Atkritumi. Atkritumi. Atkritumi.

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja „Eurostat” jaunākie dati liecina, ka 2017.gadā Latvijas mājsaimniecībās tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu. Salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad mājsaimniecības radīja 704 000 tonnas sadzīves atkritumu, apjoms pieaudzis par 21%, neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās. No kopējā apjoma tikai 23,3% tika pārstrādāti, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk – 46,3% sadzīves atkritumu (info no Latvijas zaļais punkts).

Tas norāda uz to, ka atkritumu apjoma palielināšanās ir diezgan samilzusi problēma. Labā ziņa ir tā, ka aizvien vairāk cilvēku Latvijā atkritumus šķiro, kā arī diezgan izplatīts kļuvis tā saucamais nulles atkritumu jeb bezatkritumu dzīvesveids.

Ir skaidrs, ka atkritumu pārstrādes jomā Latvijai vēl ir, kur augt, taču mēs mēģinājām ielūkoties dažādu Liepājas mājsaimniecību dzīvēs, lai saprastu, ar kādām problēmām saskaras liepājnieki un, kādus risinājumus saredz. 26. februāra vakarā tiešsaistē par to tad arī parunājām.

Kopienas dārza ideju talka

Iesūti savu redzējumu par Liepājas kopienas dārzu!

Kā ziņots iepriekš, Liepājā, Kuģinieku ielā 6, top pirmais kopienas dārzs, kurā ikvienam būs iespēja gūt prieku un gandarījumu gan no praktiskas darbošanās, gan kopā būšanas.

Sarunu vakars – ko šķiro Liepājā?

26. februārī, kā ierasts katra mēneša pēdējā piektdienā, biedrība “Radi Vidi Pats” rīko sarunu vakaru. Šoreiz par atkritumu šķirošanas iespējām, iedzīvotāju motivāciju to darīt un jaunākajām aktualitātēm šajā jomā Latvijā un Liepājā.

Latvijā sadzīves atkritumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir tikai audzis. Kā un, cik daudz liepājnieki šķiro savus atkritumus? Ar kādām problēmām saskaras visbiežāk? Un, ko gribētu savādāk? Runāsim par šiem un citiem jautājumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz organisko atkritumu savākšanu un pārstrādi. Mazliet ieskatīsimies Eiropas Savienības direktīvās un tajā, uz ko būtu jātiecas arī Latvijai atkritumu pārstrādes jomā.

Demokrātija vakar, šodien un rīt

Līdz pat septembra beigām īstenosim nodarbību ciklu par demokrātiju, kas ir viena no populārākajām un, iespējams, arī sarežģītākajām valsts pārvaldes formām pasaules vēsturē. Līdz ar demokrātijas esamību mums dots tik daudz, bet tik daudz arī jādara un jāiesaistās pašiem, demokrātija bieži vien šķiet netaisnīga vai pārvērtēta. Taču arī mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā un tāpēc šajās nodarbībās centīsimies saprast, kādi rīki atrodas mūsu rokās, ar kuru palīdzību veidot tādu valsti, kādu vēlamies. 

Notiks nodarbību cikls par demokrātiju

Dzīve demokrātiskā sabiedrībā bieži vien nemaz nav tik vienkārša. Biedrība “Radi Vidi Pats” piedāvā apgūt nodarbību ciklu Neticu demokrātijai. Gribu demokrātiju”, kas norisināsies līdz septembra beigām. 

Cikls sevī ietvers 7 dažādas nodarbības, kuru laikā būs iespēja uzzināt par demokrātijas vēsturi un attīstību, dažādām demokrātijas formām un kopīgajiem principiem, kā arī iepazīt demokrātijas rīkus, ar kuru palīdzību var ietekmēt lēmumus un aizstāvēt savas intereses.  Izziņas process notiks interaktīvā veidā, spēlējot spēles, darbojoties grupās un diskutējot. Nodarbības notiks projekta “Radi Liepāju pats” ietvaros, un tās vadīs biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāves Ieva Ignatova un Anna Paula Gruzdiņa.

Pirmā nodarbība “Īss ievads demokrātijā” norisināsies 20.februārī, tiešsaistē, 17:00. Tās laikā tiks aplūkots demokrātijas jēdziens tā pirmatnējā izpratnē un atšķirīgas demokrātijas formu teorijas. Notiks ceļojums laikā – no aptuveni 9.gadsimta pirms mūsu ēras pamazām pārceļoties uz mūsdienām, aplūkojot svarīgākos pavērsienus demokrātijas attīstības ceļā.

Savukārt 20. martā notiks 2. nodarbība ar nosaukumu Nepatīk? Rīkojies!”. Nodarbības laikā tiks meklētas atsauces uz likumiem, kas sniedz tiesības piedalīties pašvaldības un valsts lēmumu ietekmēšanā. Uz nodarbībām aicināts ikviens interesents, rakstot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai piesakoties Facebook notikumā.

Projektu Radi Liepāju pats” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

ErasmusEN

AgencyEN