Ko jūra par to teiktu?
30. aprīlī aizvadījām sarunu vakaru par jūru. Sākotnēji iedzīvotājiem tika lūgts pamanīt un akcentēt pozitīvos aspektus, kas Liepājas jūrai un piejūrai piemīt. Iedzīvotāji novērtē salīdzinoši mierīgos peldēšanas apstākļus, pozitīvi tiek vērtēta arī pludmales uzturēšana un apsaimniekošana, svaigais gaiss, dažādu fizisko aktivitāšu iespējamība (gan skriešana, peldēšana, gan vindsērfings, sērfošana), tika novērtēts potenciāls gan Karostas fortiem, gan visai pludmalei kopumā.
Taču arī uzlabojamā vēl daudz – pludmales labiekārtošanas darbi, regulāra tīrīšana, nepieciešamība pēc lielāka skaita noslēgtu konteineru. Iedzīvotāji satraukušies arī par dzeltenas vai melnas krāsas izskalojumiem – putām, kas nav dabiskas izcelsmes, par kāpu biotopiem, par Otrā pasaules kara laikā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem. Tikpat satraucoša ir arī kuģu balasta ūdeņu izgāšana jūrā, Karostas fortu stāvoklis – tie pamazām brūk iekšā jūrā un būtu nepieciešams risinājums, kā tos saglabāt. Tika uzsvērta arī sabiedrības izglītošanas nozīme.
Problēmu risināšanā vienmēr mēģinām sākt ar sevi. Iedzīvotāji atzina, ka biežāk vajadzētu atbalstīt jau esošās kampaņas, veidot regulāras piekrastes tīrīšanas iniciatīvas, pašiem neradīt liekus atkritumus ikdienā, sekot līdzi akcijām par Baltijas jūras zivju nozveju (attiecīgi neēst apdraudētās zivju sugas, piemēram, mencas), Karostas fortu jautājumu risināšanā piesaistīt vietējos aktīvistus,informēt Valsts Vides dienestu par piesārņojumiem.
Pašvaldības iesaistīšanos jūras un piekrastes uzturēšanā liepājnieki vēlas redzēt šādos virzienos:
- Aizveramas atkritumu urnas pludmalē, pie kurām netiek putni;
- Karostas pludmales labiekārtošana;
- Informatīvu ziņojumu izvietošana par krasta erozijas sekām un potenciāliem nogruvumiem bīstamās vietās;
- Veikt ostas un ekonomiskās zonas kontroli, lai nepieļautu ūdens piesārņojumu;
- Rūpēties par pludmali arī nesezonā;
- Noteikt naudas sodus par izsmēķu un atkritumu atstāšanu pludmalē un kāpu zonā;
- Ar dažādiem paziņojumiem un informācijas plāksnēm aicināt cilvēkus pacelt atkritumus un izmest urnās;
- Popularizēt informāciju par atkritumiem kanalizācijas sistēmās – ko liegts tajās mest.
- Piesaistīt ne tikai vietējos ekspertus kāpu zonas biotopu izvērtēšanai, bet arī nacionāla vai Eiropas līmeņa speciālistus;
- Veidot regulārus pasākumus, kur cilvēkiem ir iespēja mācīties par jūras bioloģiju un piekrastes biotopiem;
- Rīkot Baltijas jūras konferences vai forumus, piemēram, Lielajā Dzintarā, iesaistot skolas un universitāti, vietējos speciālistus un NVO, Pasaules Dabas fonu, Projektu Mana Jūra. Aicināt jauniešus izstrādāt iniciatīvas, iesaistot sabiedrību.
Savukārt no valsts un Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības Ministrijas liepājnieki sagaidītu šādu rīcību:
- Pesticīdu pilnīgu aizliegšanu vai stingrāku kontroli lauksamniecībā. (Pesticīdi kopā ar augsni nonāk upēs un pēc tam arī jūrā);
- Jāaktualizē problēma, ko rada pastiprināta organisko vielu pieplūduma radītās sekas no visām upēm, kuras ietek Baltijas jūrā;
- Jūras aizsardzības likumprojektu un konvenciju mērķtiecīga un pārdomāta virzīšana politiskajā dienaskārtībā.
- Eiropas fondu piesaiste Karostas fortu atjaunošanai un nosargāšanai.
Sarunu vakarā piedalījās nodibinājuma Vides izglītības fonds vadītājs un kampaņas Mana jūra iniciators Jānis Ulme. Kampaņa Mana jūra šogad notiks jau 10 gadu, un tā ir iespēja iedzīvotājiem reizi gadā pašiem piedalīties jūras piesārņojošo atkritumu monitoringos, kā arī redzēt Latvijas tik dažādās piekrastes spožumus un postus. Plašāk par Mana jūra: www.manajura.lv, kā arī kampaņas Facebook lapā. Jānis dalījās ar iespaidiem par monitoringa rezultātiem tieši Liepājā un par tendencēm Liepājas peldvietu piesārņojumā.
Par jūru mēs noteikti runāsim vēl, jo īpaši tāpēc, ka pludmales sezona tūliņ tūliņ tikai sāksies.
Pagaidām uz tikšanos nākamajā sarunu vakarā 28. maijā, 18:00. Runāsim par mežiem.
Bloga ieraksts tapis projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.