Zuras un Sanjas stāsti

Kad biju 14 gadus vecs, es aktīvi darbojos kādā nevalstiskajā organizācijā savā dzimtajā pilsētā. Es biju iesaistīts dažādās aktivitātēs, kas tika organizētas skolēniem, gan skolas ietvaros, gan pilsētas mērogā (uztīrīšanas darbi, labdarības akcijas, ielu akcijas u.c.). Kopš tā laika esmu ieguvis vairākas brīvprātīgā darba pieredzes, kas ir saistītas ar vietējo laikrakstu (es brīvprātīgi rakstīju par vietējās jaunatnes problēmām), vietējo valdību (vadīju tūres visas pilsētas apjomā, lai atbalstītu tūrisma attīstību Guria reģionā) u.c.

Kad mācījos vidusskolā, es iesaistījos vairākās jaunatnes un neformālās izglītības aktivitātēs kā brīvprātīgais. Tas iekļāva aktivitātes kā nometnes, kuras apmeklē jaunieši no visas Gruzijas. Šajās aktivitātēs es guvu lielāko daļu no savas brīvprātīgā darba pieredzes, kas man ir ļoti nozīmīgi. Neņemot vērā manu jauno vecumu, es domāju, ka esmu iesaistījies pietiekami daudz brīvprātīgā darba veikšanā, kas man dod papildus motivāciju meklēt vēl iespējas iesaistīties iespaidīgās brīvprātīgo aktivitātēs – šoreiz, starptautiskā līmenī.

Es saskatu Eiropas Brīvprātīgo Darbu kā lielisku iespēju turpināt iesaistīties neformālās izglītības mācību procesā un vienlaikus turpināt filantropisku darbu ar mērķi uzlabot sabiedrību, kurā uzturos. Piemeklējot sev EBS projektu, es ņemu vērā vairākas lietas – par ko tas ir, kā tas savienojas ar manām interesēm un kā mana pieredze un zināšanas atbilst projekta/uzņemošās organizācijas nepieciešamībām. Projektos es īpaši novērtēju uzdevumu daudzveidību, kas garantē daudzpusēju pieredzi brīvprātīgajam.

Zurab Kekelidze

Dārgais lasītāj,

Esmu pagodināta, ka man ir iespēja rakstīt ne tikai vispārīgi par EBD, bet stāstīt arī par savu personīgo pieredzi šajā projektā. Mani sauc Sanja Džalto, man ir 26 gadi un es esmu ieguvusi maģistra grādu humanitātes fakultātē Osijekas universitātē filozofijas, angļu valodas un literatūras nozarēs. Es esmu ļoti mērķtiecīga un ieinteresēta, runājot par ekoloģisko un vides kustību, kā arī dzīvnieku tiesību kustību, permakultūru utt. , un varbūt kādreiz dzīvē es uzrakstīšu diplomdarba disertāciju ar šīm tēmām.

Es esmu draudzīga, atvērta, godīga un ziņkārīga persona, kas izbauda sarunas ar dažādiem cilvēkiem, lai paskatītos uz noteiktām lietām no citas perspektīvas, lai  iegūtu plašākas iespējas iemācīties kaut ko jaunu.  Es cenšos izprast  dažādu veidu cilvēkus un iesaistīt viņus pasaules mainīšanā.

Kad runa ir par maniem hobijiem, man patīk ceļot tūristiem netipiskā veidā, bet es piedalos arī Erasmus+ projektos un praksēs, lai varētu iesaistīties vietējās kultūrās. Es esmu ļoti eko- draudzīga persona, kas daudz rūpējas par apkārtējo vidi – es šķiroju atkritumus, dalu brošūras par vides jautājumiem, tulkoju un rediģēju dažādus rakstus par to, piedalos protestos pret lopkautuvēm utt. Es esmu arī veģetāriete, un man patīk gatavot citiem, kā arī iedvesmot viņus. Bez tam, es mīlu dabu, kura bieži mani iespaido rakstīt dzeju un stāstus, kā arī skriešanu, kalnu pastaigas, jogu un meditāciju, utt. Daži no maniem citiem hobijiem ietver lasīšanu (it īpaši par austrumu filozofiju), klausīties rokmūziku, un piedalīties kā brīvprātīgajai mūzikas festivālos. Es piedalījos Zagrebā INmusic  festival, kā arī Woodstock festivālā Polijā, kur es pagatavoju un dejoju Hare Krišnas kopienā, kas man bija pārsteidzoša un nenovērtējama pieredze, jo es satiku daudz līdzīgi domājošus un interesantus cilvēkus ar alternatīvu dzīvesveidu.

Tā kā mana profesija ir mācīt, es redzēju, ka izglītības sistēma manā valstī ( kā arī lielākajā daļā pasaules valstu) pievērš uzmanību formālajai izglītībai, izmantojot vecos veidus kā skolēniem iegūt vispārējās zināšanas pēc iespējas vairāk visos skolas mācību priekšmetos, un šis bija viens no iemesliem, kādēļ es nolēmu pieņemt šo projekta iespēju – vairāk uzzināt par neformālo izglītību un vēlreiz izjust to skolēna skatījumā. Vēlos pieredzēt jaunus mācīšanas veidus, bet šoreiz ar pieredzi, aktīvu piedalīšanos un sadarbošanos ar kolēģiem,koordinatoriem un, kas pašlaik šķiet visgrūtāk, ar vidusskolas skolēniem, kuru dzimto valodu es nesaprotu, un kuri nemāk runāt angļu valodā.

Vēl viena svarīga lieta, ko pieminēt - šis ir visgarākais un nopietnākais projekts, kurā esmu bijusi, tādēļ es mācījos vairāk kā nekad iepriekš, kā samazināt savas ikdienas vajadzības, pielāgoties, mācīties no citiem, un ,vissvarīgāk, esmu iedvesmojusies pieņēmt jaunus izaicinājumus dzīvē.

Pie tam, es pieteicos šim EBD projektam arī dēļ iespējas braukt ar velosipēdu, kas pietrūkst manā ikdienas dzīvē, un es uzskatu, ka nakts izbraucieni ir īpaši lielisks pasākums cilvēkiem, lai pavadītu piektdienas citādākā veidā, nevis vienkārši sēžot bārā un dzerot alu.

Noslēgumā, man joprojām daudz kas ir jāmācās,  jo vēl esmu jauniņā šeit, bet līdz šim es jau redzu dažas izmaiņas un jaunas lietas, kuras man mācīja iebraukšanas apmācībās, kas bija lieliska iespēja iemācīties teorētiskās zināšanas izmantot praksē foršā un jautrā kompānijā.

P.S. Ja tev jau ir darbs, kuru nevari ciest un ja esi vecumā no 18 līdz 30 gadiem, vienkārši pamet to un dodies EBD. Tas ir labākais, ko vari izdarīt, apstiprinājis jebkurš EBD brīvprātīgais jebkad.

Sanja Džalto

Stratēģiskais EBD projekts "Corners of Europe" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu.