Vai Tu gribētu laivot pa Tosmares ezeru?
Kaut kā sanāk, ka pēdējā laikā velobraucienus nākas aizvadīt diezgan nepiemērotos laikapstākļos. Iepriekšējais bija īpaši salts, savukārt 26. marta – īpaši vējains. It kā jau Liepājai nekas sevišķs, tomēr vēja dēļ (kad dažbrīd mīšanās notika uz vietas), brauciens no Juliannas pagalma līdz Tosmarei iekavējās. Tomēr liels bija mūsu prieks, kad atbraucot sastapām četrus vietējos, kuri gribēja pievienoties Tosmares ezera meklējumiem un sarunām.
Velobrauciens tika apvienots ar sarunu vakaru, kas notika Tosmares dzīvojamo māju pagalmā. Arī tur, slēpjoties no vēja un smilšu mākoņiem, centāmies ieklausīties vietējo domās un saprast, ko varam darīt kā biedrība un, kā sabiedrība.
Izstāstījām par kungu gados, aktīvistu Elmāru, kurš uz sarunu nevarēja ierasties veselības dēļ, taču kurš jau 3 gadus vāc pieejamos dokumentus par Tosmares ezera stāvokli, par notikušo 2000. gadu sākumā un savas sarakstes ar dažādiem pašvaldību pārstāvjiem. Elmārs, tāpat kā daudzi citi, arī vietējie iedzīvotāji, gribētu, lai Tosmares ezers tiktu atjaunots un tajā, kā senāk “varētu braukt ar laivām”. Skaidrības labad jāpiebilst, ka pašlaik ezers pārpurvojas. Iespējams, ka tas turpmāk ietekmēs arī tajā mītošo aizsargājamo sugu likteni.
Ciktāl biedrībai zināms, šobrīd Daugavpils Universitātes pētnieki veic pētījumu par Tosmares ezeru, par kuru gan plašāka informācija nav pieejama. Paredzēts, ka rudenī notiks sabiedriskā apspriešana par Tosmares ezera attīstības plāniem un tad arī tiks prezentēts minētais pētījums. Gribam kaut ko pasākt jau ātrāk, tāpēc plānojam ar pētniekiem sazināties tuvākajā laikā. Vairāki cilvēki izteikuši varbūtību par prasību tiesā – atzīt Liepājas pilsētas bezsaimniecisko darbību attiecībā uz Tosmares ezeru, jo vairāk kā 20 gadus aizsargājamās dabas teritorijai “Natura 2000” nav bijis dabas aizsardzības plāna un Tosmares ezera aizaugšana palaista pašplūsmā.
27. janvārī medijos bija lasāms, ka “Liepājā, Tosmares ezera krastā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi kaļķainā zāļu purva atjaunošanu, aptuveni 23 hektāru plašu teritoriju atbrīvojot no kokiem un krūmiem. Kaļķainie zāļu purvi Eiropā ir reti sastopami, un dabas liegumā “Tosmare” tas aizauguma dēļ pamazām pārvēršas par mežu. Dabas aizsardzības speciālisti apņēmušies to nepieļaut, lai neizzustu tikai šai konkrētajai videi raksturīgās augu un gliemežu sugas.” Rakstā arī minēts, ka Liepājas pašvaldība cer izveidot vismaz vienu tūrisma dabas taku Tosmares ezera tuvumā. DAP, savukārt, aicina arī iedzīvotājus izteikt viedokli par to, ko viņi tur vēlētos redzēt. Raksts lasāms šeit.
Kad vietējiem iedzīvotājiem, arī vienkārši garām ejošiem, jautājām - ko viņi gribētu redzēt saistībā ar Tosmares ezeru, vairākkārt izskanēja atbilde – lai ar mums runā. Vai vismaz informē. Šis aktualizē jautājumu – kā tie, kuri lemj par kādu ar apkārtējo vidi saistītu jautājumu, sazinās ar tiem, kurus šie lēmumi vistiešāk ietekmē? No vienas puses Liepājai ir jauna mājas lapa, ir izdevums, kas nonāk ikviena liepājnieka pastkastītē, aktīvi sociālie tīkli. Un tomēr – Tosmarē dzīvojošie jūtas neuzrunāti un nesadzirdēti. Saņēmām priecīgas atsauksmes, par to, ka atbraucām un padomājām – varbūt tas ir risinājums? Doties uz mikrorajoniem pie iedzīvotājiem, it sevišķi tiem, kuri nav aktīvi interneta lietotāji vai arī tie, kuri nelieto Facebook, bet kādas citas vietnes? Mēs testējam, eksperimentējam ar savām cilvēku aizsniegšanas metodēm. Un jāsaka, ka saruna kādā Tosmares pagalmā daudzstāvu namu ielenkumā ir pietiekami iedvesmojoša, lai dotos arī uz kādu citu Liepājas teritoriju.
Pēc sarunas devāmies uz Klaviera fortiem, no kuriem paveras vislabākais skats uz ezeru. Jā, tas tiešām izskatās pēc nelielas ūdens tilpnes, kas acīmredzami zaudē vēl atlikušo ūdens daudzumu.
Ilze
