20. novembrī biedrība “Radi vidi pats” rīko sarunu vakaru Karostas apkaimes iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām par kopienas dārza izveidošanu Karostā. Ar biedrību un projektu “Radi Liepāju pats” sazinājies kāds uzņēmējs, kas savā īpašumā Karostā labprāt realizētu kopienas dārza konceptu. 

Projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros tiek meklēts zemes gabals urbānā jeb pilsētas kopienas dārza izveidei. Kaut arī šobrīd dārzu plānots izveidot tieši Liepājas centra rajonā, projekta īstenotājas aplūko piedāvājumus arī mikrorajonos, domājot par kopienu attīstību arī tur.

Sarunu vakars norisināsies 20. novembra pievakarē, 18:00, tiešsaistē. Uz to īpaši aicināti tieši Karostas iedzīvotāji, lai pārrunātu iespējamo sadarbību, idejas un līdzdarbošanās iespējas. Uz pasākumu pieteikties var, atzīmējot “going” Facebook notikumā vai rakstot uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Kas vispār ir urbānais jeb kopienas dārzs? Šķiet, ka tas lielā mērā ir teju neiespējamais – dārzs pieder visiem un tajā pašā laikā nevienam. Taču tas lielā mērā veido sabiedrības atbildību par procesiem savā pilsētā un apkārtnē. Iesaistīšanās savā un visu kopīgajā dārza veidošanā un uzturēšanā parāda pilsoniskas aktivitātes pamatprincipus – rūpes, individuālo un arī kolektīvo atbildību, komunikāciju, mērķu izvirzīšanu un to mērķtiecīgu sasniegšanu, izglītošanos, konfliktu risināšanu,  dažādu sociālo grupu mijiedarbību un daudzus citus. Un viena no būtiskākajām dārza funkcijām ir ilgtspējības un pašpietiekamības apzināšanās individuālā un arī sabiedrības līmenī. Oktobra beigās projekta īstenotājas viesojās Siguldas kopienas dārzā “Audz”, kurā iepazinās ar dārza konceptu, uzzināja daudz par tā izveidošanas principiem, problēmām un risinājumiem, kā arī guva iedvesmu Liepājas urbānā dārza turpmākajai attīstībai.

Projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros turpmāk katra mēneša pēdējā piektdienā norisināsies kādam aktuālam tematam veltīta saruna. Pirmais sarunu vakars notika 30. oktobrī, tiešsaistē un tajā kopumā piedalījās vairāk nekā 10 cilvēki. 20. novembrī paredzēta specsaruna par Karostas kopienas dārzu, kas nozīmē, ka arī pēc nedēļas būs atsevišķs pasākums tieši par Liepājas pilsētas jautājumiem. 

“Projektu Radi Liepāju pats finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 102 886.61 eiro.”

Pilsoniskais aktīvisms vairumam no mums saistās ar kādu tiešām aktīvu rīcību – došanos sabiedrībā, runāšanu ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, dalību dažādās akcijās u.c. Grūti iedomāties pilsoniski aktīvu iedzīvotāju, kurš… sēž mājās un nevienu tā īsti nesatiek. Lai nu kā, es tomēr mēģināšu atrast piemērus, kā līdzdarboties sabiedrības labā arī šajā sarežģītajā laikā.

Droši vien jāņem vērā, ka mājās sēž lielākā daļa no mums, tātad satikšanās jau tagad notiek tiešsaistē. Un ir dažādi tiešsaistes rīki, kas prasa arī sabiedrības līdzdalību. Piemēram, Latvijas Pilsoniskā alianse līdz 6. novembrim aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā tieši par sabiedrības līdzdalību, kurā viņi aicina izteikt vērtējumus par līdzšinējo praksi, rakstīt priekšlikumus un viedokļus par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tie tiks apkopoti, iesniegti atbilstošām iestādēm, kas izstrādās jaunu likumu un nozaru politiku pamatnostādņu un plānu dokumentus, kā arī Latvijas Pilsoniskā alianse, balstoties uz tiem, sniegs atzinumus un paudīs viedokli sarunās ar lēmējinstitūcijām. Šis dokuments lielā mērā veidos pārmaiņas sabiedrības līdzdalības procesos. Tieši tas, kas nepieciešams, vai ne? Saite uz aptauju pieejama šeit: https://ej.uz/aptaujalidzdaliba.

