"Vai jums nav bail, ka izpostīs?" – dzīve ar kopienas dārzu

– Kopienas dārzs?

– Jā.

– Pie Juliannas pagalma?

– Jā.

– Bet tur taču baigā tusiņu vieta. Nebaidāties, ka jums tur visu pirmajā nedēļā saplēsīs un izdemolēs?

Ticiet vai nē, bet šī ir viena no biežākajām reakcijām, kad runājam par kopienas dārzu pilsētas centrā. Mēs neļaujamies bailēm vai skumjām par, iespējams, izpostīto dārzu. Neplānojam arī celt augstus žogus vai likt atslēgas. Gluži otrādi. 

Pētījumi,kas veikti šajā jomā, parāda, ka apzaļumota pilsētvide var kalpot kā kriminālās situācijas stabilizētājs pilsētā un to pat uzlabot. Cilvēki no nelabvēlīgas sociālās vides apzaļumotās pilsētas teritorijās, kas pieder vietējai kopienai, jūtas daudz drošāk un komfortablāk. Turklāt tas paver iespēju iedzīvotājiem iepazīties, komunicēt un kļūt par daļu no nelielas, taču ciešākas vietējās sabiedrības. Kopienas dārzs spēcina apziņu, ka iedzīvotāji ir gana stipri, lai īstenotu savas vietējās iniciatīvas, gana varoši, lai sadarbotos un spētu iekļauties pilsētas dzīvē.

Būtiski, ka kopienas dārzs ir pieejama vide ikvienam un katrs var justies tam piederīgs vai noderīgs – atnest savu stādu, sēklas, veikt noderīgus dārza darbus – ravēt, laistīt u.c. Tas veido lielāku piederību neaizsargātākām grupām vairāk nekā spējam iedomāties.Kopienas dārza ietvaros plānojam sadarboties ar Valsts probācijas dienestu un dārza darbos piesaistīt arī viņu pārraudzībā esošus cilvēkus. Šādi un līdzīgi piemēri ilgstošā laika periodā ir pētīti Ņujorkā, un ir pierādījies, ka kopienas dārzi ne tikai palīdzējuši daļai sabiedrības atturēties no noziedzības, bet arī palīdzējuši daudziem, kas cieš no atkarībām, nostāties uz savām kājām. Dārzs ir palīdzējis novirzīt domas no atkarībām un vērst enerģiju daudz pozitīvākā virzienā.

Veidojot kopienas dārzu, mēs vēlamies nodrošināties ar lielāko, kas mums ir – ar uzticēšanos. Uzticēšanos saviem pilsētas iedzīvotājiem, viņu idejām un aizrautībai par dārzu. Un uzticēšanos sabiedrībai kopumā – ka spējam mainīties, kļūt labāki, iesaistošāki, iesaistīties spējīgāki un atvērtāki ikvienam.

Ilze

Projektu “Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.