūs sagaidīja Linda Roga, lai pastāstītu vairāk par ēkā uzstādītajām tehnoloģijām un to iespējām. Ēka nudien izplānota tā, lai kopējais patērētais enerģijas daudzums gada beigās būtu vienāds ar atjaunojamās enerģijas daudzumu. Brauciena dalībnieks Mārtiņš pamana, ka, lai arī ēka ir būvēta no jauna un izveidota maksimāli energoefektīva, tajā nav padomāts par pieejamības jautājumu, ko apskatījām citā velobraucienā – ēkai ir augsts lievenis un ārkārtīgi smagas durvis. Taču īpašnieki to ļoti apzinās, tāpēc pasākumiem lielākoties tiek izmantota ēka pagalma otrā pusē, kas ir pieejama visiem.
Atgriežoties pie energoefektivitātes prātojām, cik ļoti iespējams ir šādas energoefektīvās tehnoloģijas ieviest savā privātmājā? Dažas jau tiek ieviestas, piemēram, saules paneļi un ūdens taupības jaucējkrāni, kā arī gaismas ar reostatiem. Tālākajā maršrutā piestājām pie vienas no privātmājām Ventas ielā, uz kuras jumta redzami saules paneļi. Savukārt noslēgumā – pie vēl kāda SIA “Liepājas enerģijas” ražošanas objekta – gāzes koģenerācijas stacijas, kurā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija un kuras darbībai kā kurināmo izmanto dabas gāzi.
Paldies brauciena dalībniekiem!
Anna Paula
Atgādinām, ka 4. novembrī notiks arī diskusija par enerģiju Liepājā, pulksten 17:30 Impact Hub telpās (lieliski iespēja apskatīt arī Green box moduļu māju), savukārt pirms diskusijas notiks nodarbība par enerģijas efektīvu izmantošanu, ko Liepājā organizē organizācija “Zaļā brīvība”.
