Anetes valodas un mākslas eksperimenti Spānijā

Mans vārds ir Anete un jau kopš janvāra es darbojos kā brīvprātīgā jauniešu organizācijā "En construcción" Avilesā, Astūrijās, Spānijas ziemeļos. "En construcción" sadarbībā ar Avilesas pašvaldību jau vairāk nekā 10 gadus pilda jauniešu informācijas centra funkciju zem nosaukuma "Eiropa šeit", kur jaunieši var saņemt informāciju par dalību Eiropas brīvprātīgā darba vai jauniešu apmaiņu, vai apmācību projektos. Vēl notiek dažādi tematiski pasākumi, starpkultūru vakari, feminisma klubiņš, kā arī darbojas vietējā jauniešu radio studija. Tāpat arī mana uzņēmējorganizācija sadarbojas ar dažādām vietējā līmeņa organizācijām un īsteno iniciatīvas pilsētā. Gandrīz katru trešdienu un ceturtdienu no 17.00 līdz 18.00 es dodos uz ‘’Bērnu padomi’’ (El Consejo de la Infancia). ‘’Bērnu padomē’’ piedalās bērni un pusaudži no 7 līdz 18 gadu vecuma, tā sastāv no 3 dažādām grupām. Katru sesiju es piedāvāju bērniem un pusaudžiem iepriekš sagatavotas aktivitātes un dinamikas, kurās parasti viņi labprāt piedalās. Aktivitātes ir dažāda stila un ar dažādiem mērķiem – labāk iepazīties ar grupas biedriem, kas īpaši labi noder, kad uz ‘’Bērnu padomi’’ ir atnākuši jauni bērni vai pusaudži; mācīties ieklausīties tajā, ko saka citi; dinamizēties vai vienkārši izklaidējošas aktivitātes un dinamikas. Divās sesijās es iepazīstināju bērnus ar klasisko latviešu folkloras spēli ‘’Andreja upe’’, kura viņiem patika. Kādā no reizēm manis sagatavotā aktivitāte bija spēle ar latviešu idiomātiskajiem izteicieniem un dzejas daiļlasīšanas konkurss. Grupas specifikas un laika ierobežojuma dēļ gan nācās abu aktivitāšu saturu samainīt, kā rezultātā pasākumam atvēlēto stundu pavadījām konkursā par latviešu idiomātiskajiem izteicieniem un vienkārši daiļi lasot Eduarda Veidenbauma leģendāro dzejoli ‘’Reiz zaļoja jaunība’’.Man par pārsteigumu divi pusaudži, divreiz apskatot uz tāfeles uzrakstītos latviešu transkripciju spāņu valodā, dzejoļa pantus nolasīja perfekti, jebkurš latvietis, nejauši garām ejot, varētu saprast ikvienu vārdu. Vislielāko jautrību dalībniekiem sagādāja latviešu idiomātisko izteicienu oriģinālrakstība, kas viņiem, visticamāk, izskatījās pēc nesaprotama burtu kopiņām. Viens no zēniem vērsās pie modernajām tehnoloģijām un Google, kas vainagojās ar nosacīti līdzīgas latviešu izteiciena izrunas atrašanu.

Kas attiecās uz izteicienu testa idejisko saturu, pēc šīs aktivitātes nonācu pie secinājuma, ka šis tests bija pārāk viegls, jo ikviena komanda bez problēmām atminēja katra latviešu idiomātiskā izteiciena patieso nozīmi un spāņu ekvivalentu. Katrs jautājums sastāvēja no burtiski iztulkota latviešu sakāmvārda un trīs iespējamajiem spāņu ekvivalentiem. Spāņu idiomātiskos izteicienus biju atradusi jau kādu laiku iepriekš, savukārt divas nodarbības agrāk kopā ar vecāko ‘’Bērnu padomes’’ grupu nedaudz revidējām izteicienus, jo atklājās, ka, lai gan šie izteicieni ir spāņu valodā, tie pavisam noteikti nenāk no Spānijas, un to nozīmi paši spāņi var tikai minēt. Jāpiebilst, ka spāņu valodas daudzveidība manā ikdienas dzīvē laiku pa laikam ienes nelielus kuriozus. Vēl kāds fundamentāls secinājums pēc šīs izteicienu un poēmas lasīšanas spēles, ir nepieciešamība katrai vecuma grupai izvēlēties citas aktivitātes vai pielāgot tās, krasi pārveidojot. Vadoties pēc ceturtdien piedzīvotā, esmu pārliecināta, ka citai vecuma grupai (šoreiz tie bija pusaudži no 12-13 gadiem), šāda starpkulturāla nodarbība būtu piemērotāka. Latviešu idiomātisko izteicienu un daiļlasīšanas spēle dalībniekiem bija izklaidējoša un deva iespēju nedaudz iepazīt vienu no latviešu kultūras šķautnēm tiem, kuri to vēlējās. Mans ieguvums viennozīmīgi ir jauna pieredze un pāris atklāsmes.

