Alive and kicking

Beidzot esmu apsēdies, lai pastāstītu par savu pieredzi Latvijā. Labi, nezinu, kur īsti sākt, tāpēc sākšu ar sevis iepazīstināšanu.

Čau, mani sauc Tadej Dolamič un es nāku no, mazas vistas formas valsts, Slovēnijas, kura atrodas starp Horvātiju, Itāliju, Austriju un Ungāriju. Esmu tagad 30 gadus vecs un šeit Latvijā vietējie un citi brīvprātīgie sagādāja labāko dzimšanas dienas pārsteigumu manai apaļajai jubilejai. Pirms es ierados šeit, es jau biju pabijis divos īstermiņa projektos, pirmais bija Horvātijā, strādājot lāču patversmē un tas bija mans bērnu dienu sapņa piepildījums un otrais bija Beļģijas pilsētā Lēvene, strādājot cirka skolā, kur es mēģināju iemācīties jaunus trikus, un šī pieredze bija acs-atveroša atrast kaut ko jaunu un ārpus savas komforta zonas, jo es sapratu, ka šādā veidā es varu gūt pieredzi daudz vairāk un dziļāku. 

Kad es meklēju savu nākamo piedzīvojumu, es atradu piedāvājumu Latvijā, neskatoties uz to, ka vakance minēja, ka jāpiesakas līdz 24 gad vecumam. Un es pieteicos un biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka esmu pieņemts. Tajā dienā, kad devos prom un lidmašīna pacēlās, es jūtos atvieglots. Šī pieredze manu dzīvi padara labāku, māca man par socializēšanos, uzticību citiem un komunikāciju darba grupās. Sākumā es atrados mazā pilsētiņā, Nīcā, apmēram 27 km no Liepājas, kur atrodos šobrīd. 

Liepāja un tās iedzīvotāji man māca sociālās un komunikācijas prasmes, kuras es nekad nebiju mēģinājis piekopt un tagad es atrodos starp cilvēkiem, kas mani māca un iekļauj mani, un tagad es varu uzlabot savas sociālas prasmes un tas mani padara priecīgu. Liepāja ir vieta, kur darbā man nav sajūta, ka strādāju ar kolēģiem, bet vairāk kā sadarbošanās ar draugiem. Mana “vecajā” dzīvē, es biju nobijies no daudzām lietām, situācijām un cilvēkiem un 30 gadus es novēroju dzīvi tā vietā, lai to dzīvotu. Slīcinot savas dusmas, skumjas un emocionālās sāpes alkoholā, bailīgi gaidot, kad salūzīšu un zaudēšu sevi tumsā. 

Un, te, nu, es esmu uzlabojot sevi mācoties kaut ko jaunu  katru nedēļu, iegūstot prasmes izkļūt no melnā cauruma, kas bija mana dzīve iepriekš. Es nebūtu spējīgs izdarīt to viens, bet šeit es esmu laimīgs būt starp brīnišķīgiem cilvēkiem no Latvijas, Itālijas, Rumānijas un Spānijas. Šie cilvēki ir kā mana otrā ģimene, kas deva man sajūtu būt piederīgam kaut kur. Mans darbs šeit pārsvarā ir labot lietas, kā piemēram, izolēt logus, mēteļu pakarinamo un krēslu atjaunošana, durvju izgatavošana. Tuvākajā nākotnē es plānoju izveidot filmu par Liepāju, varbūt arī kādu koka grebšanas darbnīcu “House of Hope”. Es ceru, ka iemācīšos latviešu valodu līdz sava projekta beigām. 

Paldies Lindai, Marika, Madalinam, Lukam un citiem.

 

Tadej Dolamič

Projekts "Solidarity Seekers" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmu “Eiropas Solidaritātes Korpuss”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu.

Raksts atspoguļo tikai autora viedokli.

Dažādība un prieka vairošana divās nedēļās

Sadarbībā ar Francijas organizāciju "Romans Internationla" biedrība „Radi Vidi Pats” programmas Erasmus+ ietvaros uzņēma četrus franču jauniešus - Bastiens, Emma, Manu, Žadjē, kuri ikdienā studē koledžā un apgūst sociālā darbinieka profesiju. 

Denisa EVS stāsts

 37723821 10216588971215109 2798260661807742976 n    

Mans ceļojums uz Latviju

Es vēlos izteikt pateicību NVO Miroir Vagabond, kas iepazīstināja mani ar NVO Compagnons Bâtisseurs un tās darbībām. Pateicoties viņiem, es varēju pavadīt 6 nedēļas Latvijā. Un es vēlos izteikt pateicību Radi Vidi Pats cilvēkiem, jo īpaši, Lindai, Agatai, Zuram un Sanjai.

Pēc sagatavošanās tikšanās ar Annu Sofiju Kolardu no Compagnons Bâtisseurs mani interesēja dažādas projekta tēmas.

