Atkritumi. Atkritumi. Atkritumi.

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati liecina, ka 2017.gadā Latvijas mājsaimniecībās tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu. Salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad mājsaimniecības radīja 704 000 tonnas sadzīves atkritumu, apjoms pieaudzis par 21%, neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās. No kopējā apjoma tikai 23,3% tika pārstrādāti, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk – 46,3% sadzīves atkritumu (info no Latvijas zaļais punkts).

Tas norāda uz to, ka atkritumu apjoma palielināšanās ir diezgan samilzusi problēma. Labā ziņa ir tā, ka aizvien vairāk cilvēku Latvijā atkritumus šķiro, kā arī diezgan izplatīts kļuvis tā saucamais nulles atkritumu jeb bezatkritumu dzīvesveids.

Ir skaidrs, ka atkritumu pārstrādes jomā Latvijai vēl ir, kur augt, taču mēs mēģinājām ielūkoties dažādu Liepājas mājsaimniecību dzīvēs, lai saprastu, ar kādām problēmām saskaras liepājnieki un, kādus risinājumus saredz. 26. februāra vakarā tiešsaistē par to tad arī parunājām.

Vairāki sarunas dalībnieki norādīja, ka labprāt redzētu Latvijā vienotu šķirošanas sistēmu, lai nav tā, ka, piemēram, ceļojot valsts iekšienē rodas daudz neskaidrību un jautājumu (konteineru krāsas, pašvaldībās iespējamie šķirotie materiāli utt.). Būtu nepieciešama arī lielāka caurskatāmība par to, kur nonāk atkritumi – kāpēc plastmasu un papīru var mest kopā? Vai un, cik daudz no tā visa tiešām tiek pārstrādāts? Kā sarunā atklāja SIA “Liepājas RAS” pārstāvis Normunds Niedols, runājot par plastmasas iepakojumu, šobrīd pilnīgi noteikti iespējams pārstrādāt PET pudeles, ar pārējo nav tik vienkārši.

Interaktīvā grupu darbā sarunas dalībnieki mēģināja sašķirot dažādus atkritumus tiem, viņuprāt, paredzētajos konteineros. Varēja novērot, ka ir daudz neskaidrību par pašu šķirošanu – vai glancētu žurnālu var mest papīra konteinerā? Un, kā ir ar čekiem? (izrādās, ka speciālās tintes dēļ nav vēlams tos likt pie papīra atkritumiem). Šie un citi jautājumi liek domāt par nepieciešamību cilvēkiem aizvien atgādināt par šķirošanas “noteikumiem”. 

Grupās tika meklēti arī risinājumi un piedāvājumi, kā izgaismot atkritumu problēmas.  Lūk, dažas no idejām:

  • Jau minētie iedzīvotāju zināšanu robi par šķirojamiem un nešķirojamiem atkritumiem, būtu risināmi ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju aktīvāku iesaistīšanos.
  • Kāpņu telpās izvietot saprotamas un viegli uzskatāmas infografikas vai citāda veida apkopotu informāciju par šķirošanas iespējām.
  • Uz konteineriem vai citviet jānorāda arī, ko tur NEVAJAG mest. 
  • Nepieciešama vienota atkritumu marķēšanas sistēma jeb piktogrammas, kas ļautu konkrēto iepakojumu asociēt ar noteiktu konteineru, kurā tas izmetams. 
  • Aktualizēt vietni https://skiroviegli.lv
  • Vairāk organisko atkritumu urnu un šķiroto atkritumu urnu pilsētvidē (ne visiem ir pieejami auto, lai atkritumus aizvestu uz laukumiem).
  • Izcelt labos uzņēmumus un organizācijas, kas šķiro (ārējā motivācija)
  • Strādāt pie esošā plastmasas iepakojuma aizstāšanu ar noārdāmiem materiāliem, mainīt iepakojumu dizainu, lai pēc preces nopirkšanas paliek pēc iespējas mazāk atkritumu.
  • Izveidot un popularizēt šķirošanas aplikāciju (līdzīgi kā ir soļu skaitītāji u.c.)
  • Motivēt šķirot, ieviešot lielāku apsaimniekošanas maksu nešķirotiem atkritumiem (tas gan ar noteikumu, ka pirms tam ir izstrādāta saprotama un pieejama šķirošanas sistēma).
  • Mākslas instalācijas (“Ieskaties acīs saciem atkritumiem” – caurspīdīgas urnas u.c.)
  • Ražotājiem jāizmanto tikai vienots šķirojams iepakojums.

Ja kaut daļa no šīm vēlmēm piepildītos, domāju, ka jau tuvākajos gados mūs gaidītu pārmaiņas gan sabiedrības domāšanā, gan atkritumu urnās pašu mājās. Es ļoti ļoti gaidu un ceru, ka šīs sarunas tiks sadzirdētas, jo par atkritumiem runāsim arī turpmāk un, iespējams, vasarā varēsim tikties jau lielākā diskusijā pa šo tematu. Un, atsākoties velo sezonai, dosimies ciemos uz “Liepājas RAS”, lai savām acīm pieredzētu apglabāto atkritumu apjomus un noskaidrotu dažādus interesantus un noderīgus faktus par šķirošanu.

Bet tikmēr – šķirojam!

Ilze

 

Projektu “Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.


Drukāt