Liepājas apkaimes mūsu sarunās

2020. gadu projektā “Radi Liepāju pats” aizvadījām ar sarunu vakaru par Liepājas mikrorajoniem. Tos var saukt arī par apkaimēm vai vienkārši rajoniem. Liepājā tādi ir vairāki – Ezerkrasts, Dienvidrietumu rajons, Ziemeļu priekšpilsēta (Velnciems, Laumas rajons), Tosmare, Karosta, Jaunliepāja, Vecliepāja, Zaļā birze, Jaunā pasaule. 

Sarunas laikā gan neuzskaitījām mūsu pilsētas mikrorajonus, bet centāmies saprast, kā tos stiprināt, kā apkaimju dzīvi padarīt kvalitatīvāku, draudzīgāku un ilgtspējīgāku.  Vairāk iesaistījušies un gatavi runāt bija iedzīvotāji no Karostas un Tosmares. Viņi atklāja vairākas problēmas, kuras gribētu risināt un uz kurām vērst pašvaldības un citu iedzīvotāju uzmanību. Lūk, dažas no tām:

  • Lāčplēša dārzā rudenī tika uzstādīts jauns rotaļu laukums, taču tumšajā diennakts laikā tas nav apgaismots. Tas apgrūtina laukuma izmantošanu un arī pasataigas parkā, ja ņem vērā, ka ziemā tumsa iestājas jau četros pēcpusdienā;
  • Problemātiskā stāvoklī joprojām ir gājēju ceļi, ietvju kvalitāte. Konkrēti tika minēta Ģ.Baloža iela. Vecāka gada gājuma cilvēkiem slikta ceļa seguma dēļ bieži vien ir grūtības nokļūt pie ārstiem, apmeklēt veselības aprūpes centrus;
  • Iedzīvotāju ikdienu apgrūtina bankomātu trūkums mikrorajonos. Skaidras naudas izņemšanai bieži vien jāmēro ceļš līdz centram;
  • Nav pietiekamas mobilitātes iespējas – trūkst satiksmes autobusu maršrutu, lai nokļūtu, piemēram, no Karostas līdz slimnīcai;
  • Mikrorajonos būtiski trūkst aktivitātes bērniem (ārpusskolas nodarbības, jauniešu centri) un arī kultūras iespējas;
  • Iedzīvotāji uzsvēra acīmredzamo kontrastu starp labiekārtoto SEZ teritoriju un pārējo Karostas daļu.

Kādas iespējas šobrīd ir mikrorajonu iedzīvotājiem iesaistīties savas dzīvesvietas uzlabošanā, kādā mērā iedzīvotāji izmanto šīs iespējas? 

Šobrīd jautājumus, kas saistīti ar vides labiekārtošanas darbiem, iedzīvotājiem būtu jārisina ar pašvaldību. Pilsētas mājaslapā www.liepaja.lv ir ir pieejama informācija par iedzīvotāju līdzdalības iespējām (https://www.liepaja.lv/liepajniekiem/iedzivotaju-lidzdaliba/),  kā arī atbalstu, piemēram, pagalmu labiekārtošanā un kultūrvēsturisku ēku atjaunošanā (https://www.liepaja.lv/liepajniekiem/nekustamais-ipasums-un-apsaimniekosana/lidzfinansejuma-iespejas/). Tāpat ir iespēja rakstīt darbiniekiem, kas atbild  par konkrētiem jautājumiem. Vērts uzturēt kontaktus arī ar namu apsaimniekotājiem un pašiem iedzīvotājiem interesēties par šķiroto atkritumu konteineru izvietošanu u.c.

Kopumā apkaimēs trūkst tieši iedzīvotāju pašu saliedēšanās, kopīgas aktivitātes, kas palīdzētu “iekustināt” lielākas lietas. 

Kā mikrorajonu iedzīvotājiem kļūt vienotākiem un darbīgākiem?

  • Kopīgi kultūras pasākumi. Cilvēkiem iepazīt citam citu, sajusties piederīgiem kādai vietai bieži vien palīdz dažādi sarīkojumi. Tie var būt dārza svētki, ielu svētki vai pat visa mikrorajona svētki. Labo piemēru šādām iniciatīvām netrūkst. Savulaik Jaunliepājā notika Breikša ielas svētki, kurus organizēja kultūrvieta “Ideju bode”. tāpat šovasar norisinājās Karostas festivāls. Ja trūkst kapacitātes organizēt plašus sarīkojumus, vienmēr ir iespēja sākt ar savas daudzdzīvokļu mājas tējas vakaru.
  • Ekskursijas apkaimēs, izzinot to vēsturi un satiekot vietējos, kas tur dzīvo jau daudzus gadus. Cik gan krāšņu vēsturi sevī glabā mājas, katrs mikrorajons un tā iemītnieki! Savuaik interesantas un vienojošas vēsturiskās ekskursijas aizsākās Jaunliepājā, kuras vadīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.
  • Jaunas un alternatīvas aktivitātes. Kopienas dārzi ir viena no biedrības Radi vidi pats vīzijām draudzīgāku un vienotāku kopienu izveidei. 21. gadsimtā interese par pašu audzētu pārtiku ir strauji augusi. Ne vairs pārtikas trūkums, bet rūpes par veselību, apkārtējo vidi un nereti arī atpūta no digitālās ikdienas mudina visdažādākā vecuma un sociālo grupu pārstāvjus interesēties par dārzkopību pilsētā un ārpus tās. Dārzs ir kā platība, vieta, kur satikties, komunicēt. Mērķis ir savest kopā dažādas pilsētas iedzīvotāju sociālās grupas, gūt zināšanas un dalīties tajās, aktualizējot visdažādākos tematus par dzīvi savā pilsētā un planētā.
  • Sporta aktivitātes mikrorajonos. Šobrīd tiek īstenota vingrošanas programma projekta “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs” ietvaros, kas norisinās dažādos Liepājas mikrorajonos, sasniedzot plašu mērķauditoriju.
  • Radīt nodarbības bērniem un jauniešiem – gan pirmsskolas vecuma, gan skolas vecuma bērniem. Vietas, kur izglītoties, pavadīt laiku pēc skolas.
  • Rosināt veidot apkaimju biedrības vai atbildīgas cilvēku grupas, kas uzņemas iniciatīvu par saviem rajoniem. Tā piemēram, Rīgā izveidota atsevišķa interneta vietne ar informāciju par visām apkaimēm, kontaktiem, apkaimju vēsturi un citu svarīgu informāciju www.apkaimes.lv.

Šīm un citām, nepieminētām iniciatīvām, nepieciešama regularitāte un individuāla interese, kas pāraug plašākā cilvēku lokā. Varbūt pirmajā mājas iedzīvotāju tikšanās reizē ieradīsies tikai trīs cilvēki, bet varbūt pēc pusgada – jau seši! Un tas ir solis tālāk.

Varbūt kāds vecāks sarīkos futbola treniņu savam bērnam un viņa četriem klasesbiedriem, un varbūt pēc gada jau būs apkaimes junioru spēle, kuru skatīties ieradīsies viss mikrorajons. Mūsu mazajām darbībām reti var paredzēt gala iznākumu, taču vērts mēģināt, lai to noskaidrotu.

Tiekamies citos sarunu vakaros un varbūt par lielākās diskusijās par Liepājas mikrorajoniem!

Ilze

Projektu ”Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.


Drukāt