Sanjas EVS pieredze

Latvijā uzņemtie brīvprātīgie Skatīts: 1181

Mani sauc Sanja, un es esmu 26 gadus veca brīvprātīgā darba veicēja no Horvātijas. Man radās interese kļūt par EBD brīvprātīgo, kopš piedalījos savā pirmajā jauniešu apmaiņas programmā – pirms četriem gadiem, mazā Ungārijas ciematā. Šī brīnišķīgā pieredze palīdzēja man saprast, ka ir daudz vērtīgāk pavadīt savu laiku nomaļā, nezināmā ciematā ar jauniem un apbrīnojamiem cilvēkiem no citām valstīm, nekā uz dažām dienām doties uz lielām pilsētām caur ceļojumu aģentūrām, kur kopā ar draugiem var vien fotografēties, pastaigāt pa pilsētu un doties atpakaļ mājās, neko vairāk no pieredzes neiegūstot.

No sākuma mani tikai interesēja EBD iespējas, kas tas īsti ir, taču pēc piedalīšanās 3 apmācībās un vēl 2 jauniešu apmaiņas programmās, es apņēmos kādu dienu pati pieteikties un piedalīties EBD projektā. Es allaž esmu vēlējusies ceļot veidā, kas nav tipisks tūristiem, jo tas garantē ekstravagantāku pieredzi - iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem un viņu kultūru, kā arī citu ceļotāju sastapšana, kuriem ir tāds pats mērķis kā tev – ietekmēt gan sevi, gan vietējo sabiedrību.

 

Esmu dzīvojusi 6 nedēļas Čehijā pie viesģimenēm, kas bija vēl viena izcila un daudzpusīga pieredze caur AIESEC organizāciju, taču EBD balstās uz citām vērtībām un tamdēļ likās vēl izaicinošāk. EBD dod iespēju dzīvot kā vietējam iedzīvotājam, jo tev tomēr nākas dzīvot patstāvīgi jaunā pilsētā, svešā valstī, kā arī jārūpējas par savām nepieciešamībām, jāprot pārvaldīt sava “brīvā” nauda un darba/atpūtas laiks, pat nepieminot iesaisti dažādās aktivitātēs ar dažādiem cilvēkiem, dzīvokļa dalīšanu ar personu no ārvalstīm uz ilgāku periodu, iemācīties adaptēties, meklēt kompromisus, atdalīties no negatīvu emociju kairinātājiem u.c. Izvairīties no negāciju aizsākošiem faktoriem dažreiz nav iespējams, kad centies paskaidrot savu perspektīvu darba kolēģiem, kuriem ir pilnīgi cits dzīves skatījums un idejas par doto tēmu vai problēmu.

Ir svarīgi pieminēt, ka pirms šī projekta uzsākšanas man kopš universitātes beigšanas pirms pusotra gada bija patstāvīgs, taču man bija nepieciešama atpūta – un ielaišanās nezināmajā ir tieši tas, kas man pašlaik vajadzīgs, kā arī tas man dāvātu laiku, lai saprastu, ar ko vēlos nodarboties un kam veltīt laiku savā dzīvē. Šis projekts lika man sajust globālās nepieciešamības vairāk nekā jebkad, it īpaši ar vidi saistītos jautājumus, taču varbūt tas ir viens no svarīgajiem soļiem – iepazīt vienu mazu pasaules daļiņu un censties panākt kaut ko vērtīgu tur, un, protams, kļūt par tām izmaiņām, kādas pati vēlos redzēt pasaulē.

Es izvēlējos Latviju, pat ja jau biju pieņemta citā projektā, jo neko nezinu par Baltijas valstīm, ja neskaita galvaspilsētas un dažus vēstures faktus, bet jau pēc 2 šeit pavadītiem mēnešiem es jau esmu piedzīvojusi daudz un sapratusi, ko tas nozīmē “būt latvietim”, kā arī iemācījos lietas, ko man tūristu gids nekad ne iemācītu, ne parādītu.

Turklāt EBD ietver arī dalībnieka personisko projektu. Protams, ir uzdevumi, ko pildīt, un atbildības, ko uzņemties, bet tas ir atkarīgs no brīvprātīgā, ko viņš vēlās veikt, lai apmierinātu savas vēlmes, kā arī projektā paredzētās nepieciešamības. Tas ir smieklīgi, ka vairāki EBD brīvprātīgie, tiek uzskatīti par “cilvēkiem, kas padodās”, jo vairākums no mums pamet savu darbu, studijas universitātē u.c., lai uz laiku izbēgtu uz laiku, bet patiesībā tas, ko brīvprātīgais dara dotajos apstākļos, laikā un vietā, kā arī izvēloties izkāpt no savas komforta zonas, ir labākais, ko var darīt, lai pārvarētu šķēršļus un aizspriedumus, kas kavē personīgo attīstību, starptautisko sadarbību un sapratni.

     

Sanja Džalto

Stratēģiskais EBD projekts "Corners of Europe" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Raksts atspoguļo tikai autora viedokli

Drukāt