Mirklī, kad projekta ietvaros, domājām par kopienas dārzu, es pavisam noteikti nespēju iztēloties, ka tās foršās prāta vētras būt jātaisa tiešsaistes režīmā. Teorētiski jau varējām visu pārcelt vēl gadu uz priekšu, taču dabiskā interese iedzīvotāju vidū, neskaitāmie jautājumi un sajūta, ka tieši šobrīd kopienas dārza ideja virmo Liepājas gaisā, neļāva atslābt. Arī Siguldas pieredze rudenī un Noras iedrošinājums – dārza pamakoncepts ir izveidojams pirmajā pavasarī un vasarā. Fakts, ka esam atraduši izmantojamu zemes pleķīti pie paša Juliannas pagalma (Kuģinieku ielā 6), kur atrodas arī biedrība, šķiet liela veiksme.
Kā jau Linda sarunas sākumā minēja – mēs vairs nezinām, kurš sarunu vakars pēc kārtas šis ir. Katra mēneša pēdējā piektdiena līgani ieslīdējusi mūsu un arī daudzu liepājnieku dzīvēs – laiku un vietu nemainot. 29. janvārī ieslēdzām savos ekrānos sarunas par nevalstisko sektoru Liepājā – darbojāmies grupās un mēģinājām noskaidrot, kādas ir NVO vajadzības un kādi pašlaik ir pieejamie resursi.