Viena no priekšskatītajām tēmām bija velosipēds kā ilgtspējīgs transporta veids ( Liepājā bija ļoti viegli izmantot velosipēdu, tie bija visur).

Citas lietas, kas man ļoti patika, bija aktivitātes Jauniešu mājā, RVP ēkas renovācija un darbs bioloģiskā saimniecībā.

Turklāt šī brauciena laikā es daudz ceļoju, kas ļāva man atklāt jaunas valstis un jaunas kultūras.

 IMG 20180629 220736    

Kad es ierados Liepājā, mani uzņēma ļoti labi. Vieta, kuru man ierādīja, bija ļoti jauka, tā bija liela un labi dekorēts. “ Man patika ideja, kā viņi izdekorēja vietu ar pārstrādātiem priekšmetiem.” Man bija dažas problēmas ar mājas atslēgu, bet problēma tika atrisināta ātri.

Drīz pēc manas ierašanās Marika Zveja un viņas draugi man parādīja daļu no pilsētas. “ Es biju ieintriģēts un patīkami pārsteigts.” Vēl citā dienā es ar Sergeju Morozo un Janu Perenko pastaigājāmies Liepājas ziemeļu daļā. “Es pavadīju lielisku dienu, un viņi man paskaidroja daudzas lietas par pilsētu.

Pateicoties šai iespējai, es varēju renovēt RVP māju, strādāt kopā ar komandu un uzzināt kaut ko par ēkas atjaunošanu. Komanda bija patiešām lieliska.

Es arī gāju uz jauniešu māju un piedalījos dažādās aktivitātēs ar bērniem. Tur es satiku ļoti labus cilvēkus, un  viņi man iedeva daudz ideju par aktivitātēm, kuras es vēlāk varu izmantot. Man ļoti patika, ka šajā mājā strādāja ar dažāda līmeņa bērniem kā vienu grupu kopā. No tā es daudz ko uzzināju. Liels padies Karosta Kids.

Un beidzot es aizbraucu uz ciematu. Pirmo reizi es tur devos, lai palīdzētu sagatavoties vasaras saulgriežiem. Darbs bija nedaudz grūts un nogurdinošs, bet mēs visu sagatavojām kopā lielā grupā. Es biju laimīgs, strādājot kopā ar lieliskiem cilvēkiem, man viņi ļoti patika. Pateicoties viņiem es redzēju un darīju lietas, kuras nekad nebiju gaidījis savā dzīvē : parūpēties par kazām, slaucīt pienu no tām un taisīt sieru, lekt pāri ugunskuram. Jocīga tradīcija, bet tas bija forši.

Otrreiz, kad devos uz ciematu atpakaļ, es palīdzēju ar ikdienas darbiem. Es ievēroju, ka cilvēki šeit ir dāsni un laipni. Viņiem patīk spēlēt mūziku, viņi teica, ka māk spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus.

Un te nu es esmu sava projekta vidū. Latvijā vissarežģītākā lieta, kuru pieredzēju, bija saprast ko citi man saka angļu valodā. Bet viņi dara to labāko, lai es saprastu maksimumu no tā, ko viņi pateica. Reizēm tas mani sagrāva, bet dienu pēc dienas es iemācos arvien vairāk.

 IMG 20180703 180406    

Denis Detiege

 

Brīvprātīgais IDEJU MĀJĀ

Μans vārds ir Dimitrios Sarigiannidis, un šogad es strādāšu kā brīvprātīgais IDEJU MĀJĀ, Aizputē, Latvijā!

Sanjas EVS pieredze

Mani sauc Sanja, un es esmu 26 gadus veca brīvprātīgā darba veicēja no Horvātijas. Man radās interese kļūt par EBD brīvprātīgo, kopš piedalījos savā pirmajā jauniešu apmaiņas programmā – pirms četriem gadiem, mazā Ungārijas ciematā. Šī brīnišķīgā pieredze palīdzēja man saprast, ka ir daudz vērtīgāk pavadīt savu laiku nomaļā, nezināmā ciematā ar jauniem un apbrīnojamiem cilvēkiem no citām valstīm, nekā uz dažām dienām doties uz lielām pilsētām caur ceļojumu aģentūrām, kur kopā ar draugiem var vien fotografēties, pastaigāt pa pilsētu un doties atpakaļ mājās, neko vairāk no pieredzes neiegūstot.

No sākuma mani tikai interesēja EBD iespējas, kas tas īsti ir, taču pēc piedalīšanās 3 apmācībās un vēl 2 jauniešu apmaiņas programmās, es apņēmos kādu dienu pati pieteikties un piedalīties EBD projektā. Es allaž esmu vēlējusies ceļot veidā, kas nav tipisks tūristiem, jo tas garantē ekstravagantāku pieredzi - iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem un viņu kultūru, kā arī citu ceļotāju sastapšana, kuriem ir tāds pats mērķis kā tev – ietekmēt gan sevi, gan vietējo sabiedrību.

ErasmusLV

AgencyLV