Apmācības Itālijā jaunatnes darbiniekiem

Pagājušā gada rudenī daži jaunatnes darbinieki no mazākām Latvijas pilsētiņām devās uz “Erasmus+” finansētām apmācībām Itālijā,Pesaro pilsētā. Apmācībās piedalījās jaunatnes darbinieki no 7 valstīm – Itālijas, Austrijas, Spānijas, Turcijas, Bulgārijas, Francijas un Latvijas. Un 3 jaunatnes dalībnieki no Latvijas vēlas dalīties savā pieredzē ar citiem.

Gundega Jēkabsone, 307. Džūkstes mazpulka vadītāja :

Apmācību laikā mācījāmies un dalījāmies pieredzē ,kā motivēt, atbalstīt, stiprināt jauniešus būt pilsoniski aktīviem, iesaistīties kopienu attīstībā. Analizējām problēmas un meklējām iespējas dažādās valstīs, reģionos. Mums ir daudz līdzīgā, bet ir arī daudz atšķirīgā. Piemēram itāļu un franču kopienās ir bēgļu integrācijas problēmas, kādas mēs neizjūtam Latvijas laukos, taču mazos, nomaļos Itālijas ciemos, līdzīgi kā mums, ir ierobežotas sabiedriskā transporta iespējas, un līdz ar to iespējas jauniešiem nokļūt patstāvīgi uz aktivitātēm ārpus ciema. Jaunieši līdz 18 gadiem, pirms autovadītāja tiesību un auto iegūšanas ir ļoti atkarīgi no vecākiem. 

Apmācības rīkoja organizācija “Vicolocorto”. Tā ir organizācija, kuras galvenā darbība ir veicināt jauniešu mobilitāti caur brīvprātīgā darba projektiem. Vicolocorto organizē brīvprātīgo uzņemšanu visā Pesaro reģionā, gan savā, gan citās organizācijās. Pašlaik Vicolocorto koordinē 28 brīvprātīgos visā reģionā.

Ja ļoti personīgi, tad arī man šī bij neliela saņemšanās iziet no komforta zonas, jo šīs man bij pirmās starptautiskās jaunatnes darbinieku apmācības (bet ne gluži pavisam pirmās, senāk esmu braukusi par lauksaimniecības tēmu). Tā kā mana angļu valoda pārsvarā ir pašmācības ceļā apgūta un pietiekama ļoti vienkāršai komunikācijai, tad bija jāsaņemās pateikt sev - es to varu un drīkstu! Bet tā kā šādos kursos ir pārsvarā jāklausās, nedaudz jārunā un pavisam pavisam maz jāraksta, tad galā tiku gana labi. Un nevienam šajos kursos angļu valoda nebija dzimtā valoda, līdz ar to visi lieto salīdzinoši vienkāršu valodu un viens otru saprot un atbalsta ja ir valodas grūtības. Bet šie kursi bij arī ļoti tieši trāpīgi man sirdij vistuvākajai tēmai - lauku kopienu attīstība un jaunieši laukos. Tāpat vēlreiz guvu apliecinājumu,cik svarīgi katrai pilsētai, ciemam atrast savu "varoni", "leģendu" un ap to veidot un attīstīt ciemata tēlu. Tā Pesaro - Rosini dzimtene (konfektes negaršīgas par psihu cenu, bet kā tu nenopirksi atvest savējiem, bet tā es veicu ieguldījumu Pesaro attīstībā, un šeit stāstu savējiem, ka mums jādara līdzīgi) vai Candelara - sveču festivāls. Ir jau mums arī Sabiles vīna svētki, un citi, bet es vēl vairāk iedegšos par to, ka Džūkstei jāattīsta "Pasaku zemes" tēls.  Un vēl es pierakstīju ļoti daudz enerdžaizerus (es nezinu kā pareizi latviski), iepazīšanās aktivitātes un  citas nodarbību aktivitātes, kuras izmantošu darbā ar mazpulcēniem. 

Starptautiskās apmācības ir lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi, jaunu iedvesmu un jaunas metodes darbam ar jauniešiem savu kopienu attīstībai.

Ance Tīmane, Aizputes jauniešu centra “Idejas mājas” vadītāja :

Apmācībās ļoti daudz tika diskutēts par izaicinājumiem ar ko saskaras lauku reģioni, kā sadarbojieties kopienā ir iespējams šos izaicinājumus pārvarēt un kādas metodes mēs varam izmantot, lai motivētu jauniešus un vietējos iedzīvotājus iesaistīties. No kurienes izaicinājumi mūsu kopienā rodas un kā sadarbojoties mēs varam tos pārvarēt.
Pēc apmācībām secinājums ir viens :

Neskatoties no kādas valsts Tu nāc, problēmas lauku reģionos ir ļoti līdzīgas, bet risinājumi ir miljoniem. Viss atkarīgs no tā kā mēs skatāmies uz šo izaicinājumu un kādu sākumpunktu izvēlamies startam.

Arturs Blumbergs, Vaiņodes vidusskolas sporta skolotājs un jaunatnes lietu aktīvists :

Apmācības, man ļoti patika, bija interesanti iegūt jaunu starptautisku pieredzi, kā arī paplašināt draugu loku. Lielākais izaicinājums, man personīgi bija - nokļūšana, jo dēļ laikapstākļiem sanāca nokavēt lidmašīnu un pārsēšanos, bet visu veiksmīgi atrisināju un laicīgi nokļuvu galā lai pa taisno mestos iekšā mācībās. Personīgi man patīk šāds - neformālais mācību veids, ar daudz uzskates materiāliem, praktisku darbošanos, patstāvīgu un grupu darbu.

Iegūtās zināšanas noteikti izmantošu savā darbā - kā skolotājs, treneris, kā arī pastiprinot zināšanas par projektu rakstīšanu, ir radusies vēlme to izmantot praktiski.

 

Raksts atspoguļo tikai autora viedokļus.