Vēl gribu pieminēt citu manis īstenoto aktivitāti projektā, kurai esmu devusi nosaukumu "Kā izskatās vasaras seja?". Uz šo jautājumu caur zīmējumiem un fotogrāfijām turpmāk varēs atbildēt bērni un jaunieši vecumā n 8 līdz 18 gadiem. ‘’La Cara del Verano’’ jeb latviski ‘’Vasaras seja ‘’ ir mana pirmā lielā realizētā ideja, kura radās jau februārī. Man tas bija ilgi lolots projekts, kura realizāciju es nepacietīgi gaidīju. Sākotnēji konkurss saucās ‘’Pavasara seja’’, un, vasaras pirmajam mēnesi iestājoties, mēs (organizācija) to nomainījām, tomēr tas nekādi neaizēno manu prieku. Plānojot foto un zīmējumu konkursu ‘’Vasaras seja’’, mans galvenais mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu interesi zīmēšanas un foto mākslās, kā arī dot iespēju realizēt savas kreatīvās prasmes. Un, nē, iepriekšējais teikums nav formāla definīcija no kādas grāmatas, bet gan patiesa mana vēlme. Nav noslēpums, ka mūsdienu pasaulē vide un sociālie foni, ar ko sastopas bērni un pusaudži ir daudz savādāka nekā agrāk, tomēr arī mūsdienās māksla ir lielisks veids kā veselīgā ceļā pacelties pāri ikdienas stresam, negācijām un grūtībām. Vēl pie tam, ‘’Vasaras seja’’ ir brīnišķīga iespēja izmantot telefonu foto kameras, lai radītu ko skaistu. Iespējams, kādam šāda ideja šķiet utopiska, tomēr es domāju, ka māksla var mainīt, ja ne pasauli, tad vismaz mūsu ikdienu gan. Man bija iespēja prezentēt šo foto un zīmējumu konkursu organizācijas ‘’Transit’’ jauniešiem. ‘’Transit’’ ir organizācija, kas strādā ar pusaudžiem, kuri daļēji pametuši skolu, grasās to pamest, vai atrodas kādā no riska grupām. Lai gan jau iepriekš biju darbojusies kopā ar šiem jauniešiem, un zināju, ka viņu uzvedība un attieksme noteikti neatbilst klasiskajam stereotipam par ‘’īpaši grūti audzināmiem pusaudžiem’’, jo uzvedās viņi pavisam pieņemami un pieklājīgi, nedaudz baidījos, kā viņi reaģēs uz foto konkursu. Vakar bija pirmā diena, kad nodarbībā ar ‘’Transit’’ klāt nebija Sulema, organizācijas galvenā koordinatore, bijām tikai es un Fabio, brīvprātīgais no Itālijas. Man par pārsteigumu, arī bez Sulemas un skolotāju klātbūtnes, pusaudži mani uzņēma atsaucīgi, un pacietīgi noklausījās par manu foto konkursu. Manas raizes, ka viņi par to smiesies vai manī neklausīsies vispār, nekādā ziņā nepiepildījās. Uzreiz pēc tam mēs devāmies uz skolas pagalmu, kur Fabio vadīja viņiem fotografēšanas nodarbību, iesakot vienkāršas, bet fundamentālas idejas, lai fotogrāfijas izdotos skaistas. Tā kā foto nodarbībā tika mācīts, kā fotografēt ar mobilo telefonu, iespēja iemācīties to darīt jaunā kvalitātē bija katram. Jāpiebilst, ka arī es guvu vērtīgas un jaunas atziņas šajā sfērā, jo man ‘’telefonu fotografēšana’’ ir sveša. Bijām iepriecināti, kad redzējām, ka daudzas no viņu safotografētajām bildēm izdevās vasarīgi skaistas un pavisam atbilstošas lai piedalītos foto konkursā ‘’Vasaras seja’’.

Projektu "Cómo está El Patio! 2 Edición" finansē ES programma Erasmus + Jaunatne darbībā un Spānijas nacionālā aģentūra.