Demokrātija klikšķa attālumā

26. martā aizvadījām otro nodarbību demokrātijas nodarbību ciklā “Neticu demokrātijai. Gribu demokrātiju.” Lai arī tik bieži sarunās ar apkārtējiem dzirdams: “Neesmu apmierināts ar vienu un otru procesu valstī. Tas par lēnu, tas par negodīgu”, cilvēki ne vienmēr zina, kā savu neapmierinātību pārvērst rīcībā. Ko tieši tad varam darīt?

Aizvadītajā nodarbībā aplūkojām rīkus, ar kuru palīdzību iespējams ietekmēt politiku Latvijā, neizejot no mājas, tātad – digitālā veidā. Grupās disukutējām par rīku efektivitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem, savu pieredzi darbā ar tiem. Kā viens no šobrīd zināmākajiem politisko lēmumu ietekmēšanas rīkiem Latvijā ir www.manabalss.lv . Ja ne visi ir izmantojuši iespēju iesniegt savu iniciatīvu, tad parakstīt citu iesniegtās – gan. Paši Mana balss par sevi raksta: “Portāls ManaBalss.lv ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā. Mēs strādājam, lai vērtīgākās iedzīvotāju idejas tiktu sadzirdētas!” Sadzirdēšana tiek īstenota caur iniciatīvām, kuras var ierosināt un parakstīt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu. Katra iniciatīva, ko paraksta vismaz 10 000 pilsoņu, un kas atbilst Saeimas juridiskajiem kritērijiem, nonāks Saeimā. Mūsu nodarbībā radās diskusija tieši par parakstam nepieciešamo balsu daudzumu – kādam šķita, ka tas jau ir ļoti daudz un ne vienmēr sasniedzams mērķis, kādam šķita gluži otrādi – lai veicinātu vēl lielāku pilsonisko aktīvismu, balsu daudzums būtu jāpaceļ vismaz līdz 30 000. 

Viens no jaunākajiem Mana Balss autoru veikumiem ir platforma www.parvaipret.lv . Tā ir vieta, kur katru nedēļu tiek publicēti aktuālie jautājumi, par kuriem balso deputāti Saeimā. Arī iedzīvotāji par šiem jautājumiem var nobalsot ar “Par” vai “Pret”, savukārt deputāti pēc tam šos balsojumus var redzēt, tādējādi gūstot priekšstatu par to, ko domā “tauta”. Nobalsojot par vairākiem jautājumiem, iedzīvotājs var atrast viedokļa piederību kādai no politiskajām partijām, tādējādi ievācot informāciju par katras partijas un savām vērtību sakritībām.

Daudziem nodarbības dalībniekiem nezināms bija fakts, ka arī portālā www.Latvija.lv notiek parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām. Secinājums – šī vietne vairāk jāpopularizē, jo pagaidām citas tās funkcijas aizēno tautas nobalsošanas funkciju. Turklāt parakstāmās iniciatīvas būtu nepieciešams vairāk skaidrot, par ko tās ir, kur nepieciešams, veikt arī lēmumu skaidrojumus.

Visplašākās debates izpelnījās vietējais pašvaldības portāls www.liepaja.lv, kurā regulāri tiek ievietota informācija par aktuālajām sabiedriskajām apspriešanām un iespēju rakstīt ierosinājumus par dažādiem sabiedriski apspriežamiem jautājumiem. Diemžēl līdzi šai labajai inciatīvai nāk gūzma problēmu. Kā pirmo nodarbības dalībnieki akcentēja sarežģīto reģistrēšanās sistēmu – tā ir neatkarīga, nepiesaistīta populārajām autorizēšanās vietnēm (internetbankai vai latvija.lv), taču tieši jaunas paroles un lietotājvārda izveidošana mēdz būt problēma. Paroles pazūd, tiek aizmirstas, kā arī bieži vien pati sistēma tās vairs neatpazīst. Visi bija vienisprātis, ka pieslēgšanās sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršai, kādu jau lieto vairums cilvēku. Problēmu rada arī fakts, ka pie sabiedriskās apspriešanas nav pievienota saite, ar kuras palīdzību iedzīvotāji var nonākt pie ierosinājumu rakstīšanas. Tā ir jāmeklē pašam, taču atrast – nav nemaz tik viegli. Papildus šim visam – par iespēju izteikt viedokli, rakstīt ierosinājumus liepaja.lv lapā zina vien retais liepājnieks. Šī aktivitāte noteikti ilgojas pēc lielākas popularitātes, dalībnieki grupās rosināja ideju saziņai ar iedzīvotājiem izmantot e-pastus un par jaunākajām apspriešanām ziņot tur. Tiem, kas neizmanto mūsdienu tehnoloģijas, bet, uz kuriem attiektos apspriežamie jautājumi, būtu nepieciešams pievērst uzmanību ar vides informāciju konkrētajā vietā. Piemēram,  ar ilustrācijām un iespējamo tālāko rīcību. Par sabiedrisko apspriešanu un iedzīvotāju ierosinājumiem vēlams būtu redzēt arī kādu kopsavilkumu, kas šobrīd, diemžēl, nekur neparādās.

Šajā brīdī laikam ļoti svarīgi ziņot, ka arī Radi Vidi Pats projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros radīs līdzdalības platformu tieši liepājniekiem. Tā būs atrodama mūsu mājaslapā, un tai būs līdzīgas funkcijas kā daudzām esošajām līdzdalības vietnēm – ar iniciatīvu iesniegšanu, balsošanu, komentēšanu, tikai vērsta uz vietējām problēmām. Mēs jau nepacietībā gaidām, kad varēsim ar to iepazīstināt!

Izrādās, viena no lielākajām problēmām demokrātisko rīku apguvē, tomēr ir informētība. Tāpēc mēs aicinām arī Tevi, kas lasa šo, stāstīt par demokrātijas ciklu “Neticu demokrātijai. Gribu demokrātiju.” tālāk citiem, kuriem tas varētu noderēt. Kuri vēlas mainīt, nav apmierināti, bet nezina, kā to panākt. Uz tikšanos 17. aprīlī, 17:00, kad runāsim par mūsu demokrātijas stūrakmeni – vēlēšanām! Pagaidām seko līdzi šai sadaļai mūsu mājaslapā vai Facebook (https://www.facebook.com/RadiVidiPats).

Ilze

 

Projektu “Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.


Drukāt