Pasaules dārzi

Jau iepriekš esam rakstījuši par dažādu pasaules pieredzi, kas ļauj paraudzīties uz urbāno dārzniecību no neierastāka skatu punkta. Balkondārzniecība, mazdārziņš vai liela saimniecība būtiski atšķiras no tā, ko esam iecerējuši veidot Kuģinieku ielā 6, pirmajā Liepājas kopienas dārzā.

Lai veicinātu savu un iedzīvotāju izpratni un interesi par urbāno dārzkopību, veidojām vebināru sadarbībā ar Kulturlabor Trial&Error Berlīnē dibinātāju Rūtu Vimbu, kurai ir vairāk kā 10 gadus ilga pieredze pilsētas dārzniecībā un Eiropas Solidaritātes Korpusa brīvprātīgo, dārzniecības entuziasti Elvitu Rakštīti, kura Berlīnē dzīvo un darbojas pateicoties ESK brīvprātīgā darba programmai.

Kā uzsvēra Rūta un Elvita svarīgi saprast, ka dārzs, kā jebkura publiska vieta pilsētā, ir sabiedrības komunikācijas centrs.  Tā ir vieta, kas simbolizē pilsētu izpratni par to, kā sadarboties ar iedzīvotājiem, vieta, kur satikties dažādiem cilvēkiem, ar kuriem tas citviet varbūt nebūtu iespējams. Tieši šādi satikšanās jeb publiskie centri ir solis pretim iekļaušanai, jo īpaši, ja tajos pastāv iespēja radošai, veselīgai darbībai, kas savukārt veido iedzīvotāju labklājību un pozitīvu uztveri gan par apkārtējo kopienu, gan pilsētu. Šeit pieejams brīnišķīgs video, kurā var aplūkot  septiņus dažādus pilsētas dārzus Berlīnē.

Kāpēc nodarboties ar pilsētas dārzniecību?

Dārzniecībai piemīt pamatots terapeitisks efekts, visā pasaulē to izmanto darbā ar veciem cilvēkiem, kuriem ir demence. Tādā veidā tiek uzlabots viņu stāvoklis un nodrošināta iespēja orientēties sabiedrībā. Dārza darbos ieteicams iesaistīt arī jauniešus, kas cieš no agresivitātes lēkmēm, jo darbošanās ar augiem nomierina un rada terapeitisku efektu. Turklāt uzlabojas arī šo jauniešu praktiskās iemaņas. Sarunas laikā Rūta atsaucās uz 2016. gada pētījumu Berlīnē, kura laikā pierādījies, ka dārzniecība samazina posttraumatiskā stresa sindromu (piemēram, cilvēkiem, kas piedzīvojuši karu vai līdzīgas šausmas). 

Pilsētas dārzniecība ir kopēja vide kultūras, sociālajai un paaudžu daudzveidībai, kas vienkāršā pilsētas dzīvē un formā, visticamāk, mijiedarbību neveidotu. Tā ir iespēja veicināt kaimiņu būšanu un kaimiņu attiecību stiprināšanu. Publiskā telpa vairs nav tik ļoti privatizēta, tā ir brīvāk pieejama ikvienam, kas nozīmē arī kopīgu darbošanos, kas savukārt rosina līdzdalību un rūpes par apkārtējo vidi. Pilsētas dārzniecība nozīmē bagātināt vidi un ekosistēmu, saglabāt vietējas izcelsmes sēklas. Dārzi pilsētā kalpo par mājvietu kukaiņiem, dažādiem apputeksnētājiem un tas pozitīvi ietekmē augu un kukaiņu sugu daudzveidību.

Ko stādīt, sēt un audzēt?

Šajā ziņā viss, protams, atkarīgs no konkrētās kopienas un tās vēlmēm. Taču, lūk, daži ieteikumi par augiem, kas var noderēt vienmēr:

  • Audzēt tos augus un dārzeņus, kas Latvijas (Un Liepājas) klimatiskajos apstākļos jūtas komfortabli;
  • Krokainais pētersīlis ( ēdams un otrajā gadā lieliski papildina puķu dobes);
  • Lavandas ir vērtīgas puķes (no tām var baroties bites ilgākā laika posmā);
  • Dilles, salātus var ievākt katru nedēļu, tie aug ātri;
  • Piesārņotā pilsētvidē (ar gaisa piesārņojumu) nav ieteicams audzēt brokoļus;
  • Pagrūti audzēt burkānus, bietes un citus sakņaugus (ja audzē augstajās dobēs, kastēs);
  • Tomāti prasīs lielu uzmanību, sauli, ūdeni;
  • Ļoti labi augs garšaugi, redīsi, ķirbji, cukīni;

Plašāk par pilsētas dārzniecību iespējams uzzināt vebināra ierakstā: https://www.facebook.com/RadiVidiPats/videos/578439809788502

Bloga ieraksts tapis projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.


Drukāt