Cigarešu izsmēķi ir trešā izplatītākā piekrastes zonas piesārņojuma pozīcija – tiks meklēts risinājums vides stāvokļa uzlabošanai

 

Ik gadu, veicot Latvijas piekrastes zonas atkritumu monitoringu, cigarešu izsmēķi tiek identificēti kā viena no nozīmīgākajām piesārņojuma vienībām. Vidēji katros 10 piekrastes metros atrodas 16 izsmēķi, kas dabā nesadalās, apdraudot dzīvās būtnes gan piekrastē, gan jūrā. “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” ir uzsākusi padziļinātu pētījumu, meklējot risinājumu, kā varētu maksimāli ierobežot vides piesārņojumu ar cigarešu izsmēķiem, un izglītot sabiedrību par pareizu rīcību ar šiem atkritumiem.

Saskaņā ar jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma programmas kampaņas ilgtermiņa datiem, laika periodā no 2012. gada līdz 2019. gadam, izsmēķi ir trešā lielākā atkritumu frakcija šo gadu laikā, kopā veidojot 8% no visiem atkritumiem piekrastē. 

Līdzīgi kā galvenajās piekrastes zonas piesārņojuma pozīcijās – plastmasas maisiņos, kas veido 10% no visām atkritumu vienībām, un plastmasas gabaliem, kas veido 17% no visiem piekrastes atkritumiem – arī cigarešu izsmēķu sastāvā ir plastmasa, kas dabā nesadalās un vidē nepazūd. Gadu gaitā plastmasa sadrūp mazākās vienībās, veidojot mikroplastmasu. Cigarešu izsmēķi, kā arī to sairšanas gaitā radusies mikroplastmasa, nopietni apdraud augus un dzīvniekus Baltijas jūrā un tās piekrastē.

“Izvērtējot galvenos cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma avotus piekrastē, nozīmīgākais ir tiešā smēķēšana pludmalē,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Lielu izsmēķu daudzumu ik gadu vidē ienes masu pasākumi, īpaši piekrastes zonā notiekošie, kā arī notekūdeņi, kas nespēj līdz galam attīrīt kanalizācijā izmestos izsmēķus. “Arī kuģu satiksme ir nozīmīgs cigarešu izsmēķu avots piekrastes teritorijā – pāri bortam izmestie izsmēķi agri vai vēlu tiek izskaloti krastā, ja līdz tam tos nav apēdis kāds no jūras iemītniekiem vai putniem. Tāpēc, lai rastu risinājumu nemitīgajam cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma pieaugumam, “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” plāno šogad uzsākt sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu, kuras laikā ne tikai aktualizēsim pašlaik notiekošā pētījuma rezultātus, bet arī aktīvi strādāsim pie sabiedrības izglītošanas par pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem un citiem atkritumiem,” informē L. Kubliņa.

“Philip Morris Latvia” mērķis ir atrast un atbalstīt ietekmīgus risinājumus cigarešu izsmēķu piesārņojuma mazināšanai. “Mūsu skatījumā, piesārņojuma cēloņu analīze un to novēršana, sabiedrības izpratnes veidošana un patērētāju uzvedības maiņa, veicinot atbilstošu cigarešu izsmēķu izmešanu, dos būtisku atbalstu piesārņojuma mazināšanai,” norāda Madara Apsalone, “Philip Morris Latvia” korporatīvo attiecību vadītāja.

 

Pēdējos gados ir strauji audzis piekrastes zonā konstatēto cigarešu, izsmēķu un filtru īpatsvars un izplatība. Ja 2012. gadā vēl 17% no piekrastes teritorijas tika atzīti par brīviem no cigarešu izsmēķiem, tad pašreizējā situācija ir dramatiska. Kopš 2017. gada 100% pilnīgi visās apsekotajās monitoringa zonās piekrastes daļā no ūdens līnijas līdz pirmajiem augiem kāpās ir konstatēts izsmēķu radīts piesārņojums. Situāciju uzlabojušas īstenotās vides sakopšanas akcijas, kuru rezultātā 2019. gadā cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma izplatību izdevies samazināt par 2% - 2019. gadā izsmēķi ir atrasti 98% piekrastes monitoringa izpētes teritorijās. “Dramatiskā statistika, kas atklāj cigarešu izsmēķu radītā piesārņojuma izplatības pieaugumu pēdējos 3-4 gados, apstiprina problēmas aktualitāti. Turklāt izsmēķu piesārņojums nav problēma tikai nosacītam daudzumam noslogoto pludmaļu, bet faktiski ir aktuāls gandrīz ikvienā Latvijas piekrastes vietā – vai tā būtu ļoti apdzīvota, vai tāda, kur sezonas laikā garām paiet pārdesmit cilvēki,” uzsver L. Kubliņa.

 

Papildu informācija:

Laima Kubliņa

26710793 | Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. | www.zalajosta.lv 


Drukāt