Tāpat aicinu piedalīties arī Radi vidi pats rīkotajos pasākumos, kas tuvāko divu gadu laikā būs īpaši vērsti uz demokrātijas kultūras stiprināšanu Liepājas sabiedrībā. Viens no pirmajiem līdzdalības pasākumiem notiks jau šajā piektdienā, 30. oktobrī. Tas būs sarunu vakars, kurā visi runāt gribētāji un arī tie, kam tīk paklausīties, aicināti pievienoties zoom vebināram. Liepājā ir gana daudz problēmu un, droši vien, arī tikpat daudz labo piemēru un risinājumu, kurus vērts izcelt. Sarunu vakarā dzirdētais tiks apkopots, analizēts un tālāk novirzīts sarunās ar Liepājas domes pārstāvjiem. Sarunu formāts ir brīnišķīga veids, kā klausīties citos, viņu raizēs un novērojumos un izteikt savējās. Un neatkarīgi no tā, vai darām to ar 2 metru distanci vai katrs pie sava datora un tējas krūzes mājās, vērtība pasākumam nemainās. Sarunu vakariem pieteikties var Facebook notikumā (https://fb.me/e/1JRnwglTy) vai rakstot man personīgi uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. 

Lasītāj, ja esi ticis tiktāl, tad piedāvājumā vēl viens projekts, kurš izstaro rūpes par sabiedrību un aicina būt līdzdalīgiem. Jau kopš pandēmijas sākuma Latvijā līdzīgi kā citās valstīs darbojas brīvprātīgo kustība #vieglipalīdzēt, kas sniedz palīdzību cilvēkiem riska grupās, tiem, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Tā var būt pārtikas produktu un citu sadzīves preču sagāde, mājdzīvnieku izvešana pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšana. Tie, kas vēlas pieteikties kā brīvprātīgie, aicināti to darīt www.vieglipalidzet.lv.

Apkopojot tikai šos dažus piemērus, es sapratu, ka pilsoniskajā aktīvismā vienmēr pietiek darba. Pat neizejot sabiedrībā. Varbūt arī tev ir kāds piemērs, ko šobrīd varam darīt, lai mūsu iekšējais demokrātiskais spars neapsīktu un, iznākot ārā no mājas, nebūtu sajūta, ka sabiedrības līdzdalība ir stagnējusi?

Ar gaišām domām

Ilze

“Projektu Radi Liepāju pats finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 102 886.61 eiro.”

Vieta, kur pasapņot. Vieta, kur uzzīmēt savu pirmo, otro vai deviņdesmit devīto kluso dabu ar ķirbi. Vieta, kur satikties ar kaimiņu vai mammu. Vieta, kur iemācīties rūpēties. Vieta, kur garšīgi pasmieties. Vieta, kur padzert tēju dūmakainā sestdienas rītā un pabūt vienam. Vieta, kur atrauties no ikdienas, datora un zoom konferencēm. Tā varētu turpināt bezgalīgi. 

Kurš gan nevēlas šādu vietu? Runājot ar cilvēkiem un pieminot iespējamo pilsētas dārzu Liepājā, parasti atskan ilgu pilna nopūta un tālāk jau atklājas, cik ļoti sen par šādu vietu jau ir domāts. Sapņots.  Citur ir. Kāpēc nevarētu būt arī pie mums?

Liels iedvesmas avots idejai par kopienas dārzu Liepājā mums ir Siguldas projekts “Audz”. Tā veidotāja ir dizainere Nora Gavare. Dārzs bija viņas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā. Oktobra beigās braucām ciemoties uz Siguldu, kur pārliecinājāmies, cik ļoti sabiedrība novērtē un izaug kopā ar pašu iekoptu vietu pilsētvidē.

Kas vispār ir urbānais jeb kopienas dārzs? Šķiet, ka tas lielā mērā ir teju neiespējamais – dārzs pieder visiem un tajā pašā laikā nevienam. Taču tas lielā mērā veido sabiedrības atbildību par procesiem savā pilsētā un apkārtnē. Iesaistīšanās savā un visu kopīgajā dārza veidošanā un uzturēšanā parāda pilsoniskas aktivitātes pamatprincipus – rūpes, individuālo un arī kolektīvo atbildību, komunikāciju, mērķu izvirzīšanu un to mērķtiecīgu sasniegšanu, izglītošanos, konfliktu risināšanu,  dažādu sociālo grupu mijiedarbību un daudzus citus. Un viena no būtiskākajām dārza funkcijām ir ilgtspējības un pašpietiekamības apzināšanās individuālā un arī sabiedrības līmenī.

