Zandas piedzīvojumu medības Slovākijā
***
Septembra beigas-tērēju laiku nelietderīgi skrollojot facebooku, pamanu, ka ir iespēja doties brīvprātīgā darba pieredzē uz Slovākiju, skrollošana tomēr izrādījās derīga. Pāris e-pasti, cv, motivācijas vēstule, skype saruna un nedēļas laikā esmu piekritusi doties jaunu piedzīvojumu medījumos. Oktobra beigas un es sāku savu gaaaaro (23h!!!) ceļojumu uz ne tik tālo Slovākiju. Autobusi, lidojumi (!pirmie manā dzīvē!), lidostas un esmu sasniegusi Bratislavu. Taču tas vēl nav galamērķis, mana darbavieta atrodas Augsto Tatru pakājē esošā pilsētiņā Spišska Bela, un, lai nokļūtu tai tuvāk, jāpavada 5h vilcienā. Visapkārt tumsa un arī nogurums klāt, bet tam nevar ļauties, jo nedrīkst palaist garām īsto staciju. Tur sarunāts, ka pārstāvē no organizācijas mani sagaidīs. Bet kad pienāk īstā stacija un izkāpju no vilciena, tur mani gaida vesels bariņš pārstāvju ar skaļu mūziku. Mulsums, taču saprotu, ka šis būs neizmirstams gads un esmu nonākusi īstajā vietā..
***
Šobrīd jau ir pagājuši četri mēneši kopš esmu šeit un medīju piedzīvojumus ar savu moto #nothinglikethefirsttime. Kopā ar vēl vienu brīvprātīgo no Vācijas (Valentīnu) strādājam „Face Club”, kas rūpējas par pēc skolas aktivitātēm bērniem un jauniešiem. Kopā ar vietējiem aktīvistiem, kas arī darbojas kā brīvprātīgie, plānojam dažādus motivējošus pasākumus, kā arī daudz mazas ikdienišķas aktivitātes, kas padara brīvo laiku aizraujošāku. Angļu valoda gan reizēm ir šķērslis komunikācijā ar apkārtējiem, taču cenšamies to mazināt un ceturtdienās rīkojam angļu valodas vakarus. Ja iepriekš uztraucos kā tad man pašai būs ar komunikāciju angliski, tad tagad esmu „skolotāja” citiem. Kā arī kopā ar Valentīnu reizi nedēļā mācamies slovāku valodu, kuru mums pasniedz lieliska skolotāja un es ar aizrautību pavadu šīs stundas. Jāatdzīst gan, ka pateicoties manām krievu valodas zināšanām, diezgan labi saprotu arī slovākiski.
Cilvēki šeit lielākoties ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi. Klubā vienmēr valda jautrība un dzirdami smiekli. Mūsu kaimiņiene jau vairākas reizes ir nākusi ciemos ar kūkām. Bērni vienmēr priecājās ieraudzīt un skrien apkampties. Vietējie aicina ciemos uz brokastīm un pusdienām. Iesaistāmies arī dažādos ar darbu nesaistītos pasākumos, kas paredzēti pilsētiņas iedzīvotājiem un to labklājības uzlabošanai. Jo esam šeit ne tikai kā darbaspēks, bet arī kā jaunu ideju ģeneratori un iedvesmas radītāji vietējiem.
Ar mani darbojas arī koučs (individuālais izaugsmes treneris, kas palīdz sasniegt privātos un biznesa mērķus), mentore (mana atbalsta persona) ir ļoti atsaucīga, kā arī koordinatore un visi apkārtējie ir ieinteresēti, lai laiks šeit būtu abpusēji un maksimāli lietderīgs. Ar vien biežāk tieku nemanot „izgrūsta” no savas komforta zonas ar dažādām aktivitātēm un jau vairs nejūtu, ka „izkāpšana” no mana komforta zonas būtu tas, kas mani aizkavētu.
Šai reizei tas viss, jāsteidz darbos un tiekamies jau pēc neilga laiciņa! Z.
Projekts “New Experience” īstenots "Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros un finansējumu saņem no Eiropas Savienības