Demokrātija vakar, šodien un rīt

Līdz pat septembra beigām īstenosim nodarbību ciklu par demokrātiju, kas ir viena no populārākajām un, iespējams, arī sarežģītākajām valsts pārvaldes formām pasaules vēsturē. Līdz ar demokrātijas esamību mums dots tik daudz, bet tik daudz arī jādara un jāiesaistās pašiem, demokrātija bieži vien šķiet netaisnīga vai pārvērtēta. Taču arī mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un tāpēc šajās nodarbībās centīsimies saprast, kādi rīki atrodas mūsu rokās, ar kuru palīdzību veidot tādu valsti, kādu vēlamies. 

20. februāra sestdienas tiešsaistes nodarbībā atsaucām atmiņā demokrātijas vēsturi, un definējām, ko mums katram nozīmē demokrātija. Līdztekus tādiem atslēgas vārdiem kā Iespējas, Tiesiskums, Brīvība, Atbildība, Vairākums, Cilvēks, parādījās arī Bardaks un Korupcija. Turpinājumā nelielās 3-4 cilvēku grupās atbildējām uz jautājumiem par demokrātijas šodienu un rītdienu, proti – Kādi šķēršļi ir demokrātijā šodien? un Kāda cita pārvaldes forma varētu apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības?

Kā nozīmīgākie demokrātijas šķēršļi tika nosaukti:

  • Cilvēkiem jāuzņemas atbildība. Un ne tikai par sevi, bet arī par citiem.
  • Demokrātijā nav iespējams slinkot.
  • Demokrātija mūsdienu sabiedrībai šķiet tik pašsaprotama, ka zudusi tās vērtības apziņa.
  • Demokrātiskā sabiedrībā ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, kuru jāmāk izvērtēt un to izmantot.
  • Cilvēku pasivitāte.
  • Neticība saviem spēkiem, jo lēmumu ietekmēšanas process bieži vien ir garš un birokrātisks.
  • Izpratnes trūkums par lēmumu pieņemšanas procesu demokrātijā.

Minētie šķēršļi lielā mērā parāda arī tās problēmas, par kurām domāt, kad cenšamies aizsniegt liepājniekus, kad vēlamies iekustināt iedzīvotājus pārmaiņām un aicinām izteikt viedokļus vai sniegt priekšlikumus. Tā piemēram, mēs tik bieži dzirdam par neticību, ka kaut ko iespējams mainīt – “Tur jau tāpat viss izlemts. Manī neviens neklausīsies.” utt. Tāpēc mēs tik ļoti gribam dot iedzīvotājiem vārdu brīžos, kad viņi par nenojauš, ka ar savu pateikto vai līdzdalību patiešām izdara lielas lietas (Tas attiecas uz jau notikušajiem sarunu vakariem, pēc kuriem daudzi procesi pilsētā tik tiešām pavirzās uz priekšu).

Nodarbības noslēgumā iztēlē apsvērām gan futūristiskas, gan arī pavisam reālas valsts pārvaldes formas, kas kādreiz varētu aizstāt demokrātiju, bet, kurām šobrīd noticēt ir visai grūti. Lūk, dažas no tām:

  • Sociokrātija. Uz sadarbību vērsta pārvalde, kas izveidojusies Nīderlandē.
  • Meritokrātija. Vara pieder tiem, kas to ir nopelnījuši (dažādos veidos – ar aktīvismu, izglītību utml.)
  • Tiešā demokrātija. Cilvēku grupas lēmumu pieņem pašas, savā kopienā, bez citu starpniecības.
  • Līdzdalības demokrātija. Tā paredz, ka būtiskus valstiskus lēmumus pieņem ne tikai valsts pārvalde (plašākā nozīmē) – arī pilsoņi aktīvi piedalās šo lēmumu veidošanā un ir pat lēmumu pieņēmēji. Biežāk tiek rīkoti referendumi utml.
  • Tehnokrātija. Daudzu lēmumu pieņemšana tiek atstāta iekārtu (mašīnu) un tehnoloģiju ziņā, kas tos pieņem, vadoties pēc noteiktiem algoritmiem.

Noteikti viela pārdomām.

Tiekamies jau 20. martā, 2. nodarbībā “Nepatīk? Rīkojies!”

Ilze


Drukāt