Eiropas Brīvprātīgais darbs Liepājas katoļu pamatskolā: Liecības par starpkultūru mākslas projektu bērniem

Tu nekad nezināsi savu darbu rezultātu. Bet, ja tu neko nedarīsi, rezultāta nebūs... (Mahatma Gandhi)

34033963 10215105611547037 3238676529714036736 n

 Pirms es sāku runāt par savu EBD pieredzi, es gribētu pastāstīt mazliet par sevi.

Es esmu Kamilla, no Itālijas, un dzīvoju Liepājā kopš 2017.gada septembra nogales. Esmu pa pusei itāliete, pa pusei peruāniete. Ceļošana un jaunu kultūru iepazīšana ir kaut kas, ko esmu mācījusies no mazotnes. Man bija iespēja dzīvot dažādās valstīs un pagājušā gada augustā, es nolēmu pieteikties brīvprātīgajam darbam Latvijā par kuru es nezināju gandrīz neko. Kad es pateicu savai ģimenei un draugiem, ka pārvācos pēc nepilna mēneša, viņi uzskatīja mani par drosmīgu un mazliet traku, bet es klausījos tikai sevī, un te, nu, es esmu apmierināta ar savu izvēli. Es nolēmu uzsākt šo piedzīvojumu kā brīvprātīgā Liepājas Katoļu pamatskolā tāpēc, ka gribēju iemācīties mazliet vairāk par pedagoģiju, iegūt jaunas prasmes un pieredzi. Man ir bakalaurs pirmsskolas pedagoģijā un maģistra grāds mākslas pedagoģijā, un šis projekts perfekti atbilda manām iepriekšējām studijām un interesēm. Kad es te ierados, es jutos pilnīgi apjukusi zemē, kuras valodu es nesapratu. Pirmā mēneša laikā es domāju, ka padošos, daudzas reizes es domāju par atgriešanos mājās. Taču skolas darbinieki un mana koordinējošā organizācija (Radi Vidi Pats) lieliski man palīdzēja iejusties. Laikam ritot, es jūtos ļoti laimīga šeit, skola man ir kā mājas, kur eju un pavadu laiku gan ar tās darbiniekiem, gan bērniem. Esmu ļoti pozitīvi pārsteigta par to ikdienas darbu, ko veic pedagogi, lai bērniem nodrošinātu labu izglītību, kur viņi var mācīties, brīvi izpaužot sevi, savas domas un radošumu. 

9 mēneši pilsētā, kurā piedzimst vējš

32634508 10156143845801130 1628295657523511296 n

 Mans laiks pilsētā, kur vējš un lietus saplūst vienā (no manas rudens pieredzes ) pamazām noslēdzas. Aptuveni pēc divām nedēļām es atgriezīšos mājās (Tbilisi, Gruzijā).

Septembrī, projekta sākumā, man bija grūti gan skolā, gan pilsētā. Ņemot vērā kultūru, mentalitāti, tradīcijas, laika apstākļus, pārtiku u. c. atšķirības starp Gruziju un Latviju, adaptācijas process ieilga arī pēc iebraukšanas apmācībām septembra beigās.

Es sāku projektu ar ievadprezentāciju par sevi un valsti, no kuras es nāku. Es to stāstīju gandrīz katram skolēnam.

Lucijas stāsts

Kā brīvprātīgā es pieteicos projektam ar nosaukumu "No bikes, no party" kas pieņem ceļotājus no tuvām un tālām valstīm, lai dotu tiem visu nepieciešamo dzīviošanai - guļvietu, pārtiku, iespēju redzēt jaunas sejas un piedalīties dažādās radošās darbnīcās, kurās pārsvarā tiek apspriests viss par un ap ceļošanu.

Atminos manu mammu sakot, ka es gatavojos visam par vēlu, kam gan es nepiekritu, jo kāpēc gan dzīvot nākotnei, ja es varu dzīvot tagad? Ar šādu domu es dzīvoju līdz brīdim, kad EVS bija patiešām sācies un kā vienmēr...

Zuras un Sanjas stāsti

Kad biju 14 gadus vecs, es aktīvi darbojos kādā nevalstiskajā organizācijā savā dzimtajā pilsētā. Es biju iesaistīts dažādās aktivitātēs, kas tika organizētas skolēniem, gan skolas ietvaros, gan pilsētas mērogā (uztīrīšanas darbi, labdarības akcijas, ielu akcijas u.c.). Kopš tā laika esmu ieguvis vairākas brīvprātīgā darba pieredzes, kas ir saistītas ar vietējo laikrakstu (es brīvprātīgi rakstīju par vietējās jaunatnes problēmām), vietējo valdību (vadīju tūres visas pilsētas apjomā, lai atbalstītu tūrisma attīstību Guria reģionā) u.c.

ErasmusLV

AgencyLV