Savā “Liepājas dārzā” vēlamies iesaistīt pēc iespējas dažādākas sabiedrības grupas. Jau plānošanas procesā aicināsim liepājniekus līdzdarboties, dizainēt dārzu kopā ar mums, lai tā pielietojums būtu funkcionāls un jēgpilns. Notiks radošās darbnīcas un domu vētras, kas ļaus iedzīvotājiem jau plānošanas procesā justies līdzatbildīgiem par dārza ierīkošanu.

Šobrīd varam atklāt vēl tikai nedaudz no tā, kas mums aizķēries pēc Siguldas apciemojuma un, ko labprāt ieraudzītu arī Liepājas kopienas dārzā. Tai jābūt vietai ģimenēm. Vecāki šeit nāks, lai atvilktu elpu no ikdienas dunas, lai parādītu bērniem, kura sēkliņa jau paspējusi izdīgt. Bērni šeit  kopā rotaļāsies smilšu kastē, un kādā brīvākā mirklī varēs vērot, kā bites apputeksnē ziedus un augus. Tai jābūt vietai, kas pieņem dažādību. Ergonomiski izveidota ieeja dārzā, pieejamas dobes cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.c. Tai jābūt vietai ar izglītošanas funkciju. Skolēni un pirmsskolas vecuma bērni te varēs nākt uz radošajām nodarbībām par vidi vai vienkārši kopā ar skolotāju iepazīties ar dārza pamatprincipiem, mākslas skolas audzēkņi – zīmēt dabā. Tai jābūt vietai, kur kopā būt un satikties ir tik labi. Kur var uzvārīt kopīgu ražas zupu rudenī, kur var sestdienā ar savu ģimeni un draugiem izravēt salātu kasti. Tai jābūt vietai ar saviem noslēpumiem un iespējām tos atklāt. Kur ķirbja vietā izaug kabacis. Kur atstāt zīmīti kaimiņam, lai aplej viņa gurķus. 

Kopienas dārzs jau top. Sākums ir domās un arī vietas meklējumos. Jebkāds atbalsts zemes pleķīša atrašanā būtu nenovērtējams ieguldījums mūsu pirmā Liepājas urbānā dārza izveidošanā. Varbūt tev pieder vieta, kurai šobrīd nav pielietojuma? Mēs izskatīsim dažādus variantus, taču visvairāk priecāsimies par tiem, kas būtu pieejami centra teritorijā. Dod ziņu!

“Projektu Radi Liepāju pats finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 102 886.61 eiro.”

Kopīgas maltīšu apgatavošanas un diskusijas par pārtikas apriti, Liepājas ezera iepazīšana, velobraucieni un pilsētas sakopšana, mākslas pasākums, mozaīkas instalācija  - šādas aktivitātes kopš pavasara Radi Vidi Pats" biedri un aktīvisti ir piedāvājuši liepājniekiem un pilsētas viesiem. Tas viss pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda administrētajam "NVO fondam" notika projekta "Pastāvēs, kas kustēsies" ietvaros. 

Mūsu mērķis ir mudināt cilvēkus aizdomāties par savām ikdienas izvēlēm un to, kā tas ietkemē mūsu rītdienu un mūsu bērnu rītdienu. Tam, ko ieliekam iepirkumu grozā, ar kādu transportu izvēlamies doties uz darbu, kā pavadīt savu brīvo piektdienas vakaru - tam visam ir ilgtermiņa ietekme. Tomēr ne vienmēr šādas izvēles ir viegli veikt - esam attīstījuši neveselīgus ieradumus, mūsu dzīve ir pārāk piepildīta un strauja, lai kaut ko darītu lēnāk vai ilgāk. Viens no veidiem, kā ar to cīnīties, ir iepazīt veselīgo paradumu līdz mielēm. Tad, iespējams, arī atradīsies motivācija to ieviest arī savā dzīvē.

Tādēļ mēs jūs aicinām iepazīties ar mūsu pašapkalpošanās velo rokasgrāmatu. Šī grāmatiņa tika izveidota pirms pieciem gadiem, bet pateicoties "Pastāvēs, kas kustēsies" finansējumam, mums ir bijusi iespēja to atjaunot. Grāmatiņā varat iepazīties ne tikai ar visām velosipēda detaļām, bet arī ar šī videi draudzīgā transporta līdzekļa vēsturi, dažādiem velosipēdu veidiem (jā, arī ērmriteņiem!), velosipēdu labošanai nepieciešamajiem instrumentiem. Protams, te ir arī padomi velosipēda uzturēšanā un labošanā. Drukājamā versijā rokasgrāmatu varēsiet atrast mūsu rīkotajos pasākumos. Virtuāli tā bez maksas pieejama šeit: https://ej.uz/velorokasgramata

Lai feina lasīšana un vēl feināka ripošana!

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.