Satiec savu pilsētas dārzu

Vieta, kur pasapņot. Vieta, kur uzzīmēt savu pirmo, otro vai deviņdesmit devīto kluso dabu ar ķirbi. Vieta, kur satikties ar kaimiņu vai mammu. Vieta, kur iemācīties rūpēties. Vieta, kur garšīgi pasmieties. Vieta, kur padzert tēju dūmakainā sestdienas rītā un pabūt vienam. Vieta, kur atrauties no ikdienas, datora un zoom konferencēm. Tā varētu turpināt bezgalīgi. 

Kurš gan nevēlas šādu vietu? Runājot ar cilvēkiem un pieminot iespējamo pilsētas dārzu Liepājā, parasti atskan ilgu pilna nopūta un tālāk jau atklājas, cik ļoti sen par šādu vietu jau ir domāts. Sapņots.  Citur ir. Kāpēc nevarētu būt arī pie mums?

Liels iedvesmas avots idejai par kopienas dārzu Liepājā mums ir Siguldas projekts “Audz”. Tā veidotāja ir dizainere Nora Gavare. Dārzs bija viņas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā. Oktobra beigās braucām ciemoties uz Siguldu, kur pārliecinājāmies, cik ļoti sabiedrība novērtē un izaug kopā ar pašu iekoptu vietu pilsētvidē.

Kas vispār ir urbānais jeb kopienas dārzs? Šķiet, ka tas lielā mērā ir teju neiespējamais – dārzs pieder visiem un tajā pašā laikā nevienam. Taču tas lielā mērā veido sabiedrības atbildību par procesiem savā pilsētā un apkārtnē. Iesaistīšanās savā un visu kopīgajā dārza veidošanā un uzturēšanā parāda pilsoniskas aktivitātes pamatprincipus – rūpes, individuālo un arī kolektīvo atbildību, komunikāciju, mērķu izvirzīšanu un to mērķtiecīgu sasniegšanu, izglītošanos, konfliktu risināšanu,  dažādu sociālo grupu mijiedarbību un daudzus citus. Un viena no būtiskākajām dārza funkcijām ir ilgtspējības un pašpietiekamības apzināšanās individuālā un arī sabiedrības līmenī.

Savā “Liepājas dārzā” vēlamies iesaistīt pēc iespējas dažādākas sabiedrības grupas. Jau plānošanas procesā aicināsim liepājniekus līdzdarboties, dizainēt dārzu kopā ar mums, lai tā pielietojums būtu funkcionāls un jēgpilns. Notiks radošās darbnīcas un domu vētras, kas ļaus iedzīvotājiem jau plānošanas procesā justies līdzatbildīgiem par dārza ierīkošanu.

Šobrīd varam atklāt vēl tikai nedaudz no tā, kas mums aizķēries pēc Siguldas apciemojuma un, ko labprāt ieraudzītu arī Liepājas kopienas dārzā. Tai jābūt vietai ģimenēm. Vecāki šeit nāks, lai atvilktu elpu no ikdienas dunas, lai parādītu bērniem, kura sēkliņa jau paspējusi izdīgt. Bērni šeit  kopā rotaļāsies smilšu kastē, un kādā brīvākā mirklī varēs vērot, kā bites apputeksnē ziedus un augus. Tai jābūt vietai, kas pieņem dažādību. Ergonomiski izveidota ieeja dārzā, pieejamas dobes cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.c. Tai jābūt vietai ar izglītošanas funkciju. Skolēni un pirmsskolas vecuma bērni te varēs nākt uz radošajām nodarbībām par vidi vai vienkārši kopā ar skolotāju iepazīties ar dārza pamatprincipiem, mākslas skolas audzēkņi – zīmēt dabā. Tai jābūt vietai, kur kopā būt un satikties ir tik labi. Kur var uzvārīt kopīgu ražas zupu rudenī, kur var sestdienā ar savu ģimeni un draugiem izravēt salātu kasti. Tai jābūt vietai ar saviem noslēpumiem un iespējām tos atklāt. Kur ķirbja vietā izaug kabacis. Kur atstāt zīmīti kaimiņam, lai aplej viņa gurķus. 

Kopienas dārzs jau top. Sākums ir domās un arī vietas meklējumos. Jebkāds atbalsts zemes pleķīša atrašanā būtu nenovērtējams ieguldījums mūsu pirmā Liepājas urbānā dārza izveidošanā. Varbūt tev pieder vieta, kurai šobrīd nav pielietojuma? Mēs izskatīsim dažādus variantus, taču visvairāk priecāsimies par tiem, kas būtu pieejami centra teritorijā. Dod ziņu!

Projektu Radi Liepāju pats finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 102 886.61 eiro.”


Drukāt